Igaunijā notiek parlamenta vēlēšanas, bet Lietuvā - pašvaldību

Reformu partija, kurai bija premjerministra amats kopš 2005. gada, tika izstumta no valdības 2016. gadā, kad no ilgstoši opozīcijā bijušās Centra partijas priekšsēdētaja amata tika gāzts tās dibinātājs Edgars Savisārs un par līderi tika ievēlēts Ratass, kurš drīz pēc tam kļuva arī par valdības vadītāju. Ratass ir veltījis daudz pūļu, lai atbrīvotu Centra partiju no prokremliski orientēta politiskā spēka reputācijas un piešķirtu tai prorietumniecisku tēlu, tomēr partijā vēl ir daudz biedru ar prokrieviskiem uzskatiem. Centra partija, kas ilgstoši ir pie varas Tallinas pašvaldībā, ir populārākais politiskais spēks Igaunijas krievvalodīgo pilsoņu vidū.

Apmēram piektdaļu balsu varētu saņemt opozīcijā esošā populistiskā un nacionālistiskā Konservatīvā tautas partija, kuras līderis ir kādreizējais Igaunijas vēstnieks Krievijā Marts Helme. Partija pirmo reizi parlamenta vēlēšanās startēja pirms četriem gadiem, iegūstot astoņus procentus balsu.

Līdz desmit procentiem balsu prognozē abām valdošās koalīcijas pastarītēm - bijušā izglītības un zinātnes ministra Jevgeņija Osinovska vadītajai Sociāldemokrātiskajai partijai un bijušā lauksaimniecības ministra Helira Valdora Sēdera vadītajai nacionālkonservatīvajai partijai "Tēvzeme".

Iespējams, ka piecu procentu barjeru iekļūšanai parlamentā pārvarēs arī pagājušajā gadā dibinātā liberālā partija "Igaunija 200".

Balsotājiem ir iespēja izvēlēties no pavisam 12 partiju sarakstiem.

Igaunijas parlamentā Rīgikogu jeb Valsts sapulcē ir 101 deputāts, kas tiek ievēlēts uz četru gadu termiņu.

Vēlēšanu dienā svētdien iespējams balsot, tikai izmantojot papīra biļetenus. Balsošanas iecirkņi būs atvērti no pulksten 9 līdz 20.

Savukārt Lietuvā vairāk nekā 13 000 politiķi šajās vēlēšanās sacenšas par 1502 mandātiem pašvaldību padomēs, bet pāri par 400 kandidātiem pretendē uz 60 mēru amatiem.

Pašvaldību padomju locekļi tiek ievēlēti uz četriem gadiem. Saskaņā ar likumu šajās vēlēšanās savus kandidātus varēja izvirzīt partijas vai sabiedriskās vēlēšanu komitejas, bet pilsoņi varēja izvirzīt savu kandidatūru paši, ja atbilstoši likumam ir reģistrēti kā politiskās kampaņas dalībnieki.

60 pašvaldībās 2 459 047 balsstiesīgo Lietuvas iedzīvotāju izvēlei tiek piedāvāti 465 kandidātu saraksti. 364 no tiem izveidojušas partijas, 14 - partiju koalīcijas un 87 - sabiedriskās vēlēšanu komitejas. Saistībā ar iedzīvotāju skaita samazināšanos šogad tiks ievēlēts par 22 pašvaldību padomju deputātiem mazāk nekā pirms četriem gadiem.

Balsošanas iecirkņi būs atvērti no pulksten 7 līdz 20.

Pašvaldību mēri Lietuvā otro reizi kopš neatkarības atjaunošanas tiek ievēlēti tiešā balsojumā. Līdz tam viņus ievēlēja pašvaldību padomju deputāti.

Kā neilgi pirms vēlēšanām izteikusies prezidente Daļa Grībauskaite, domājams, ka tiešās mēru vēlēšanas ir attaisnojušās.

"Cilvēkiem tā ir iespēja tiešā veidā paust savu viedokli, tiešā veidā izvēlēties. [...] Tiešā ceļā ievēlētie mēri jau gluži citādi sajūt cilvēku atbalstu vai kritiku un tiešā veidā ir atbildīgi viņu priekšā," viņa atzinusi.

Viļņā uz mēra amatu šoreiz pretendē 17 kandidāti, tai skaitā pašreizējais mērs Remiģijs Šimašus, agrākais pilsētas galva Artūrs Zuoks, Eiropas Parlamenta deputāts un Darba partijas līderis Viktors Uspaskihs, vicemērs un Sociāldemokrātu partijas priekšsēdētājs Gintauts Palucks un vicemēre, Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu savienības un Krievu alianses kandidāte Edita Tamošūnaite.

Galvenā vēlēšanu intriga Viļņā šoreiz faktiski ir gluži tāda pati kā pirms četriem gadiem - par reālākajiem pretendentiem uz iekļūšanu otrajā kārtā arī šoreiz tiek uzskatīti Šimašus un Zuoks, kurš jau bijis Viļņas mērs laikā no 2000. līdz 2007. gadam un no 2011. līdz 2015. gadam. Tiesa, šoreiz viņi abi ir mainītās lomās - 2015. gadā Šimašus vēlētājiem solīja pārmaiņas pēc ilggadējas Zuoka valdīšanas, bet šogad viņš cer noturēt varu, uz kuru atkal pretendē Zuoks, kurš solījis Viļņai dot "otro elpu".

Šimašus pērnruden izstājās no Liberāļu kustības, kuru savulaik vadījis, un šajās vēlēšanās startē ar kustību "Par Viļņu, ar kuru lepojamies". Viņš lolo vērienīgas ieceres pārveidot galvaspilsētas dzelzceļa staciju un autoostu par modernu daudzfunkcionālu satiksmes centru, līdz nepazīšanai pārvērst visu apkārtējo rajonu, atdzīvināt mikrorajonus un pabeigt velotīkla izveidi pilsētā.

Savukārt Lietuvas Brīvības savienības (liberāļu) līderis Zuoks šoreiz vēlētāju atbalstu cenšas iekarot ar sarakstu "Laimīgā Viļņa", un vērienīgākais no viņa piedāvājumiem ir bezmaksas transports. Kā apgalvo Zuoks, tas cita starpā pamudināšot oficiāli reģistrēties Viļņā daļu no tiem 60 000 faktiskajiem iedzīvotājiem, kas šeit ieradušies no citām Lietuvas pilsētām, un līdz ar to pieaugšot arī galvaspilsētas budžets.

Tikmēr Kauņā nekādas īpašas intrigas mēra vēlēšanās šoreiz nav - kā liecināja priekšvēlēšanu aptaujas, pašreizējam mēram Visvaldam Matijošaitim, kura kandidatūru atbalsta valdošā Zemnieku un zaļo savienība, ir izredzes tikt pārvēlētam uz jaunu pilnvaru termiņu jau pirmajā kārtā. No visām Lietuvas lielajām pilsētām te ir visīsākais kandidātu saraksts - izaicinājumu mēram met tikai seši politiķi.

Ietekmīgā uzņēmēja Matijošaiša vadītā sabiedriskā kustība "Vienotā Kauņa" 2015. gadā uzvarēja pašvaldību vēlēšanās Lietuvas otrajā lielākajā pilsētā, kura līdz tam tika uzskatīta par stingru "Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu" atbalsta punktu.

Kā apgalvo pats mērs, kas pilsētai piesaistījis vairākus lielus investorus, viņa vadībā Kauņa no "pelēkas, nolaistas un nedrošas" četru gadu laikā kļuvusi par "pilsētu, uz kuru visi raugās ar cieņu". Viņš solījis "piešķirt pārmaiņām paātrinājumu" un rūpēties par stadiona, zinātnes muzeja un koncertzāles celtniecību.

Tikmēr "tēvzemiešu" kandidāte, Kauņas Tehnoloģiskās universitātes docente Jurgita Šugždieniene savā programmā izceļ vīziju par Kauņu kā reģiona līderi, inovatīvu tehnoloģiju un uzņēmējdarbības centru, un vienlaikus uzsver, ka ir svarīgi vairāk ieklausīties cilvēku viedoklī un veicināt kritiskās domāšanas attīstību.

Daļa Kauņas iedzīvotāju tiešām atzīst, ka diskusiju pilsētā trūkst. Cilvēki norāda, ka līdz ar Matijošaiša nākšanu pie varas būtiski palielināts mediju finansējums, un pauž aizdomas, ka patiesais mēra veikums tiek vēl papildus izskaistināts. Iedzīvotāju neapmierinātību pērn izraisīja arī pilsētas vadības lēmums, neuzklausot sabiedrības viedokli, izcirst vairākus simtus koku.

Tikmēr Klaipēdā, kas gadiem ilgi uzskatīta par liberāļu pilsētu, šobrīd, kad Liberāļu kustība piedzīvo nopietnu krīzi, gaidāma sīva sacensība par mēra amatu, uz kuru pretendē pavisam 12 kandidāti. Pašreizējam mēram Vītautam Grubļauskam, kas amatā arī ievēlēts ar liberāļu karogu, bet tagad izveidojis savu vēlēšanu komiteju, nopietnu izaicinājumu metis zaļzemnieku pārstāvis, Klaipēdas jūras ostas vadītājs Arvīds Vaitkus, Seima deputāte, tēvzemiete Agne Bilotaite, Klaipēdas pilsētas padomes deputāte Nina Puteiķiene un citi politiķi.

Klaipēdas mēra amata kandidāti savās programmās īpaši izceļ izglītību, kas palīdzētu noturēt pilsētā jaunus cilvēkus, kā arī ekoloģiskās problēmas, kas saistītas lielākoties ar kravu pārkraušanu ostā un pēdējā gada laikā apspriestas arī Lietuvas valdībā.