Valdībai ir jādomā par atbalstu bioloģiskajai lauksaimniecībai pēc diviem gadiem, kad nozarei vairs nav paredzēts nekāda veida atbalsts, teica Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.
Asociācija: Valdībai jādomā par atbalstu bioloģiskajai lauksaimniecībai nākotnē (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš paskaidroja, ka, sākot no 2020.gada, bioloģiskajiem lauksaimniekiem vairs nav paredzēts ne valsts, ne Eiropas Savienības (ES) atbalsts. «Tuvākā nākotnē Eiropas atbalsts beigsies un bioloģiskajai lauksaimniecībai tā pietrūks. Ņemot vērā tirgus attīstību un potenciālu, valdībai jādomā par to, kā atbalstīt vairāk bioloģisko lauksaimniecību, sniedzot finansiālu atbalstu arī jaunu saimniecību attīstībai,» teica Norkārklis.
Asociācijas vadītājs atzina, ka atbalsta neesamība būs liels trieciens bioloģiskajiem lauksaimniekiem un pamazām starp nozari un politikas veidotājiem raisās diskusijas par to, kā arī turpmāk atbalstīt bioloģiskos lauksaimniekus. Pagaidām Norkārklis gan atturējās ieteikt konkrētus risinājumus šajā kontekstā.
Viņš pastāstīja, ka bioloģiskie lauksaimnieki ir aktīvi izmantojuši līdzšinējās atbalsta iespējas. Arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija aicinājusi jebkuru saimnieku izmantot pieejamās atbalsta iespējas un attīstīt saimniecību.
Negatīvi vērtējams atbalsta saņemšanas kritērijs, ka saimniecības apgrozījumam ik gadu jāpieaug, lai tā varētu saņemt finansējumu, piemēram, investīciju projektu īstenošanai, teica Norkārklis. Pēc viņa teiktā, apgrozījums nav galvenais rādītājs lauksaimniecībā, jo tas ir atkarīgs arī no lauksaimnieka neatkarīgiem faktoriem, piemēram, neprognozējamajiem dabas apstākļiem. «Apgrozījums bieži vien sastāv no vairākām lietām - manas darbības, dabas apstākļiem un tirgus situācijas, kā arī cenām tirgū. Atbildīgās ministrijas ekonomistiem būtu jāpadomā, ko nozīmē apgrozījums kā saimniecības rādītājs. Tas ir ļoti nekorekts rādītājs un neraksturo saimniecības darbību, un šis gads ir spilgts pierādījums tam,» viņš sacīja.
Pēc Norkārkļa teiktā, lemjot par atbalsta piešķiršanu, būtu jāņem vērā vairāku faktoru kopums, tostarp saimniecības ieņēmumi, izdevumi, investīcijas, kredītsaistības, saimniecības vērtība un tās darbības perspektīva ilgtermiņā.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija ir dibināta 1995.gadā un ir profesionāla organizācija, kurā apvienojušies bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotāji, pārstrādātāji, tirgotāji un šīs kustības atbalstītāji.