Latvijas ekonomikas veikums šajā gadā nav uzskatāms par veiksmīgu, taču situāciju ekonomikā un arī tās turpmāko attīstību nevajadzētu vērtēt pārlieku negatīvi, Latvijas Bankas (LB) uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē «makroekonomika.lv» atzīst centrālās bankas ekonomists Kārlis Vilerts.
«Latvijas ekonomikas veikums 2016.gadā pavisam noteikti nav uzskatāms par veiksmīgu, tomēr ir vairāki faktori, kādēļ pašreizējo ekonomikas stāvokli un tās tālāku attīstību nevajadzētu vērtēt pārlieku negatīvi,» sacīja Vilerts.
Tostarp viņš norāda, ka lielākas Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plūsmas 2017.gadā veicinās investīciju pieaugumu nedzīvojamo ēku un citas infrastruktūras segmentā, kas palīdzēs atkopties būvniecības nozarei. Otrkārt, vērtējot nākamā gada budžetu, jāsecina, ka valdība plāno īstenot diezgan ekspansīvu fiskālo politiku, palielinot finansējumu pedagogu, iekšlietu un tieslietu sistēmā strādājošo atalgojumam, kā arī veselības aprūpei un valsts drošības pasākumiem. Treškārt, sagaidāms, ka ārējais pieprasījums nākamgad augs nedaudz straujāk nekā šogad, radot labvēlīgāku augsni eksporta attīstībai.
«Šo faktoru kopums liek domāt, ka izaugsme 2017.gadā būs straujāka, nekā to redzam šobrīd,» atzīmē Vilerts.
Pēc viņa teiktā, Latvijas ekonomikas vājo izaugsmi arvien turpina noteikt straujais investīciju kritums.
«Iekšzemes kopprodukta (IKP) izlietojuma pusē toni vēl arvien nosaka zemā investīciju aktivitāte, kas jau trešo ceturksni pēc kārtas devusi negatīvu devumu ekonomikas izaugsmē. Investīciju samazinājumu 2016.gadā var galvenokārt skaidrot ar pārrāvumu ES struktūrfondu finansējumā, jo līdz ar iepriekšējā plānošanas perioda projektu nodošanu un jaunā perioda līdzekļu apgūšanas aizkavēšanos apsīkušas liela apjoma investīcijas nedzīvojamās ēkās un infrastruktūrā,» klāta Vilerts.
Viņš atzīmē, ka arī situācija būvniecībā to apstiprina - vislielākais kritums bija inženierbūvju celtniecībā.
«Lai gan situācija ir diezgan drūma, šķiet, ka zemākais punkts varētu būt sasniegts un turpmāk gaidāma mērena ES struktūrfondu plūsmas atkopšanās. Par to zināmā mērā liecina valdības investīciju pieaugums oktobrī (gada izteiksmē kāpums par 11%), kas ievērojami pārsniedz gada deviņos mēnešos pieredzēto (kritums par 30%). Līdz ar to prognozējams arī pakāpenisks būvniecības un investīciju aktivitātes kāpums, ar kuru gan būs par maz, lai kompensētu līdz šim pieredzēto kritumu. Šo iemeslu dēļ kopumā 2016.gadā investīciju apmērs būs ievērojami zemāks nekā 2015.gadā,» pauž Vilerts.
Tāpat viņš norāda, ka, neskatoties uz darba samaksas pieauguma tempa bremzēšanos un patērētāju noskaņojuma rādītāju pasliktināšanos, privātā patēriņa pieaugums saglabājies stabils. Sagaidāms, ka arī nākamgad līdz ar straujāku ekonomisko izaugsmi un atgriešanos pie augstākiem darba samaksas pieauguma tempiem, privātā patēriņa pieaugums saglabāsies noturīgs.
LB ekonomists arī atzīmē, ka, salīdzinot ar pirmajā pusgadā redzēto, nozīmīgi samazinājies preču un pakalpojumu importa pieaugums, kuru lielā mērā noteica zemā investīciju aktivitāte (izteikti redzama kapitālpreču importa kritumā). Savukārt preču un pakalpojumu eksportā vērojams mērens pieaugums.
No nozaru aspekta raugoties, 2016.gada trešajā ceturksnī joprojām dominēja būvniecības vājais sniegums. Tomēr arī pārējās nozarēs rezultāti ir bijuši, «maigi izsakoties, vārgi». Ceturkšņa pieauguma tempi (sezonāli izlīdzināti) bija negatīvi arī apstrādes rūpniecībā, enerģētikā, transporta pakalpojumos, finanšu pakalpojumos un izglītībā. To, ka IKP saglabājis niecīgu, bet tomēr pozitīvu ceturkšņa pieaugumu, noteica neliels pieaugums tirdzniecības aktivitātē un salīdzinoši spēcīgs kāpums nekustamā īpašuma darījumu aktivitātē.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, pieaudzis par 1,4%, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu.
2016.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2015.gada atbilstošo periodu, Latvijas IKP pieauga par 0,3% gan pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem, gan pēc neizlīdzinātiem datiem.
