120 miljonu ASV dolāru izkrāpšanas shēmā no tehnoloģiju kompānijām "Google" un "Facebook" daļa naudas nonākusi sešās Latvijas bankās, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".
LTV: Daļa no "Google" un "Facebook" izkrāptajiem 120 miljoniem ASV dolāru nonākusi sešās Latvijas bankās (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Krāpšana nav tikusi nekavējoties atklāta, taču abām cietušajām kompānijām izdevies no Latvijas visu naudu atgūt, vēsta raidījums.
Lietuvas pilsonis Ēvalds Rimašausks marta otrajā pusē atzina savu vainu krāpšanā. Iesaistītas bijušas arī citas izmeklētājiem zināmas un nezināmas personas, bet Rimašauks vienīgais stājies tiesas priekšā.
Krāpšanas shēma bijusi primitīva.
Krāpnieki uztaisījuši "Google" un "Facebook" sadarbības partnerim no Taivānas "Quanta Computer" līdzīgu e-pasta adresi un nosūtījuši "Google" un "Facebook" pārstāvjiem ziņu, ka turpmāk maksājumi jāskaita uz citu bankas kontu.
"Google" šādā veidā 2013. gada oktobrī trīs maksājumos pārskaitīja 23 miljonus dolāru lietuvietim Rimašauskam piederošam Latvijas uzņēmumam ar "īstajam" piegādātājam līdzīgu nosaukumu "Quanta Computer". Uzņēmumam konts bija atvērts "SEB bankā". Daļa naudas pēc tam ceļoja tālāk. "de facto" zināms par pārskaitījumiem uz "Baltic International Bank" un "ABLV".
Krāpšana atklājās pēc pāris nedēļām. Nauda tad vēl atradusies kontos. To iesaldēja, vēsta "de facto".
Tas nozīmē, ka uzreiz par krāpšanu nebija nojautusi "SEB banka", kuras kontos ieripoja miljoni Daugavpils dzīvoklī nesen reģistrētam uzņēmumam ar viena eiro pamatkapitālu. Banka gan "de facto" atbildēja, ka krāpniecību identificējuši iekšēji un par to ziņojuši.
Rimašauska apsūdzībā minēts, ka viņš sniedza bankām rēķinus, līgumus un vēstules ar viltotiem kompāniju pārstāvju parakstiem.
"Runājot par banku reaģēšanu, grūti komentēt, vai vajadzēja kādam kaut ko izdarīt ātrāk. Bet es uzskatu, ka Latvija nostrādāja ļoti labi, ļoti ātri, jo visu naudu, kas atnāca, mēs kopā ar sadarbības partneriem spējām laicīgi identificēt, pārķert, arestēt un atgriezt," sarunā ar "de facto" norāda Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšniece Inese Gise.
2015.gadā krāpnieki ķērušies klāt "Facebook". No Moldovā reģistrētas e-pasta adreses krāpnieki "Facebook" darbiniekiem no sākuma palūdza pārskatu par iepriekš veiktajiem maksājumiem, tad pavēstīja, ka mainīs banku, un nosūtīja jaunos bankas rekvizītus.
"Facebook" uzķērās, un kopā gandrīz 100 miljonus pārskaitīja uz Nīderlandē reģistrētās firmas "Moonbigtwo" kontu Kipras bankā "Eurobank".
No Kipras nauda plūdusi tālāk uz citām valstīm. Vislielākā porcija uz "Danske Bank" filiāli Igaunijā – 8,9 miljoni dolāru. Latvijā nauda nonāca četrās bankās – 2,5 miljoni dolāru "ABLV Bank"; 980 000 "Baltikums Bank", tagad zināma kā "Blue Orange"; 320 000 "Meridian Trade Bank"; 338 000 "Rietumu Banka".
"Facebook" krāpniekiem skaitīja sākot ar dažiem simtiem dolāru līdz pat 36 miljoniem vienā reizē. Shēma nāca gaismā tikai tad, kad "Facebook" īstais piegādātājs no Taivānas atsūtīja ziņu, ka trīs nedēļu garumā nav saņēmis nevienu maksājumus.
Dolāru transakcijas no Kipras uz daudzām valstīm nodrošināja "Deutsche Bank" no Ņujorkas. Saskaņā ar "Deutsche Bank" informāciju, kas nonākusi "de facto" rīcībā, no "Facebook" izkrāptajiem līdzekļiem Latviju sasniedza aptuveni četri miljoni dolāru. Tomēr arests tika uzlikts vairāk nekā vienam miljonam. Iespējams, tādēļ, ka atsevišķas ārzonu kompānijas, sajūtot ziepes, naudu labprātīgi atgriezušas, zināms raidījumam.
Valsts policijā raidījumam norāda, ka kāds bija pamanījies arī nopirkt luksus automašīnu.
Valsts policijas pārstāve Gise stāsta, ka "personas tik viegli nepadevās un mēģināja pierādīt, ka manta ir likumīga, tomēr tā tika atzīta par noziedzīgi iegūtu, realizēta un naudas ekvivalenti atgriezti cietušajam "Facebook"".
Krāpnieki arī pārdroši mēģinājuši nozagt bankā iesaldēto naudu. Kāds bankai bija iesniedzis viltotu izmeklētājas lēmumu atbrīvot kontu, kamēr izmeklētāja bija atvaļinājumā.
Bankai šķitis dīvaini, ka arestu lūdz noņemt tikai vienam no diviem kontiem. Banka sāka interesēties, un krāpšanas mēģinājumu atklāja. Par to ierosināta atsevišķa izmeklēšana, kurā pagaidām nevienu aizdomās netur, vēsta LTV.