Aleksandrs Sokolovs: neticu, ka ir cilvēki, kuri nekrāpj (7)

Kad ieeju pie Aleksandra fotostudijā, sajūtos kā nokļuvusi "Greja 50 nokrāsu" pasaulē - romantikas, erotikas un kaisles piesātinātajā stāstā. Atzīšos, esmu mazliet nobijusies. Cauri galvai izskrien asociācijas - virves un rokudzelži. Nez kāpēc, jo Aleksandrs ir fotogrāfs, ne Kristians Grejs. Interjers atgādina buduāru – spoguļi, zeltīti rāmji, pustumsa, sarkani samta aizkari un gulta. Jā, kā gan bez tās. Jāatzīst, esmu mazliet satraukusies, trīc balss, un es pat nevaru izskaidrot, kāpēc. Laikam neierastās atmosfēras dēļ.

Aleksandrs uzreiz norāda, kur man apsēsties, pagatavo mums kafiju ar pienu un pats iekārtojas ērtā krēslā, paslēpies gandrīz tumsā – tā, ka es viņu redzu ne pilnībā. Sajūta, ka mani vēro. Tie, kas zina filmu “Patiesie meli”, kur Švarcenegers tumsā vēro un pratina savu sievu, varētu iedomāties, kā tas ir.

Dzeram kafiju caur salmiņu. “Tas ir tāpēc, lai nesasmērētu lūpas,” Aleksandrs skaidro. “Jaunas modeles pie manis nenāk vispār, tāpēc ka fotosesijas ir par maksu, un jaunai meitenei, kurai ir 20 gadu, ir citas prioritātes. Viņa tos savus 100 eiro labāk iztērēs jaunām kurpēm. Manas klientes ir sievietes, kam ir tuvāk 40 gadiem, un viņām ir 2-3 bērni.” Tā kā es, nodomāju. “Kurām dzīvē iestājusies rutīna un gribas jaunas emocijas, kā arī paskatīties uz sevi no malas un, galvenais, kurām gribas pacelt savu pašvērtējumu. Saprast, ka viss nav tik slikti, ka tas celulīts nav tik izteikts, ka strijas ir nekas un liekais svars – tas ir štrunts,” Aleksandrs skaidro.

Fotogrāfs saka, ka viņu pašu neuztrauc, ja sieviete nav perfekta: “Man taču nav 18 gadu! Man svarīgi, lai ir labs cilvēks. Es esmu redzējis tik daudz sieviešu – visādas, dažādas, un es zinu, ka ārējam izskatam nav nozīmes, galīgi nekādas.

Protams, ja viņai ir liekais svars, tas varētu liecināt, ka viņa ir sliņķe un nevar tikt ar to galā, nevar piespiest sevi ēst veselīgi, nevar aiziet uz sporta zāli. Vienkārši – slinka!

Tas ir viens no iemesliem. Protams, var būt arī citi. Es vērtēju sievieti pēc tā, kā viņa attiecas pret mani.”

“Man nav attiecību,” Aleksandrs atzīstas, “un es tās nevēlos. Tas ir pilnīgi apzināti. Man visu laiku ir bijušas attiecības – kad vienas vēl nebija beigušās, otras bija sākušās. Paralēlas attiecības. Lielākais stress un problēmas man ir bijušas saistītas tieši ar sievietēm un attiecībām. Tagad, kad man to nav, es jūtos tik labi, tik mierīgi un brīvi! Nav tā, ka es nepavadu laiku ar sievietēm, es pavadu laiku ar viņām pat varbūt vairāk nekā agrāk, bet  nevēlos nekādas nopietnas attiecības. Man patīk kopā pavadīt laiku, kopā pusdienot, skatīties filmas, izklaidēties, mīlēties – visu ko, bet dzīvot kopā? Absolūti nē!”

Sarunas laikā Aleksandrs daudz smaida. Viņš stāsta, ko darīt sievietei, kura vēlas fotosesiju, bet viņa kautrējas: “Nevar tur neko izdarīt, tāpēc ka fotosesija ir tāda lieta, kurai vajag nobriest. Ja es piedāvāšu kādai dāmai uz ielas: “Nāc, es bez maksas tevi nofočēsu!” - protams, ka viņa atteiks. Pat ja es viņai piemaksāšu, viņa atteiks. Jānobriest un tikai tad jānāk. Viņai vienalga būs stress. Visām dāmām, kuras nāk fočēties, trīc rokas no uztraukuma, bet pēc tam, kamēr uzliek meikapu, viņa jau nomierinās. Mēs sēžam un dzeram kafiju diezgan ilgi – stundu vai varbūt ilgāk. Viņa vēl vairāk nomierinās. Kad sāku viņu fotografēt, viņa jau ir pavisam mierīga, tāpēc ka viņa redz, kā tas viss notiek.”

“Kad fotografēju, es ļoti detalizēti stāstu, kas notiek un kas viņai jādara. Es viņai saku, kur pagriezties, kur skatīties, kā kurp pabīdīties. Saku konkrētas darbības,” fotogrāfs stāsta par fotosesijas procesu. “Es nekad mūžā neteikšu – esi seksīga vai kaislīga! Nē! Es viņai pateikšu – uztaisi zodiņu uz augšu, atver lūpas, acis – uz leju. Kad saki priekšā, ko darīt, tad daudz, daudz vieglāk fotografēties. No modeles vispār nekas nav atkarīgs. Un vienmēr uzreiz rādu fotoaparātā, kā izskatās bildes, lai viņa nomierinās un redz, ka viss sanāk forši.”

Jautāju Aleksandram par ģimeni. Brāļu un māsu viņam neesot, bet viņš saka: “Man ir suns.”

“Esmu no tiem cilvēkiem, kam labāk patīk dot, nevis saņemt,” viņš stāsta par savām attiecībām ar sievietēm. “Tā ir mana daba, un es neko negūstu, ja mēģinu kaut ko saņemt. Es gūstu lielu baudu no tā, ka kaut ko dodu. Piemēram, kad šķiros no kādas savas draudzenes, es bieži dāvinu kādu atvadu dāvanu, no sirds. Man šķiet baigi stulbi, ka cilvēki strīdas šķiroties.“

Uz jautājumu, vai tādu klasisku ģimeni Aleksandrs negrib nekad, viņš atbild: “Es neredzu tam iemeslu. Reāli! Neredzu. Bērnus? Kamdēļ? Tikai tāpēc, ka tas ir pieņemts?

Tu nevari darīt visu, ko vēlies, tādēļ, ka tev ir bērni. Tu, piemēram, nevari uzaicināt čali uz mājām un kniebties uz katra stūra.

Tu nevari braukt, kurp vēlies. Tu nevari izmainīt savu dzīvi, jo tev ir bērni.” Jūtos kā ar aukstu dušu aplieta. “Bet tu esi sieviete, tas ir instinktīvi,” viņš piebilst. “Es pieļauju, ka tu ar kādu tiecies, tikai nestāsti pa labi un pa kreisi,” abi smejamies. “Tev arī ir vajadzības,” viņš domā. “Tev ir cilvēki, ar kuriem tu tiecies, esmu pārliecināts. Ja tu par to nestāsti, tas nenozīmē, ka tā nav,“ Aleksandrs vērīgi spriedelē. “Tu esi forša, seksīga, diezgan jauna sieviete, izskaties ņemama un forša. Tas ir fakts. Es nedomāju, ka tu esi kaut kāda asesksuāla.” Viņam patīk analizēt un vērot, tomēr es mēģinu ievirzīt sarunu atkal par viņu pašu, ignorējot mulsinošās piezīmes.

Mēģinu pārslēgt sarunu uz viņu, jautājot, vai viņš ir mēģinājis iepazīties internetā. Viņš saka: “Man vispār nav aktuāli iepazīties. Es visu laiku nodarbojos ar fotografēšanu. Sievietes nāk, nāk, nāk (bieži atkārto) lielā plūsmā, un es nevēlos iepazīties. Nevēlos! Daudzas to nesaprot.” Jādomā, ka daudzas dāmas tagad būs vīlušās, šo uzzinot. “Varbūt kāda apvainosies, bet kāds man ar to sakars? Esmu pašpietiekams un pieklājīgs. Nevienai nesaku, lai iet trīs mājas tālāk. Vienkārši tāda ir mana dzīves pozīcija. Es negribu nevienai melot, lai nevienai nebūtu nekādas ilūzijas. Mani attiecības neinteresē un neinteresēs,” viņš ir kategorisks.

Spriežam, ka ir pieņemts sabiedrībā - cilvēkiem ir jābūt pa pārīšiem. “Varbūt tas ir sākumā, kad ir 18. Tajā vecumā es domāju, ka attiecības ir svarīgākais, kas dzīvē var būt. Nav nekā svarīgāka. Kaut kā ar laiku sāku saprast, ka no attiecībām ir vairāk problēmu, vairāk pārdzīvojumu nekā prieka. Es iemācījos nebūt atkarīgs.”

“Esmu nofočējis apmēram 4,5 tūkstošus sieviešu. Ar katru es esmu ilgi runājis. Es redzu visas tās problēmas,” Aleksandrs ir veicis nopietnus aprēķinus. “Katra sieviete ar laiku apnīk. Tur neko nevar padarīt. Paies gads, divi, trīs, un viņa apniks. Seksuāli un tad apniks kā personība. Sekss būs mehānisks - divas trīs pozas pirms iešanas gulēt, un viss. Tas nav atkarīgs no konkrētās sievietes, tas notiks ar jebkuru. Viņa var būt skaistuma karaliene, seksa dieviete, bet apniks tik un tā.”

“Vīrietim vienalga, visdrīzāk, parādīsies kāda cita. Sieviete par to var uzzināt vai ne. Tas notiek vienmēr un ar visiem. Ja tā nenotiek, varbūt vēl nav pienācis laiks, vai varbūt šis cilvēks ir aseksuāls un pasīvs, vai viņš vienkārši melo.”

Aleksandrs uzskata, ka ar vienu cilvēku visu mūžu nodzīvot nevar: “Šobrīd nē. Varbūt agrāk tas bija iespējams – vecvecāku paaudzē. Viņiem bija normāli nodzīvot kopā visu mūžu. Mūsu vecāku paaudzē nodzīvot kopā 20 gadus arī skaitījās normāli. Tagad – 4, 5, 6 gadi, un cilvēki šķiras. Nav iemesla, ja apkārt ir tik daudz citu cilvēku.”

Aleksandram patīk vērot, tas nu ir skaidrs. Viņš kādu brīdi klusē, kaut ko domā, es pat apjūku. “Vienmēr vainīgs pie visa ir vīrietis,” viņš saka, kad atkal runājam par attiecībām un šoreiz – par krāpšanu. “Tas ir fakts, jo es uz to visu skatos mazliet no citas puses. Es zinu,  ja kāds iet pa kreisi, tas nozīmē, ka tas otrs cilvēks ir ar kaut ko neapmierināts un meklē kādu citu. Viņš meklē to, ko viņš nevar dabūt mājās. Ļoti loģiski un normāli. Visi tā dara. Reāli visi tā dara. Neticu, ka ir cilvēki, kuri nekrāpj. Tas nav slikti, tas nav labi, tā vienkārši ir dzīve. Taisīt no tā kaut kādu drāmu? Tas gan ir stulbi.”

Aleksandrs atstāsta kādu gadījumu saistībā ar publicitāti un atpazīstamību: “Bija reiz raidījums par seksu. Es pirms katras sērijas iznākšanas pa dienu liku kādu bildīti Facebook-ā ar aicinājumu pulksten desmitos ieslēgt televizoru. Reiz vienā attēlā man rokās bija glāze, kur es dzēru kaut kādu šķidrumu. Tas bija sieviešu (mātes) piens. Pierakstīju klāt – uzminiet, ko es dzeru? Pēc 15 minūtēm žurnālisti uztaisīja rakstu “Sokolovs dzer vīrieša spermu”. Galvenais ir – kā tu to uztver.”

“Par mani arī stāsta, ka esmu kaut kāds izvirtulis, bet es, tieši otrādi, esmu ļoti aseksuāls cilvēks mana darba dēļ. Katru dienu redzu kailas sievietes. Mani vispār nekas neinteresē. Visi domā, ka esmu superaktīvs, man katru dienu ir ar citu meiteni sekss. Tas ir tas pats, kas domāt, ka ginekologs arī guļ ar katru pacienti. Tas ir tāpat kā par tevi droši vien domā, ka tu guli ar katru čali, kas tev atrodas blakus,” fotogrāfs ir tiešs savās domās.

“Sievietēm vispār ir vairāk seksuālu partneru nekā vīriešiem, viņām ir vairāk seksa. Vienkārši stereotips ir tāds: ja sieviete daudz guļ, tad viņa ir mauka, ja čalis, tad viņš ir varonis, donžuāns. Vienkārši sievietes par to nerunā,” uzskata Aleksandrs. “Sievietei daudz vieglāk dabūt seksu, vienkārši vajag ļauties. Čalim vajag saspringt.”

“Man bija viena draudzene, kura man teica, ka es viņai esmu trešais vai ceturtais, bet, izrādās, pat es pazinu kādus piecus čaļus, kam ar to meiteni bijis sekss. Bet viņai patika tādi populārie čaļi. Gan es, gan tu viņus pazīsti. Tas mani tā pārsteidza! Visi ar visiem guļ.“

Aleksandrs stāsta, ka fotografējis esot visu mūžu un pēc skolas beigšanas uzreiz aizbraucis uz Milānu mācīties par modes fotogrāfu. Pavadījis tur gadu. “Pēc tam atbraucu atpakaļ, sešus gadus nostrādāju žurnālā “Pastaiga”, veidojot modes bildes. Paralēli man parādījās privātas fotosesijas. Aizvien vairāk un vairāk. Tagad es strādāju tikai ar privātajām fotosesijām.” Viņš esot ļoti pieprasīts fotogrāfs. “Es fotografēju tikai sievietes vai pārus, un man ir tikai četri fotosesiju veidi: gultā, vannā, ar virvēm un tā saucamā pie loga. Neko citu es nedaru.”

“Ja tu fotografējies priekš sevis – kāda starpība, vai tu esi vai neesi kaila,” Aleksandrs uzskata, un viņš domā, ka tas ir labs veids, kā saglabāt atmiņas, kuras baudīt vecumdienās. “Daudzas nāk uz fotosesiju piedzīvojuma dēļ.”

“Tev ir bijusi pieredze, kad tu esi sasieta un nofiksēta? Acis ir aizsietas,” viņš man pēkšņi jautā, un es no pārsteiguma droši vien nokristu no dīvāna, ja jau nesēdētu. Viņš stāsta par fotosesiju ar virvēm. “Tās ir ļoti interesantas sajūtas. Ļoti, ļoti. Daudzas nāk tieši, lai to izbaudītu. Tev noteikti patiktu,” rodas sajūta, ka Aleksandrs mēģina mani pierunāt. Smiekli.

“Tā vispār ir problēma. Daudzas sievietes stāsta, ka viņu vīri vispār neko nevēlas, neko negrib, un viņām ir reāli garlaicīgi – seksuāli garlaicīgi. Viņi negrib eksperimentēt, viņi negrib apgūt neko jaunu. Cik daudz tu zini čaļus, kuri internetā skatās pamācošus video par to, kā sevi attīstīt kā vīrieti? Īpaši tie, kam ir attiecības. Neviens! Esmu pārliecināts, ka neviens. Varbūt tie, kas ir meklējumos, grib kaut ko iemācīties, bet tie, kam ir sieva, lai skatītos video, kā pareizi viņai taisīt orālo? Nu nē, neticu. Varbūt viņiem nav motivācijas nekā sevi attīstīt. Sieva ir, saspringt nevajag. Visdrīzāk tā sieva arī baigi neko nepārmet un nesaka, ka “tu varētu darīt labāk”. Viņa taču neteiks, ka kaimiņš Jānis ir daudz foršāks!”

Par atkarību no seksa runājot, Aleksandrs uzskata, ka tas esot raksturīgi vairāk sievietēm vai vīriešiem, kam ir maziņš, tāpēc ka viņi ļoti vēloties pašapliecināties: “Viņi cenšas pārgulēt ar daudzām sievietēm, lai pats sev it kā iestāstītu, ka viņš ir foršs un tas, ka viņam ir maziņš, tas neko nenozīmē.”

Jautāju, vai Aleksandrs kādreiz ir bijis iemīlējies līdz ausīm. “Jā, diemžēl, bet, paldies Dievam, mīlestība pāriet. Laiciņš paies, un mīlestības vairs nebūs. Varbūt to var saukt par iemīlēšanos? Varbūt pat man tādas īstas mīlestības nebija, jo tā pārgāja? Tomēr es neticu, ka mīlestība var būt ilgstoša – 10 gadus. Es domāju, tā ir drīzāk pieradums. Kad tu otru sāc uzskatīt par tuvāko cilvēku pēc mammas. Pieķeršanās.”

“Vai tiešām mīlestība ilgst tikai trīs gadus?” jautāju. “Varētu tā būt,” viņš atzīst.

“Es vispār uzskatu, ka cilvēki ir jāmaina kā mašīnas. Ik pa 3-4 gadiem. Tas varbūt skan ciniski vai amorāli, bet tikai tad viss būs forši, nevajag mēģināt katru reizi pieslīpēt, pielāgoties.”

Jārēķinās, ka katru reizi kādam sāpēs, saku. “Vienmēr sāpēs. Nevar tā, lai nesāpētu. Daudz grūtāk, ja ir kopīgi bērni, bet, kad nav, tad nav šķēršļu.”

“Laulības instancei nav jēgas. Cilvēki ir ļoti pašpietiekami. Gan sieviete, gan vīrietis var mierīgi pelnīt tik daudz, lai dzīvotu atsevišķi, lai būtu ko ēst un ar ko pabarot bērnus, lai būtu, kur aizbraukt un par ko ieliet benzīnu. Kopdzīve tikai materiālu lietu dēļ nav vajadzīga. Varbūt vīriešiem ir ērtāk dzīvot ar sievieti, jo viņa gatavos ēst, viņa mazgās drēbes, bet man tas nav pieņemami, jo sieviete nav mājkalpotāja. Zinu, ka neviena sieviete negatavos labāk par mani. Man patīk gatavot.”

Runājam par to, kas Aleksandram šķiet seksīgi. Viņam nepatīk pārāk kaulainas sievietes un, kas pārsteidzoši, viņš saka tā: “Es esmu ļoti par mākslīgajām krūtīm, tāpēc ka, ja tev nav 20 gadu un tev ir bērni, tad nav variantu. Krūtis sievietes taisa sev, ne vīrietim. Čalim ir vienalga, viņš pieradīs pie sievietes krūtīm. Viņam būtiski, kāda tev vagīna, nevis krūtis. Sieviete, kura visu mūžu bijusi plakana, viņai ir nenormāla bauda ieiet apģērbu veikalā, un viņai viss der. Tas der, šis der, viņa jūtas fantastiski!”

“Gandrīz visām sievietēm kompleksi rodas tikai vīrieša, kurš viņām ir blakus, dēļ.“

Aleksandrs, par pārsteigumu, atzīst: “Es ļoti necienu sievietes, kas fočējas kailas žurnāla vāka dēļ. Ja tu esi gatava rādīt intimitāti visai Latvijai, tas ir tas pats, kas gulēt ar visiem. Es galīgi negribētu, lai man būtu draudzene, kurai pilns internets ar kailfoto. Varbūt tas dīvaini skan no manis kā no fotogrāfa, bet tā man ir. Es uzskatu, ja tā ir privāta fotosesija, ko tu veido priekš sevis, tu vari fotografēties kaut ar baklažānu dibenā, jo tās bildes ir tikai tev un tavam vīram, bet publiski... Es tagad taisu erotisku fotosesiju, kas būs publiska, bet tur nevar atpazīt modeles, nevienu seju nevar atpazīt, bet, ja var atpazīt, tur nav erotikas. Intimitāte ir intimitāte, nevajag to visiem rādīt.”

Arī veļā nevajagot fotografēties, Aleksandrs saka: “Veļa ķermeni vizuāli sadala trīs daļās, un vizuāli tu izskaties lielāka nekā īstenībā, tāpēc veļa man reāli nepatīk. Es varu bez veļas nofočēt desmit reizes skaistāk. Ja tu esi bez veļas, tas nenozīmē, ka var tevī iekšā redzēt 10 cm dziļumā, protams, ka ne. Manas bildes ir vienmēr akurāti erotiskas. Var nobildēt pat tā, ka neko nevar redzēt. Tu neesi kailāka kā pludmalē, kaut tev mugurā nekā nav.“

“Nav iespējams neizskatīties labi,” fotogrāfs stāsta, ka daudzas sievietes baidās fotografēties tāpēc, ka baidās par rezultātu. “Tu esi gan modele, gan kliente. Notiek nepārtraukta kvalitātes kontrole no klienta puses, jo es visu laiku rādu bildes. Es uzreiz pārfočēšu un uztaisīšu citu pozu, ja nepatiks. Es uzreiz redzu visus plusus un mīnusus. Es fočēšu tā, lai tie mīnusi būtu paslēpti un plusi – izcelti, tāpēc tas ir ļoti garantēti, ka viss būs labi. Pēc fotosesijas tu pati izvēlies bildes, kuras apstrādāt, tāpēc es esmu pārliecināts par rezultātu, ka viss būs forši. Fočēties ir vieglāk nekā mīlēties. Grūtākais ir atnākt līdz fotogrāfam.”

“Esmu pamanījis, ka, jo labāk sieviete izskatās, jo viņa ir paškritiskāka un jo vairāk viņai viss kas sevī nepatīk. Man ir bijušas glītas, koptas, sportiskas sievietes, bet viņām nepatīk pašām, kā viņas izskatās. Bet ir arī tādi krokodili, kas uzskata, ka viņas ir skaistuma karalienes. Tomēr man daudz vieglāk ir strādāt ar sievietēm, kam ir acīm redzami mīnusi. Piemēram, ja sievietei ir liekais svars, viņa skatās uz sevi spogulī un sev nepatīk, viņa redz riepu, bezformīgās krūtis, bet bildēs viņa vienalga izskatīsies daudz labāk nekā spogulī. Viņa skatīsies un priecāsies, bet kaut kāda divdesmitgadīga gara modele jau tāpat zina, ka viņa ir skaista, tvirta, es nevaru viņu nofočēt desmit reizes skaistāku. Tāpēc šādas bildes nav pārāk vērtīgas. Nav gandarījuma. Parasta sieviete no fotostudijas aizies ar augsti paceltu galvu un jutīsies kā lauvene, redzot, ka viņa izskatās ļoti, ļoti forši.”

“Tu redzēji manas fotosesijas ar bildēm vannā? Tev pašai būs interesantāk ar virvēm, jo tas ir arī piedzīvojums.” Sāku smieties, jo nebiju gaidījusi šādu jautājumu. “Garantēts, ka tu paliksi tāda mikla. Tas ir fakts. Es nezinu, kāpēc, bet sievietes baigi uzbudinās no virvēm. Dažas sievietes tā uzbudinās, ka kļūst burtiski pilnas, bet tas ir normāli. Es pie tā esmu pieradis. Un tu zini, ka sievietes dzemdību laikā spēj sajust orgasmu? Man ir divas tādas meitenes zināmas, kurām tā ir bijis, tāpēc viņām ir vairāki bērni, un vienīgais, par ko viņas uztraucas, ir, lai ārsts to nepamanītu, ka viņām ir labi. Tās ir sievietes, kas ir vagināli jutīgas, un viņām patīk tā sajūta, ka viss staipās. Neko tur nevar padarīt. Ir vagināli un klitorāli jutīgas sievietes. Kāda esi tu? Izslēdz diktofonu un papļāpāsim.”

Fotogrāfs Aleksandrs Sokolovs būs vērojams jaunā televīzijas kanāla "STV Pirmā!" projektā - jaunajā iepazīšanās šovā “Plus/mīnus ĪSTAIS!”. Skaties raidījumu jau ceturtdien, 30. augustā, plkst. 21:00.