Sieviešu pastrādāta vīriešu izvarošana ir biežāk sastopama nekā domāts agrāk, noskaidrots [s:55387].
Vīrieši no izvarošanas cieš ne mazāk kā sievietes (128)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ilgu laiku ASV Federālā Izmeklēšanas biroja (FIB) definīcija noteica, ka izvarošana ir dzimumakts, kas veikts piespiedu kārtā un pret sievietes gribu.
Ar to varēja saprast, ka visi vīrieši ir imūni pret piespiedu dzimumattiecībām, tādā veidā ignorējot jēdzienu, ka vīriešus var izvarot citi vīrieši vai arī viņi var tikt piespiesti stāties dzimumatttiecībās bez fiziskas piespiešanas.
FIB definīcija beigās tika izmainīta uz visu veidu piespiedu penetrāciju, tomēr dzimumu stereotipi ir saglabājušies.
Kalifornijas Universitātes Losandželosā Veselības un cilvēktiesību projekta direktore Lara Stempla (Lara Stemple) ir centusies apgāzt stereotipus ar pētījumiem par jautājumu, kas, pēc viņas domām, līdz šim ir ignorēts – izvarošanas upuriem vīriešiem.
Doma par to viņai radās, nacionālajā aptaujā par noziegumu upuriem (National Crime Victimization Survey) uzzinot, ka 38% seksuālās vardarbības upuru ir vīrieši, kas ir krietni vairāk, nekā bija norādīts citās vietās. Viņa pat piezvanīja aptaujas veicējiem, lai pārliecinātos, ka statistikā nav drukas kļūdu.
Viņa noskaidroja, ka izvarošanā cietušo vīriešu un sieviešu pieredze ir «daudz līdzīgāka, nekā ikviens no mums varēja iedomāties».
Stempla un viņas kolēģi arī noskaidroja, ka 4,5 miljoni vīriešu ASV pret savu gribu bijuši spiesti veikt penetrāciju.
Apvienojot nacionālos datus par izvarošanu ar statistiku par upuriem, kuri bija piespiesti veikt penetrāciju ar uzpirkšanas palīdzību vai arī alkohola, narkotiku reibumā, kā arī citādi nebūdami spējīgi piekrist labprātīgam seksam, nelabprātīgu dzimumattiecību upuru skaits vīriešu un sieviešu vidū bija praktiski identisks.
Izrādījās, ka apmēram 1,270 miljoni sieviešu un 1,267 miljoni vīriešu kļuvuši par seksuālās vardarbības upuriem.
Tas nenozīmē, ka izvarošanas kultūra nav bijusi nozīmīga problēma sievietēm Amerikā, norāda Stempla. Tomēr nepieciešama diskusija par to, kā šī kultūra ietekmē vīriešus, viņa piebilst.
«Stempla ilgi ir bijusi feministe, kas pilnībā saprot, ka vīrieši vēsturiski ir izmantojuši seksuālo vardabību, lai pakļautu sievietes, un vairumā valstu viņi joprojām to dara,» rakstīja žurnāliste Hanna Rosina. «Kā viņa to redz, feminisms ir ilgi un smagi cīnījies, lai apkarotu mītus par izvarošanu – ka izvarošanā cietusi sieviete kaut kā pati ir vainīga, vai kaut kādā ziņā to ir veicinājusi».
Stempla arī centās noskaidrot, kas bija ļaundari līdz šim maz apspriestajos gadījumos, kad izvarošanas upuri ir vīrieši.
2016. gadā publiskotā ziņojumā atklāta pavisam negaidīta atbilde uz šo jautājumu.
Lai arī izvarotās sievietes un vīrieši daudz vairāk bija cietuši no vīriešu vardarbības, vīriešu vidū, kuri ziņoja par citām seksuālās vardarbības formām, 68,6% gadījumu ļaundari bija sievietes.
Gadījumos, kad vīrieši pret savu gribu bija spiesti veikt penetrāciju, kas vīriešu vidū ir visizplatītākā nebrīvprātīgā seksa forma, 79,2% gadījumu ļaundari bija sievietes.
Projektā sieviešu seksuālā vardarbība pret vīriešiem nosaukta par vienu no «pēdējiem tabu».
«Šī nozieguma neredzamā iedaba un «sarežģītā» dzimumu dinamika nozīmē to, ka liels skaits aptaujas dalībnieku nav iespējams – ne tāpēc, ka tas ar vīriešiem nenotiek, bet tāpēc, ka daudzi jūtas pārāk apkaunoti vai nomākti, lai par to ziņotu,» norādīja pētījuma autore Šivana Vēra (Siobhan Weare).
Stempla un viņas kolēģi arī noskaidrota vēl vienu interesantu statistiku, kas runā pretī stereotipiem.
Seksuāli uzbrukumi cietumos ar trīs reizes lielāku varbūtību notiek starp sievietēm, nevis vīriešiem.
«Mēs iesakām, lai profesionāļi, kuri reaģē uz šo problēmu, izvairās no dzimumu stereotipiem, kuri mazina sieviešu pastrādātu noziegumu biežumu un ietekmi, lai varētu visaptveroši risināt jautājumu par visu formu seksuālo vardarbību,» rosināja pētījuma autori.
Tas gan nekādā gadījumā nenozīmē atņemt uzmanību seksuālajā vardarbībā cietušajām sievietēm, jo līdzjūtība «nav ierobežots resurss», uzsvēra Stempla.