Jūlija sākumā pasaules presē parādījās šokējošu fotouzņēmumu virkne, kuros bija redzas, cik graujoša pret vidi bijusi cilvēku neapzinīga darbošanās pēdējo 30 gadu laikā, kā rezultātā milzīgas platības skārusi neatgriezeniska augsnes erozija.
No Londonas paliks pāri vien Sitija (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lielākai pārskatāmībai šai ANO Dabas aizsardzības programmas pētnieku izveidotajā atlantā publicēti vairāku planētas reģionu uzņēmumi no kosmosa, kas izdarīti 1974. gadā un šogad. Vissatriecošākie zaudējumi tikuši nodarīti Spānijai. Piemēram, Almerijas apkaimē, kas septiņdesmito gadu vidū vēl bija samērā „neskarts” dabas nostūris, šogad būtu dēvējama par siltumnīcu rajonu, kur gandrīz 50 000 akru auglīgās piejūras zemes nu tiek nodarbināti visdažādāko augļu un dārzeņu ražošanā, kas tālāk tiek nogādāti uz visiem pasaules nostūriem.
Attiecīgi cietusi Spānijas ūdens apgādes sistēma, jo katram jaunajam dārzam nepieciešams aizvien vairāk ūdens. Pēdējo gadu īpaši karstajās vasarās, kad daudzas iekšzemes upes Spānijā vispār pilnībā izkalst, atstājot vien izvagotas gultņu stigas, tas sagādā vēl vairāk problēmu.
No augsnes erozijas stipri cietusi arī Ķīna. Uzņēmumi rāda, kā valsts dienviddaļā Dzeltenās upes deltā par tuksnesi pārvērtusies vesela 125 kvadrātjūdžu liela pussala.
ANO speciālistu izveidotajā atlasā lieliski redzams arī kā Lasvegasa no nelielas pilsētiņas 1974. gadā šais 30 gados izpletusies par lielpilsētu, kuras pastāvīgo iedzīvotāju skaits vien pārsniedz miljonu.
Savukārt nesen veiktajā britu zinātnieku pētījumā izteiktas satriecošas prognozes par to, cik liela daļa patreizējo Britu salu 2205. gadā būs zem ūdens globālās sasilšanas izraisītajā pasaules okeāna ūdens līmeņa celšanās rezultātā.
Datroprogrammas radītajā kartē redzams, ka pēc 200 gadiem jūras līmenis būšot pacēlies par 84 metriem, pilnībā appludinot lielāko daļu Anglijas, virs ūdens atstājot vien augstāko Velsas un Dienvidrietumu kalnieņu augstākās daļās, kā arī Skotijas kalnieni.
Citos uzņēmumos redzams, kā Londonu pārklās ūdens līmeņa celšanās par septiņiem metriem polārā ledus kušanas rezultātā. Ja globālā sasilšana netiks steidzami apturēta, Temza izies no krastiem, atstājot zem ūdens lielāko Londonas centra daļu, Bigbenu, Taueru un Parlamenta ēkas ieskaitot. Neskarta palikšot vien Sitija, jo tā atrodas uzkalnā. Appludinātas tiks arī lielas Kentas ziemeļdaļas un Eseksas platības.
Viens no šī scenārija autoriem, profesors Bils Makgvairs uzskata, ka nelīdzēs pat Temzas aizsargbarjeras modernizēšana, par vienīgo reālistisko risinājumu viņš uzskata pārvākšanos uz kādu citu augstāku reģionu.