Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) saistībā ar 2017.gada pašvaldību vēlēšanām saņēmusi kopumā 18 iesniegumus par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem, trešdien ekspertu diskusijā par pašvaldību vēlēšanu atspoguļojumu medijos sacīja NEPLP locekle Gunta Līdaka.
Viņa informēja, ka tostarp saņemta sūdzība par deputāta kandidāta vadītu radio raidījumu un Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma «Tautas Panorāma» ietvaros deputāta izteiktu kritiku par pašvaldības vadības darbu. Tāpat saņemtas sūdzības par sižetiem un raidījumiem, kas vērsti pret konkrētiem politķiem, sūdzības par elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļu atteikumiem izvietot aģitācijas materiālus programmās, kā arī sūdzības par slēptas aģitācijas gadījumiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās.
Līdaka norādīja, ka saņemtie iesniegumi iezīmēja vairākus problēmjautājumus, ar kuriem medijiem nācās saskarties priekšvēlēšanu aģitācijas periodā, tostarp konkursiem par priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumu rīkošanu tika atvēlēts salīdzinoši īss laiks.
NEPLP pārstāve sacīja, ka priekšvēlēšanu laikā bija novērojamas arī dažādas nianses politiķu attieksmē pret priekšvēlēšanu debatēm, un radās jautājums par to, kā rīkoties gadījumos, ja politiķi tajās atsakās piedalīties.
Priekšvēlēšanu aģitācijas problēmjautājumu vidū parādījās arī kandidātu kontaktinformācijas ieguve, melnās kampaņas, kā arī valodas jautājums atsevišķos novados, lai uzrunātu mazākumtautības. Tāpat tika aktualizēts jautājums par vēlēšanu zonējumu un ID zonām, kurās tiek pārraidīta konkrētu pašvaldību priekšvēlēšanu aģitācija.
Vienlaikus aktuālākais problēmjautājums priekšvēlēšanu aģitācijas laikā, pēc Līdakas teiktā, bija tradicionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu lomas mazināšanās un jauno mediju izmantošanas pieaugums. Atsaucoties uz jaunākajiem pētījumu kompānijas «Kantar TNS» datiem, NEPLP locekle norādīja, ka arvien turpina palielināties interneta mediju loma auditorijas uzrunāšanā. Viņa pieļāva iespēju, ka tam galvenais iemesls varētu būt fakts, ka interneta mediji netiek regulēti tādā līmenī kā tas tiek darīts ar tradicionālajiem medijiem.
Tāpat Līdaka minēja, ka tādi politiķi kā Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs («Saskaņa»), Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV), jaunievēlētais Rīgas domes deputāts Mārtiņš Bondars un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) aktīvi izmanto sociālos tīklus «Facebook» un «Twitter» komunikācijā ar vēlētājiem. Augošais sociālo tīklu lietojums komunikācijā ar auditoriju nozīmē, ka nākotnē būs jārēķinās ar to izmantošanas pieaugumu priekšvēlēšanu kampaņās.
Sabiedriskās politikas centra «Providus» pētniece, politoloģe Iveta Kažoka diskusijas laikā norādīja, ka jauno mediju izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijas laikā, visticamāk, nav risināms jautājums Latvijas līmenī. Viņas ieskatā, to ir nepieciešams aktualizēt Eiropas Savienības mērogā, ņemot vērā kopējo interneta mediju tirgu. «Ar katrām vēlēšanām redzams, ka priekšvēlēšanu aģitācija notiek ariven vairāk internetā, ko ir grūti pārbaudīt,» viņa uzsvēra.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Inga Jaunskunga arī atzīmēja, ka ir svarīgi domāt par jauno mediju regulējumu priekšvēlēšanu aģitāciju laikā, jo to lietojumam ir nepieciešams noteikt skaidrākas robežas.
Savukārt runājot par pārkāpumiem priekšvēlēšanu aģitācijas laikā, par kuriem KNAB kopumā saņēmis 300 iesniegumu, Jaunskunga sacīja, ka patlaban no tiem aktīvi tiek izskatīti 130.
Viņa norādīja, ka saņemtie iesniegumi nav saistīti ar konkrētiem izteikumiem medijos, bet gan vairāk saistīti ar slēptās aģitācijas pazīmēm medijos, tostarp arī internetā. Tāpat KNAB saņēmis sūdzības par administratīvo resursu izmantošanas gadījumiem priekšvēlēšanu aģitācijas laikā melnajām kampaņām, kuras īstenotas drukātā formātā.
Kā ziņots, NEPLP trešdien organizē ekspertu diskusiju «Vēlēšanu 3 vektori», kurā tiek diskutēts par 2017.gada pašvaldību vēlēšanu atspoguļojumu medijos.
