Vairāki tūkstoši zibeņu vienā naktī. Kāpēc zibeņo un dārd pērkons?

Zibens. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Unsplash

Debesīs biezi un tumši mākoņi, kuri kļūst draudīgi parasti norāda uz negaisa tuvošanos. Vēlā pirmdienas vakarā un naktī uz otrdienu daudzviet Zemgalē, Vidzemē un Kurzemē īslaicīgi lija, vietām bija intensīvas lietusgāzes un pērkona negaiss. Kopējais zibens uzplaiksnījumu skaits pārsniedzis divus tūkstošus. 

Pērkona lietusgāzes galvenokārt skāra Zemgali, Olaines un Jūrmalas pusi, kā arī Rīgas jūras līča Kurzemes piekrasti, kur reģistrēta intensīvākā zibeņošana.

Latvijā vasaras periodā pērkona negaiss ir bieža parādība. Vidēji no maija līdz augustam tie ir 17 reizes, bet maksimāls skaits ir bijis virs 40 (1961. gada Priekuļos), vēsta Latvijas vides ģeoloģijas un meteroloģijas centra informācija.

Aptuveni pirms 200 gadiem kļuva zināms, ka zibens ir īslaicīga elektriskā izlāde starp negaisa mākoni un zemes virsmu; starp diviem mākoņiem vai starp atsevišķām viena mākoņa daļām. Jā, zibens sastāv no elektrības!

Viens no populārākajiem zibeņiem, kas redzams debesīs ir līnijveida. Tas izlādējas dzirksteļu veidā ar atzariem un to garums var būt 2-3 km, bet reizēm var sasniegt arī 20 km un vairāk. Viena zibens ilgums visbiežāk ir sekundes desmitdaļas, taču atsevišķos gadījumos ilgāk.

Reizēm zibens maina formu uz plakanu vai lodveidazibens.

Pieņēmumu, ka uz zemes pavasarī drīkst sēdēt pēc pirmā kārtīgā negaisa zina teju visi. Sarunā ar portālu "Apollo" Latvijas Universitātes ģeogrāfijas nodaļas vadītājs un asociētais profesors Raimonds Kasparinskis norādīja, ka pēc pērkona negaisa brīnumi nenotiek. Tas ir pieņēmums, lai orientētos dabas ciklā:

"Es teiktu, ka tas ir tautā izveidojies pieņēmums - īsti zinātniska pamatojuma šim pieņēmumam nav. Ja ir bijis pērkons, tas nozīmē, ka ir bijusi silta gaisa masa, notiek mākoņu izplešanās, pērkona negaiss un augsne ir sasilusi - mēs vairs it kā nevaram apsaldēties."

Tomēr uzreiz pieņemt to, ka zeme ir gana silta pēc pērkona negaisa, nevajadzētu. Kā norāda Kasparinskis, pērkonu mēs reizēm varam dzirdēt ne tikai pavasarī, bet arī ziemā.

Kā sevi pasargāt, ja sācies negaiss?

  • Nevajag baidīties samērcēt apģērbu. Nāvējoša zibens ievainojuma varbūtība slapjā apgērbā būs mazāka nekā sausā, jo splapjš apģērbs labāk vada elektrību.
  • Zibens parasti sper torņos, baznīcās, augstos kokos, stabos. Vēlams izvairīties no augstiem objektiem.
  • Ja sākas negaiss, nedrīkst ātri iet, skriet vai izslieties visā augumā, slēpties zem koka. Pārvietoties vajag lēni un prātīgi. Bet vislabāk iesaka apsēsties un paslēpieties kādā nojumē, taču nekādā gadījumā negulieties uz zemes. Jo lādiņš, kas izplatās pa zemi, var iziet arī caur jūsu ķermeni.
  • Nekādā gadījumā neatveriet lietussargu, tā kā tā metāliskās stieples var nospēlēt antenas lomu. 
  • Jāturas tālāk no elektropadeves līnijām un augstiem, vientuļiem kokiem, it īpaši ozoliem un papelēm. Tiek uzskatīts, ka visbiežāk no zibens cieš ozoli, retāk papeles, egles, priedes un vēl retāk berzi, kļavas, liepas u.c.
  • Pēc iespējas ātrāk jāiznāk no ūdens un jāatstāj pludmale. Ūdens ļoti labi vada elektrību, tāpēc zibens pa straumi var lielā ātrumā sasniegt peldēties gribētāju.
  • Nevajadzētu palikt teltī labāk paslēpieties tuvākajā ēkā, autobusā, mašīnā utt. Nav ieteicams negaisa laikā turpināt braukt ar velosipēdu vai motociklu.
  • Negaisa laikā ieteicams atslēgt visas elektroierīces, izņemt vadus no rozetēm un aizvērt logus un durvis. 
Uz augšu