Korupcijas ēna pār Ukrainas armiju (532)

Finanšu sektorā iepriekš strādājošais Viktors Plahuta bija viens no daudziem jauniem, ideālistiski noskaņotiem ukraiņiem, kuri pēc Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas 2014.gadā iesaistījās valsts pārvaldē, cerot sniegt savu ieguldījumu Ukrainas padarīšanā par eiropeiski noskaņotu un demokrātisku valsti.

Plahuta sāka strādāt Ukrainas Ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrijas departamentā, kas atbild par militārajiem iepirkumiem. Tomēr pēc desmit mēnešu darba viņš iesniedza atlūgumu, jo bija dusmīgs par plaši izplatīto korupciju un atbildīgo amatpersonu nevēlēšanos kaut ko darīt, lai situāciju mainītu.

«Departamentā es tikai pildīju uzdevumus, kas kalpoja citu cilvēku interesēm un veicināja korupciju,» stāsta Plahuta.

Vīrietis norāda, ka aizsardzības sektora līgumi regulāri tikuši mākslīgi sadārdzināti, bet iepirkumu uzvarētāji bieži bijuši zināmi jau iepriekš. Labumu no šīm koruptīvajām shēmām regulāri guva arī ļoti augstas Ukrainas amatpersonas, viņš piebilst.

Neapmierinātie reformatori

Tagad Plahuta ir viens no daudziem iepriekš uz reformām cerējušajiem cilvēkiem, kas pamet darbu valsts pārvaldē, sūdzoties gan par korupciju, gan par valsts aparātā izplatīto vēlmi nepieļaut reformu īstenošanu.

Plahutas apsūdzības korupcijā izskan Ukrainas valdībai visnotaļ jūtīgā laikā. Vairākās Eiropas valstīs arvien pieņemas spēkā «nogurums no Ukrainas», ko lielā mērā veicina tieši Ukrainas valdības nepietiekamie centieni reformu īstenošanā.

Vairākas Ukrainas amatpersonas nesen jau piedzīvoja mulsinošus brīžus, kad tika publiskota informācija par Ukrainas amatpersonu aktīvu vērtību, kas atklāja, ka daudzas valsts amatpersonas ir pārsteidzoši turīgas.

Tagad Plahuta un citi reformas pieprasošie aktīvisti pievērsušies situācijai Ukrainas aizsardzības sektorā. Ja šīs apsūdzības ir patiesas, un valsts amatpersonas nelikumīgi iedzīvojas no kara, tas nopietni iedragās Ukrainas prezidenta Petro Porošenko valdības uzticamību.

Jauni korupcijas aizdomu mākoņi virs Ukrainas savelkas laikā, kad palielinās arī Kijevas bažas, ka ASV pēc Donalda Trampa uzvaras prezidenta vēlēšanās varētu mainīt savu nostāju Ukrainas jautājumā, dodot priekšroku attiecību normalizēšanai ar Krieviju. Tajā pašā laikā arī Eiropas centieni izbeigt Ukrainas-Krievijas konfliktu nav devuši cerēto rezultātu.

Slepenie faili

Gandrīz jebkuri aktīvistu centieni atmaskot nelikumīgas darbības aizsardzības sektorā gandrīz nekavējoties saskaras ar dažādiem šķēršļiem. Aizsardzības sektora iepirkumi Ukrainā nereti tiek uzskatīti par valsts noslēpumu, tāpēc būtiska informācija par šādiem iepirkumiem nav pieejama. Šāda lietu kārtība aizsākusies vēl Padomju Savienības ērā, tomēr arī tagad tā ir ļoti izdevīga sistēma cilvēkiem, kas vēlas iedzīvoties uz valsts rēķina.

Savukārt žurnālisti un citi aktīvisti, kas vēlas pētīt šo jautājumu dziļāk riskē ar tiesu par valsts noslēpuma vai sensitīvas izpaušanu.

«Tā ir sistēma, kas īpaši radīta, lai kaut ko nozagtu un lai radītu korupciju,» uzskata Plahuta, kas tagad strādā starptautiskās pretkorupcijas organizācijas «Transparency International» Ukrainas nodaļā.

Savukārt Ukrainas amatpersonas, ieskaitot arī Ukrainas Ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrijas pārstāvjus, neatbildēja uz BBC lūgumu komentēt Plahutas izteikumus.

Ukrainas aizsardzības ministrija ieroču un aprīkojuma iegādei 2017.gadā paredzējusi tērēt aptuveni 465 miljonus eiro.

«Cilvēkiem ir tiesības zināt, cik viens tanks izmaksā Ukrainas budžetam un cik tādu tiek pirkti,» norāda Ukrainas parlamenta spīkera vietniece un opozīcijas politiķe Oksana Sirojida.

«Man ir dokumenti, par kuriem es varu teikt, ka tie liecina par korupciju. Tomēr es par tiem [dokumentiem] nedrīkstu runāt,» viņa piebilst.

Ukrainā pat nav skaidras definīcijas tam, kas ir sensitīva informācija vai valsts noslēpums. «Kritēriji, lai noteiktu, kas ir valsts noslēpums, paši ir valsts noslēpums,» norāda kāds ukraiņu jurists, kurš vēlējās palikt anonīms.

Ciešās saites

Darījumi, par kuriem informācija tomēr ir publiski pieejama, rada vairākus jautājumus.

Saskaņā ar publiski pieejamiem dokumentiem Ukrainas prezidentam Petro Porošenko piederošs uzņēmums «Lenin Forge» Ukrainas flotei piegādājis militāriem mērķiem izmantojamas laivas.

Savukārt uzņēmums «Bogdan Motors» Ukrainas armijai piegādājis kravas automašīnas. «Bogdan Motors» pieder Ihoram Gladkovksim, kurš ir Porošenko biznesa partneris un ieņem arī amatu Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomē.

Ukrainas Aizsardzības ministrija, komentējot darījumus ar šiem diviem uzņēmumiem, norāda, ka informācija par darījumu summu ir «ierobežota». Tāpat «valsts noslēpums» esot tas vai šajos darījumos tika rīkots valsts iepirkuma konkurss.

«Bogdan Motors» pārstāvji norāda, ka uzņēmums pagājušā gada oktobrī noslēdza divus nelielus līgumus ar Aizsardzības ministriju, sīkākas detaļas gan nesniedzot. Savukārt «Lenin Forge» uz BBC jautājumiem neatbildēja.

Saskaņā ar Ukrainas likumiem, šie darījumu izskatās likumīgi – gan Porošenko, gan Gladkovksis uzsver, ka viņi nav iesaistīti attiecīgu uzņēmumu ikdienas pārvaldīšanā.

Jautājumi gan paliek. Ukrainas amatpersonas nekomentēja vai šie darījumi tika pārspriesti arī Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sēdēs, kurās piedalījās gan Porošenko, gan Gladkovksis.

Citu valstu eksperti gan pauž viedokli, ka šāda situācija nav normāla, pat ja tā izskatās likumīga.

«Vai jūs tiešām ticat, ka viņi nav iesaistīti uzņēmumu pārvaldīšanā, pat ja viņiem uzņēmumi pieder daļēji. (..) Šāda situācija rada aizdomu ēnu,» norādīja kāds ASV aizsardzības industrijas eksperts, kuram ir cieša saistība arī ar Ukrainu.

Sistēma ir negodīga

Ukrainas amatpersonas informē, ka Aizsardzības ministrijā tiek īstenotas plašas reformas. Šo reformu gaitā restrukturizēt valstij piederošo aizsardzības holdingkompāniju «Ukroboronprom».

Dažas izmaiņas jau ir jūtamas, it īpaši aprīkojuma un apgādes ziņās.

Tomēr bažas par to, vai aizsardzības sektoru var pilnībā reformēt, saglabājas, ņemot vērā, ka valsts noslēpuma statusu aizsardzības iepirkumos tuvākajā nākotnē nav plānots atcelt.

«Sistēma ir negodīga,» uzsver ASV eksperts.

Kijeva ilgstoši un uzstājīgi pieprasa, lai Eiropa tai piegādā ieročus. Tomēr iespējamā korupcija Eiropas amatpersonām likusi šo jautājumu rūpīgi pārdomāt.