Krievija veic kratīšanu Krimas tatāru mājās, 20 cilvēki aizturēti

Policisti pie Krimas tatāru Medžlisa ēkas; ilustratīvs foto.

FOTO: ITAR-TASS/ScanPix

Krievijas varasiestādes okupētajā Ukrainas Krimā trešdien veikušas kratīšanu musulmaņu tatāru mājās un aizturējušas vismaz 20 cilvēkus, kuri tiek turēti aizdomās par piederību aizliegtai islāmistu organizācijai.

Atbalstītāji notikušo raksturoja kā kārtējo iebiedēšanu, kas vērsta pret šo etnisko grupu, kuras lielākā daļa nepieņem Krievijas veikto Krimas aneksiju.

Trešdien notikušās kratīšanas bijušas vienas no vērienīgākajām aizvadīto gadu laikā.

Vairums Krimas tatāru nav atteikušies no Ukrainas pilsonības, un daži gatavojas balsot svētdien gaidāmajās Ukrainas prezidenta vēlēšanās.

Krievijas Federālais Drošības dienests (FDD) paziņoja, ka veikta kratīšana par piederību organizācijai "Hizb-ut-Tahrir" (Atbrīvošanas partija) aizdomās turēto mājās.

"Apcietināti 20 ierindas biedri un līderi," pēc kratīšanām norādīja FDD.

"Hizb-ut-Tahrir" par mērķi uzstādījusi islāma likumos balstītas valsts kalifāta atjaunošanu, un Krievijā tā kopš 2003. gada aizliegta.

Kā pastāstīja advokāts Emils Kurbedinovs, vērienīgās operācijas gaitā, kurā piedalījušies vairāki simti FDD un citu struktūru pārstāvji, aizturēti 23 cilvēki.

"Šī aizvadīto piecu gadu laikā Krimā ir viena no lielākajām iebiedēšanas operācijām," sacīja advokāts.

Aizturēto vidū ir aktīvisti, kas cīnījušies par Krimas politieslodzīto tiesībām, viņš piebilda.

Kratīšanas notikušas 25 mājās visā pussalā, un advokātiem nav ļauts sekot kratīšanu gaitai, sacīja cits advokāts Nikolajs Polozovs.

Krimas tatāri ir Melnās jūras pussalas pamatiedzīvotāji.

Padomju diktatora Josifa Staļina režīms Krimas tatārus deportēja uz Vidusāziju un Urāliem, un viņi varēja atgriezties tikai līdz ar padomju varas sabrukumu.

Vairums tatāru bija pret Krievijas 2014. gadā veikto Krimas okupāciju un vēlāko aneksiju, tāpēc okupantu varasiestādes vērsušās pret Krimas tatāru kopienu, aizliedzot asambleju, slēdzot telekanālu, aizturot un apcietinot desmitiem aktīvistu.

Krimas tatāru asamblejas Medžlisa priekšsēdētāja vietnieks Narimans Dželjals pēdējās kratīšanas saistīja ar Ukrainas prezidenta vēlēšanām un citiem faktoriem.

Kratīšanas ir "sākums Krimas tatāru masu deportācijai uz Krievijas cietumiem", sacīja Dželjals.

Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai  piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas  austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Uz augšu