Katolim, kurš uzturā lieto pārtiku bez glutēna, nākas atteikties no daudziem labiem ēdieniem. Tradicionāli pagatavota pica, makaroni, tako, mīklas izstrādājumi ir izslēgti no ēdienkartes. Tāpat acīmredzot no ēdienkartes izslēgts arī Jēzus.
Vatikāns: Jēzus Kristus miesa nevar būt bez glutēna (338)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pāvesta skaidrojums nāca kā atbilde uz Eiharistijas jeb Svētā Vakarēdiena produktu pieaugošo pārdošanu un pirkšanu no kompānijām, kas tiešā veidā nav saistītas ar Katoļu baznīcu, piemēram, «lielveikaliem, citiem veikaliem un pat internetā», norādīja Francisks.
Lai novērstu pārpratumus, kas varētu novest pie nepareizas Svētās Komūnijas, tika noteikts, ko īsti var ēst mises laikā.
Maizei jābūt neraudzētai, pagatavotai nesen un no kviešiem.
«Citu vielu, piemēram, augļu vai cukura vai medus, iekļaušana maizē Eiharistijas saldināšanai ir rupjš pārkāpums,» skaidrots Vatikāna izplatītajā vēstulē.
Maizē jābūt arī vismaz nelielam daudzumam glutēna.
«Dievmaizītes, kuras ir pilnīgi bez glutēna, ir nederīga viela Eiharistijas svinībām,» uzsvērts vēstulē.
Tikmēr zema glutēna satura dievmaizītes ir derīgas, ja vien tās satur pietiekamu daudzumu glutēna, lai panāktu maizes saldināšanu bez svešu vielu pievienošanas un neizmantojot procedūras, kas maina maizes būtību, piebilsts vēstulē.
Pretēji citiem kristietības virzieniem, katoļi tic, ka viņu pie altāra uzturā lietotais sarkanais vīns un plānās vafeles burtiski ir Jēzus miesa un asinis. Viņi tic, ka Vakarēdiens tiek pārveidots ar priestera svētības palīdzību. Lai šis process darbotos, maizei jābūt vienkārši maizei.
Tai nevajadzētu būt lielai problēmai, jo, pēc zinātnieku aplēsēm, tikai vienam procentam pasaules iedzīvotāju ir celiakija, kas ir vienīgā slimība, kura rada glutēna nepanesamību.
Tomēr pirms apmēram 15 gadiem amerikāņi sāka baidīties no šīs lielākoties nekaitīgās olbaltumvielas, un šī tendence ir izplatījusies tālāk.
Panika sākās, kad glutēnu sāka vainot par visām iespējamajām kaitēm – vēdera sāpēm, astmu un pat šizofrēniju. Neirologs Deivids Perlmaters (David Perlmutter) pat nosauca glutēnu par «vienu no lielākajiem un mazāk apzinātajiem veselības draudiem cilvēcei».
Līdz 2014. gadam apmēram trešā daļa pieaugušo ASV centās izslēgt glutēnu no savas ēdienkartes.
Lai arī pēdējos piecdesmit gados ir pieaudzis celiakijas gadījumu skaits, kā arī mainījies ēdiena pagatavošanas veids, vairums ekspertu tomēr uzskata, ka glutēns tiek pārāk daudz vainots par pārtikas kaitīgo ietekmi.
«Ikviens cenšas noskaidrot to, kas notiek, tomēr neviens medicīnā, vismaz ne manā jomā, nedomā, ka tas kaut ko vairo, tostarp to cilvēku skaitu, kas saka, ka jūtas labāk, ja izņem glutēnu no savas ēdienkartes,» atzina Ziemeļamerikas Celiakijas pētījumu biedrības prezidents Džozefs Marejs (Joseph Murray).
«Šajās lietās ir grūti nosaukt skaitļus, bet es teiktu, ka vismaz 70% no tā ir satraukums un vēlmes. Vienkārši glutēnam nav nekādas acīmredzamas saistības ar to, ka šiem cilvēkiem ir slikti,» viņš piebilda.
Varbūt tāpēc arī pāvests nepiekāpjas dievlūdzējiem, kuri sagribējuši no glutēna brīvu pārtiku.
