Dauzi no mums savureiz izpelnījušies dusmīgu skatienu. Parasti mēs par to daudz nedomājam, sevišķi, ja esam to pelnījuši, taču daudzviet pasaulē «ļauna acs» tiek uztverta nopietni. Tā kļūst par problēmu, kas prasa tūlītēju rīcību, lai izvairītos no kaitējuma.
Tiek uzskatīts, ka ļauna acs var nest cilvēkam neveiksmi, slimību vai pat nāvi.
Folklorists Alans Dandess (Alan Dundes) grāmatā «The Evil Eye: A Casebook» norāda, ka «upura veiksme, labā veselība vai labais izskats - vai nepiesardzīgi komentāri par tiem - provocē» personu, kurai ir ļauna acs. «Ļaunas acs izraisītas saslimšanas simptomi ietver apetītes zudumu, pārmērīgu žāvāšanos, žagas, vemšanu un drudzi,» norādīts grāmatā. Ļauna acs var tikt vērsta arī pret mājlopiem un augiem.
Tiek uzskatīts, ka cilvēkiem, kam uzlikta ļauna acs, var piemesties arī bezmiegs, nogurums, depresija un caureja. Daudzviet pasaulē slimība tiek uzskatīta gan par maģisku, gan medicīnisku jautājumu un par izskaidrojumu saslimšanai var kļūt lāsts, nevis nejaušība vai vīruss.
Ļauna acs var skart arī priekšmetus un ēkas. Piemēram, automašīna, kurai uzlikta ļauna acs, var pēkšņi salūzt, mājai var sākt pilēt jumts vai iemesties insekti. Īsāk sakot, ļaunu aci iespējams vainot teju visās neveiksmēs.
Ļaunās acs vēsture
Kā vēsta portāls «LiveScience», ļauna acs minēta jau senajos grieķu un romiešu tekstos, Bībelē un Korānā, kā arī daudzos slavenos literatūras darbos, tostarp Šekspīra lugās. Lai gan ticība ļaunai acij ir plaši izplatīta, tā nav universāla. Folkloras speciālista Džona Robertsa (John Roberts) 1976. gadā veikts pētījums atklāja, ka ļaunai acij tic 36% kultūru.
Ļauna acs ir maģiska lāsta paveids, kas sakņojas maģiskā domāšanā un māņticībā. Piemēram, cilvēkam neveicas, ir slikta veselība un viņu un piemeklē dažādas likstas. Pirms zinātne spēja izskaidrot laikapstākļus un atrast slimību izcelsmi baktērijās, visus sliktos notikumus, tostarp postošu sausumu un infekcijas slimības varēja izskaidrot ar lāstu.
Lāsti, tostarp ļauna acs, ir atbilde mūžsenajam jautājumam, kādēļ sliktas lietas notiek ar labiem cilvēkiem.
Tika uzskatīts, ka acīm piemīt īpašs spēks. Tās ir vārti uz cilvēka dvēseli. Acu šaudīšanās var nodot meļus, bet stingrs skatiens atkarībā no apstākļiem var būt gan mierinošs, gan draudīgs.
Acu kontakts var radīt ļoti spēcīgu personisku saikni, un intensīvs skatiens var paust varu pār otru cilvēku. Arī aktieri plaši izmanto acu kontaktu, lai paustu dažādas emocijas, tostarp mīlestību, bēdas, pārsteigumu, garlaicību un skaudību. Tieši skaudība ir pamatā ļaunas acs asociācijai ar maģiju.
Turklāt ticība acu spēkam bijusi tik liela, ka cilvēki, kas šķielē vai kuriem nekontrolēti raustās acu plakstiņi, uzskatīti par nelaimes nesējiem, no kuriem sevišķi jāuzmanās bīstamu profesiju pārstāvjiem, piemēram zvejniekiem un ogļračiem. Arī cilvēki ar izteikti tuvu stāvošām acīm un dažādu krāsu acīm bieži turēti aizdomās par ļaunas acs uzlikšanu.
Tiek uzskatīts, ka bērni ir sevišķi uzņēmīgi pret ļaunu aci un daudzās valstīs, tostarp Grieķijā, Rumānijā un Indijā nav pieņemts publiski slavēt bērnu, jo tas var piesaistīt ļaunu aci. Lai atvairītu šādu ļaunumu, vecāki var lūgt cilvēkam, kas neapdomīgi paslavējis bērnu, tūlīt pat iespļaut bērnam sejā, lai nolīdzinātu iepriekš izteikto uzslavu.
Kuram tad ir ļauna acs? Daudzi uzskata, ka slikti nodomi nemaz nav nepieciešami, un ir cilvēki, kas var uzlikt ļaunu aci, pašiem nemaz nezinot. Ja uz kādu personu krīt aizdomas par ļaunu aci, arī viņa ģimenes locekļi sabiedrībā tiks uztveri ar aizdomām.
Aizsardzība pret ļaunu aci
Labāk, protams, ir vispār izvairīties no ļaunas acs. Dažādos reģionos un kultūrās tiek piedāvāti dažādi veidi, kā to panākt. Latīņamerikā tiek uzskatīts, ka ļauna acs sevišķi izplatīta ir lauku apvidos. Puertoriko bērniem uzreiz pēc piedzimšanas tiek iedots īpašs amulets aizsardzībai pret ļaunu aci.
Amuletos bieži tiek izmantota zilā krāsa, kas simbolizē debesis vai dievību, un acs simbols. Aizsardzībai tiek izmantoti arī īpašas mikstūras un burvestības vai ķiploks.
Cilvēki, kas uzskata sevi par ļaunas acs upuriem, bieži meklē palīdzību pie šamaņiem vai dziedniekiem, lai tie noņemtu lāstu.
Meksikā tiek uzskatīts, ka cilvēkam, ko skārusi ļauna acs, var palīdzēt ar jēlu olu. Ola - universālais šķīstības un rašanās simbols - uzsūc ļaunās enerģijas no cilvēka ķermeņa. Pēc tam tā tiek pārsista virs trauka ar ūdeni un tiek pētīts, vai traukā neveidojas dīvainas formas. Ja saskatāmas ovālas formas, kas atgādina aci, tā ir zīme, ka lāstu izdevies noņemt.
Kārdinoši domāt, ka ticība ļaunai acij ir atstāta pagātnē, taču tā joprojām ietekmē miljoniem cilvēku dzīvi mūsdienu pasaulē, secināja Dandess.
Šī ticība var izpausties nekaitīgā māņticībā, taču zināmos apstākļos var kļūt bīstama, izraisot vēlmi atriebties.
