Nobriedusi vajadzība ne tikai pēc pārmaiņām, bet arī pēc līderiem, personībām. Šādu viedokli LNT raidījumam «900 sekundes» pauda antīkās vēstures speciālists, Latvijas Universitātes (LU) profesors Harijs Tumans, komentējot to, ka pēdējā laikā nāciju priekšgalā izvirzās cilvēki, kurus daudzi apšauba.
«Es jau pieminēju, ka ar personībām mums ir problēmas. Visi tādi pelēki, vienādi, politkorekti, runā kaut kādā savā politkorektā putnu valodā, kas visiem jau ir pieriebusies. Jau pirms cilvēks sāk runāt, jau zini, ko viņš pateiks. Tas tāds establišments tagadējais, pie kā esam pieraduši. Pēkšņi nāk cilvēks, kurš runā ar cilvēkiem viņu valodā, kurš sauc lietas īstajos vārdos, kurš šad un tad pārspīlē, kurš sola kaut ko darīt. Protams, tas izraisa simpātijas,» vērtēja Tumans. Viņaprāt, tas norāda, ka ir jāmaina paradigma.
Pētnieks arī secina, ka mūsdienās saskatāmas daudzas līdzības ar vēsturisku civilizāciju bojāejas laiku.
«Mūsu civilizācija šodien atrodas tādā pašā stadijā, kādā atradās vēlā Romas impērija. Vērtību sistēmas transformācija, mentāli uzstādījumi, kaut vai tas pats izglītības jautājums. Mums izglītība ir bēdīgā stāvoklī, tas pats bija Romā. Tas pats attiecas uz kultūru, morāli, vērtību sistēmu. Arī tas, par ko mūsdienās plaši runā, - par vērtību sistēmas «izskalošanos», morālu degradāciju, tur mēs redzam acīmredzamas paralēles. Arī politiskā, ekonomiskā dzīvē arī ir savas paralēles,» norādīja Tumans.
Pēc viņa minētā, vēsture māca: ja tas tā turpināsies, ja nekas nemainīsies, tad būs tā pati Romas bojāeja. Agri vai vēlu šī civilizācija iznīkst, jautājums ir - kādā veidā. Parasti kāds spēks no ārpuses palīdz.
«Mēs zinām, ka Romu palīdzēja nograut barbari. Ir tāds slavens teiciens, ka Roma gāja bojā nevis tāpēc, ka barbari to sagrāva, bet tādēļ, ka paši romieši bija kļuvuši par barbariem,» raksturoja Tumans. Viņš piebilda, ka nevaram pateikt, kad un kā tas notiks, un var būt, ka kaut kas arī mainās. Tā pati Roma agonizējusi ilgi, un noriets vilcies gadsimtiem.
Visas kultūras «ar lielo burtu» rada ideālus, bet ideāli rada garīgas vērtības - pamatā vienmēr redzam reliģiju. Sabiedrība konsolidējas ap šo ideālu, sāk piepildīt, realizēt šo ideālu un iegūst visas formas, kuras pēc tam pazīstam un studējam kā šīs civilizācijas ārējās pazīmes. Visās dzīves sfērās šis ideāls tiek realizēts konkrētās izpausmēs.
«Kad sabiedrība pārstāj to darīt, kad kultūra vairs neuztur ideālu, tad arī sākas noriets. Sabiedrība pārslēdzas uz naudu un baudu. Vienīgais, kas paliek iedvesmojošais, ir personīgā labklājība, izklaide. Tad, kad vairs nav, kur iet, tad, kā teica senie romieši, «neiet uz priekšu nozīmē iet atpakaļ» .Un tad sākas izjukšana, un barbari tikai palīdz šo procesu pabeigt,» teica vēsturnieks.
Viņš minēja piemēru no Romas impērijas ar dzejniekiem, rakstniekiem, filozofiem, kuri dzīvo bez naudas un nevienam nav vajadzīgi. Ne valsts viņus finansē, ne privāti mecenāti nepastāv, toties ir iegrūsti milzīgi līdzekļi izklaidēs, atrakcijās.
«Aktrises, šova meistari ir ļoti pieprasīti, viņi saņem milzīgu naudu. Un, kā Juvenāls rakstīja vienā savā satīrā, ratu braucējs cirkā vienā dienā nopelna vairāk nekā skolotājs veselā gadā. Tas parāda vērtību devalvāciju,» piemēru minēja pētnieks.
Viņa vērtējumā mums ir ļoti līdzīgi - nav naudas izglītībai, kultūrai. Turklāt tas nav tikai pie mums, bet arī rietumu pasaulē, kur kolēģi arī visu laiku sūdzoties par samazināšanu. Tā esot kopēja tendence - kultūra kā tāda nav vajadzīga.
«Protams, ka bez kultūras var dzīvot. Kultūra, stingri ņemot, ir tas, kas ir lieks, tas, kas neatbilst ikdienišķām vajadzībām. Bet, ja sāk dzīvot bez tā, tad attiecīgi cilvēks pārvēršas par barbaru,» komentēja Tumans.
Viņš arī piebilda: lai no vēstures mācītos, tā vispirms ir jāzina, un agrāk cilvēki vairāk zinājuši. Turklāt varas īslaicīgums šodien nenoskaņo īpaši iedziļināties smalkās lietās - šodien varam pieņemt kādu lēmumu, bet pēc tam to visu izstrebs tie nākamie, kurus ievēlēs kaut kad rīt. Tie savukārt arī nebūs vainīgi un neviens nebūs atbildīgs. Līdz ar to šodien kļūdīties var drošāk un brīvāk.
Viņš piekrita idejai, ka Latvija ar savu vēsturisko pieredzi ir spējusi vērtības paglabāt ilgāk, dzīvojot aiz «dzelzs priekškara» un nesaaugot ar labklājības pašsaprotamo jēdzienu.
«Mēs bijām atpalikuši no pasaules, dzīvojot šajā pusē. Līdz ar to mūsu vide bija tradicionālāka, vispār Austrumeiropas sabiedrības ir tradicionālākas. Tas nozīmē, ka mūsos ir potenciāls, bet esam tajā vilcienā jau iekāpuši un kopā ar rietumu civilizāciju attīstāmies. Mēs jau laikam visu civilizāciju nevarēsim izglābt,» sprieda Tumans.
Viņš gan nevarēja prognozēt, kurā virzienā «vilciens» brauks, un piebilda, ka tas ir atklāts jautājums. Ir sākušās pārmaiņas, kuras, no vienas puses, iedveš bailes, no otras, dod cerības. Tomēr vērtību saglabāšanā katrs var dot savu ieguldījumu - jācenšas un jādara. Jo vairāk cilvēku ir saglabājuši veselo saprātu, jo vairāk ir atbildība uz viņiem, teica vēsturnieks.
«Kopš esmu sācis dot intervijas, es redzu, ka mūsu tautā ir liels atbalsts tām lietām, par kurām runāju. Ir ļoti daudz cilvēku, kas to saprot un jūt līdzi. Tikai to ikdienā nedzirdam, neredzam. Bet pie mums ir daudz cilvēku ar veselīgu domāšanu, un varbūt šeit ir tas pamats mūsu cerībām. Viss jau vēl nav zaudēts. Katram, kas mīl kultūru, kas glabā sevī tās vērtības, tam tas jādara. Tam jānes sevī šī kultūra, šīs vērtības saviem bērniem, līdzcilvēkiem. Jo vairāk mēs to darīsim, jo vairāk mums būs izredžu nākotnē,» uzskata Tumans.
Tumans dzimis 1967.gadā, viņš ir antīkās vēstures speciālists, profesors un pasniedzējs LU. Viņš izglītojies LU un Ļeņingradas universitātē, 1996.gadā ieguvis vēstures zinātņu doktora grādu. 2015.gadā tika izdota Tumana monogrāfija «Varoņi un varonība Senajā Grieķijā», kas ir pirmais šāda veida oriģinālpētījums latviešu valodā. Pēc tās izdošanas Tumans ieguva balvu «Gada vēsturnieks Latvijā 2015».