Tiek vākti paraksti par atļauju pavasarī medīt zosis (2)

Kā iniciatīvas pārstāve norādīja Laura Jaudzema. Viņa uzsvēra, ka vislielākā problēma lauksaimniekiem pavasaros ir ziemāju nosargāšana no gājputniem.

"Tie, īpaši zosis, lielā skaitā nosēžas uz zaļojošajiem tīrumiem, ziemājiem un rapšu laukiem. Pēc to padzīvošanās uz tīrumiem paliek vien brūna zeme," pauda Jaudzema.

Putnu nodarītais kaitējums ir lēšams simtos eiro uz vienu hektāru (zaudētā potenciālā raža, ieguldītie resursi zemes iekopšanā un sēklā u.c.), teikts iniciatīvas pieteikumā. Preventīvie darbi putnu aizbaidīšanā bieži vien ir neefektīvi, zināja stāstīt Jaudzema, piebilstot, ka izmaksātās kompensācijas nenosedz zaudējumus.

Jaudzema zināja stāstīt, ka daudzās Eiropas Savienības valstīs ir atļautas zosu medības pavasarī, tāpēc arī Latvijā šāda prakse būtu jāatļauj.

Idejas aprakstā skaidrots, ka neliela savvaļas zosu izšaušana to populāciju neapdraudēšot. Šādas iniciatīvas rezultātā zemniekiem nebūšot jācieš zaudējumi, ko rada gājputni.

Kāda sociālā tīkla "Facebook" lietotāja aprīlī dalījusies ar savu sašutumu par tā sauktajām bezkaunīgajām zosīm un publicējusi video ar tekstu:

"Tas ir normāli? Zosu bars ļauj pieiet klāt 30 metru distancē, paceļas spārnos, apmet loku un ir atpakaļ. Kādēļ Latvijā netiek ieviestas Putnu direktīvas 9. pantā noteiktās tiesības kontrolēti medīt putnus pavasarī, ja tiek nodarīti postījumi un nav citas alternatīvas?"