/nginx/o/2018/07/30/11107637t1hcefe.jpg)
Karadarbības sākumposmā Austrumukrainā Krievijas artilērija un raķešu iekārtas pāri robežai regulāri apšaudīja ukraiņu pozīcijas, teikts pētniecības grupas «Bellingcat» pētījumā, kurā izvērtēti atklātajos avotos pieejamie dati par vairākiem simtiem apšaudes vietu.
43 lapaspuses garais ziņojums sniedz jaunus pierādījumus par to, ka karadarbību Austrumukrainā organizējusi un vadījusi Maskava, ko Kremlis joprojām noliedz.
«Tas bija apzināts un liela mēroga mēģinājums iznīcināt Ukrainas armijas vienības, kas pārāva separātistu piegādes līnijas,» telefonintervijā aģentūrai AFP norādīja viens no pētījuma autoriem Šons Keiss.
«Bellingcat» pētnieki konstatējuši, ka 2014.gada vasarā Krievijas artilērija pret Ukrainas armiju izmantota vismaz 149 reizes, taču Keiss šo skaitli vērtē kā «konservatīvu», atzīstot, ka patiesais skaits, domājams, ir lielāks.
«Bellingcat» ziņojums sniedz papildus pierādījumus tam, ka Krievijas bruņotie spēki bijuši tieši iesaistīti karadarbībā Ukrainas teritorijā.
Lai gan Maskava atzīst, ka kaujinieku pusē kā brīvprātīgie cīnījušies daudzi Krievijas pilsoņi, tā joprojām kategoriski noliedz, ka karadarbībā būtu iesaistīta Krievijas regulārā armija, kā arī to, ka krievi būtu teroristus apbruņojuši.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)