Ilona Balode-Ūdre, mūziķa Rolanda Ūdra (Ūdrīša) sieva stāsta, kā aizrit sarežģītā ģimenes ikdiena. Ilona ir māmiņa divus gadus vecajam Bārtam, kurš ir tiktāl paaudzies, lai varētu ģērbties pats. Ar Ūdrīti ir citādi, nākas palīdzēt...
Ūdrīša sieva atklāti: grūti pieņemt ikdienu, esmu pat dzērumā skrējusi virsū mašīnām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"STV Pirmā!" raidījuma "Starp mums runājot...", kuru vari skatīties otrdienu vakaros, sievietes mēneša intervijā Ilona Balode-Ūdre atklāti stāsta par to, ar ko nākas sadzīvot dienu no dienas un cik grūti tas ir. Tāpat viņa atklāj, kā abi ar vīru iepazinušies.
Ilona: "Tas lēnais, mazītiņais progress ir. (..) Viņš visu grib darīt pats."
"Viņam vēl īsti nesanāk," Ilona saka par to, kā ir ik dienas ģērbt vīru.
"Esmu pat dzērumā gājusi pa ielas otru pusi un skrējusi virsū mašīnām," viņa atzīst, cik smagi ir rūpēties par kādu, kurš to nevar pats.
"Tas nav tik viegli."
Ilona ietur lielas pauzes: "Ko es darīšu, ja tas Ūdris tur nebūs? (..) Es zinu, ka viņš dzird mani."
"Tas ir tuvākais cilvēks, kas man uz pasaules ir. (..) Viņš ir vienīgais cilvēks, kas mani pieņem tādu, kāda esmu."
Neviens mani nespētu tā pieņemt kā Ūdris. Viņš spēja, un vēl viņam tas patīk..."
Ilona stāsta, vai ir apvainojusies uz viņu: "Protams, esmu dažreiz - par to, ka ir, kā ir. Citreiz liekas, ka viņš par maz cenšas. Bet es no viņa gūstu ģimenes un siltuma sajūtu.
Mēs esam tāda sačakarēta, kliba, salauzta ģimene. Bet Bārts ir laimīgs, ka viņam tas tētis ir, tāds, kāds ir, bet ir."