/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/31/11135084t1h1b01.jpg)
Turcijas valdība nekad neakceptēs neatkarīgas kurdu valsts izveidošanos pašreizējās Irākas ziemeļos un neatturēsies no soļiem, lai to nepieļautu, piektdien paziņojis Turcijas premjerministrs Binali Jildirims.
Turcija atsakās akceptēt Irākas Kurdistānas neatkarību (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš aicināja Irākas kurdu līderus atteikties no neatkarības referenduma plāniem, sakot, ka vēl nav par vēlu, lai novērstos «no šīs avantūras».
«Šis lēmums par referendumu un šī referenduma īstenošana ir Turcijas nacionālās drošības jautājums,» sacīja Jildirims. «Turcija ir apņēmības pilna un nekautrēsies izmantot savas tiesības, kas izriet no starptautiskajiem līgumiem un divpusējiem līgumiem, kad tiek skarti nacionālās drošības jautājumi.»
«Pastāvošā statusa maiņa Sīrijā vai Irākā būs rezultāts, kādu mēs nekad nepieņemsim un darīsim visu nepieciešamo pret to mūsu tiesību ietvaros.»
Sestdien uz ārkārtas sēdi pulcēsies Turcijas parlaments, lai spriestu par Irākas Kurdistānas referendumu un par mandāta paplašināšanu, kas Turcijas armijai ļauj iejaukties Sīrijā un Irākā.
Mandāts, par kuru notiks balsošana sestdien, ļauj armijai «iejaukties visā notikumu attīstībā, kas ir vērsta pret mūsu valsti un apdraud mūsu nacionālo drošību», sacīja premjers.
«Tas dod tiesības nosūtīt karaspēku,» viņš piebilda.
Irākas kurdi pirmdien grasās rīkot neatkarības referendumu kā autonomajā Kurdistānas reģionā, tā arī strīdus teritorijās, ieskaitot Kirkūkas provinci.
Centrālā valdība Bagdādē kategoriski iebilst pret plānoto referendumu, kas esot nelikumīgs un antikonstitucionāls. Lai gan plebiscīts nav juridiski saistošs, tas galu galā var novest pie reģiona neatkarības.
Bažas par referendumu paudušas arī ASV un citas rietumvalstis.
Irākas Kurdu apgabals tika izveidots 1992.gadā un ieguva oficiālu autonomiju pēc tam, kad 2003.gadā ASV vadītā iebrukuma rezultātā tika gāzts Sadama Huseina režīms.
Kurdu kompakti apdzīvotā teritorija mūsdienās ir sadalīta starp Turciju, Irāku un Sīriju, kā arī Irānu.
Ankaras bruņotie spēki jau trīs desmitgades Turcijas dienvidaustrumos karo pret bruņotajiem kurdu separātistiem. Atbilstoši atsevišķām aplēsēm no Turcijas 80 miljoniem iedzīvotāju ceturtā daļa ir kurdi.
Turcijas valdība ar bažām vēro notikumus Sīrijā, kur valsts ziemeļdaļā izveidojies «de facto» autonoms kurdu reģions, bet ASV atbalstītie Sīrijas kurdu bruņotie formējumi kļuvuši par vērā ņemamu militāru spēku.