Latvijā gada vidējā inflācija šogad gaidāma 2,6% apmērā un arī nākamajā gadā tā varētu būt līdzīga, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā Latvijas ekonomikas attīstības pārskatā.
EM: Vidējā inflācija nākamgad varētu būt līdzīga kā šogad
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministrijā norādīja uz virkni cenu ietekmējošiem faktoriem Latvijā 2018. gadā, tostarp lielākā ietekme uz cenu palielinājumu šogad 11 mēnešos bija cenu kāpumam degvielai, ko ietekmēja gan akcīzes nodokļa palielināšana no 2018. gada janvāra, gan naftas produktu cenu kāpums pasaulē.
Latvijā degvielas cenas 11 mēnešos auga par 13,5% un palielināja kopējo cenu līmeni par 0,8 procentpunktiem.
Tāpat inflāciju veicināja cenu kāpums pakalpojumiem - par 2,4%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,7 procentpunktiem.
Straujākais kāpums bija vērojams ar mājokļa uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem - ūdensapgādei un kanalizācijas pakalpojumiem, kā arī atkritumu savākšanai, ko ietekmēja dabas resursu nodokļa palielināšana.
Cenas pieauga arī ēdināšanas, veselības, atpūtas un kultūras pakalpojumiem.
Savukārt straujākais kritums bija pasažieru gaisa transporta pakalpojumiem.
Inflāciju arī ietekmēja alkoholisko dzērienu un tabakas cenas, kas saistīts ar akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu. Tādējādi šo produktu cenas auga par 6,4%, kas kopējo cenu līmeni paaugstināja par 0,5 procentpunktiem.
Dabasgāzes tirdzniecības cenu kāpums saistībā ar pasaules naftas cenu dinamiku ietekmēja cenu kāpumu siltumenerģijai - par 1,7% un gāzei - par 10,2%, kas kopā ar cenu kāpumu cietajam kurināmajam - par 17,5% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,4 procentpunktiem.
Savukārt, stājoties spēkā jaunajām obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm, cenas samazinājās elektroenerģijai par 2,2%, kas nedaudz samazināja vidējā cenu līmeņa pieaugumu ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu grupā.
Apģērbu un apavu cenu pieaugums bija straujākais kopš 2007. gada. Šā gada 11 mēnešos apģērbu un apavu cenas palielinājās par 3,8%, kas par 0,2 procentpunktiem paaugstināja kopējo cenu līmeni. Cenu kāpums lielā mērā skaidrojams ar augošo privāto patēriņu.
Pārtikas cenas 11 mēnešos saglabājās nemainīgas, ko ietekmēja gan pievienotās vērtības nodokļa likmes samazinājums Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem gada sākumā, gan pārtikas produktu cenu kritums pasaulē. Lielākā palielinošā ietekme bija maizei un graudaugiem, bezalkoholiskiem dzērieniem un zivīm, savukārt samazinošā - cukuram, piena produktiem un augļiem.
EM norādīja, ka inflāciju arī 2019. gadā turpinās ietekmēt dažādi faktori, piemēram, akcīzes nodokļa palielinājums, kā arī ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums.
Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā būs atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.