Kad Ians Raits (Ian Wright) pērna gada novembrī sāka strādāt no savām mājām Londonā, viņš bija iedomājies, ka šis plāns ir ideāls, vēsta [s:54601].
Speciālisti: Darbs no mājām var nopietni kaitēt karjerai (18)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš varēja pavadīt laiku ar savu divus mēnešus veco bērnu, kā arī strādāt savā jaunajā kompānijā «British Business Energy», kas palīdz citiem uzņēmumiem salīdzināt elektroenerģijas un gāzes piegādātāju tarifus. Tomēr Raita plāni vienlaicīgi vadīt uzņēmumu un pieskatīt bērnu nedarbojās.
«Jau no paša sākuma pienāca brīdis, kad cerības un sapņi beidzās un iestājās realitāte,» atzina Raits. «Es ātri secināju, ka tas vienkārši nedarbojas,» viņš piebilda.
Pēc diviem mēnešiem viņš ievietoja bērnu pilna laika aprūpē, būdams pārliecināts, ka tas palīdzēs viņam strādāt. Tomēr mājas remonts, ikdienas darbi, pastnieks – tas viss stājās ceļā labajiem nodomiem. «Jūs tiekat līdz dienas beigām un kasāt galvu un brīnāties, kur pazuda viss laiks?» atzina Raits.
Pēc mēneša viņš saprata, ka nespēj būt produktīvs, strādājot no mājām. Beigās viņš sāka nomāt darba telpu citviet.
Strādāšanai no mājām ir savas priekšrocības, un pētījumi ir pierādījuši, ka tā kopumā palielina laimes sajūtu un produktivitāti. Tomēr jaunā pētījumā arī noskaidrots, ka jābūt piesardzīgam, izlemjot nestrādāt birojā.
Elastīgi darba grafiki, domājams, tuvākajos gados kļūs aizvien biežāk sastopama parādība. Jau tagad dažas kompānijas nodrošina mazāk fizisku darbavietu, nekā tai ir darbinieku, lai tādā veidā ietaupītu naudu un veicinātu strādāšanu no mājām. Kompānijas visā pasaulē izmanto iespēju strādāt no mājām arī kā darbinieku piesaistīšanas stratēģiju.
Tomēr problēmas ar strādāšanu no mājām sākas jau pašā sākumā, jo visi ir iedomājušies, ka ikviens var darīt visas ar darbu saistītās lietas prom no biroja.
To jaunā pētījumā, kurā aplūkoti 514 darbinieki, noskaidroja Londonas Ekonomikas skolas pētniece Estere Kanoniko (Esther Canonico). Viņa skaidroja, ka pētījumā aplūkotie mājās strādājošie darbinieki nav tikuši apmācīti vai saņēmuši padomus darba veikšanai no mājām.
Tad ir ikdienas riski, kas var novest pie nopietna kaitējuma karjerai vai stagnācijas, norādīja Kanoniko. Piemēram, ja jūs neatrodaties birojā un jūsu klātbūtni nejūt, jūs, iespējams, zaudēsiet jaunus projektus un iespējas, jo tās nonāks pie kāda, kuru priekšnieks redz katru dienu.
Jaunā Arizonas Universitātes pētījumā atklāts, ka 40% no mājām strādājošo darbinieku jūtas atrauti no savas kompānijas stratēģiskā virziena, bet trešā daļa nejūt priekšniecības atbalstu. «No mājām strādājošie cilvēki jūtas profesionāli un personīgi izolēti,» atzina Kanoniko.
Tādēļ ir būtiski mazināt šāda veida darba trūkumus. Par to pārliecinājās Tims Kembels (Tim Campbell), kurš daļu daba paveica no mājām, strādājot ārpakalpojumu un konsultāciju firmā «Alexander Mann Solutions». Viņš sniedz padomus citiem uzņēmumiem, kuru darbinieki sākuši strādāt no mājām.
Lai iejustos jaunajā situācijā, sākumā no mājām var pastrādāt divas vai trīs dienas nedēļā. Nepārtraukti jāanalizē, vai produktivitāte saglabājas iepriekšējā līmenī.
Ir vērts arī saglabāt savu nozīmi birojā, kas var notikt ar videokonferenču starpniecību. Turklāt ik pa laikam ir vērts birojā parādīties arī personīgi.
«Daudziem cilvēkiem ir pieņēmums, ka, sākot strādāt no mājām, viņi vienkārši kļūs par to pašu cilvēku, kas bija pirms tam, tikai citā vidē. Tas var notikt, bet tikai ar lielu darbu,» atzina Kembels.
Darbu ar mājām Londonā neizdevās apvienot Pedro Kaseiro (Pedro Caseiro), kurš kopā ar partneriem pērn nodibināja kompāniju «Obby», kas izstrādā mobilās lietotnes. Kaseiro ātri aptvēra, ka tādas lietas kā santehniķa ierašanās vai ēdiena gatavošana radīja pārāk daudz traucēkļu.
«Tās ir visas šīs mazās lietas, kas atņem jūsu dienas laiku tādā veidā, kas nenotiku, ja jūs strādātu birojā,» sacīja Kaseiro.