Igaunijā ar elektriskajiem skrejriteņiem drīkstēs braukt arī pa gājēju celiņiem

Saskaņā ar spēkā esošajiem ceļu satiksmes noteikumiem, policija elektriskos skrejriteņus uzskata par gājēju pārvietošanās palīglīdzekļiem, ar kuriem drīkst pārvietoties tieši pa trotuāriem, taču nav atļauts to darīt pa ielas braucamo daļu.

Līdzīgās domās ir arī Tallinas vicemērs Aivars Rīsalu, taču Ekonomikas un komunikāciju ministrija uzskata, ka elektrisko skrejriteņu vadītājus nedrīkst uzskatīt par gājējiem.

Pašlaik Tallinas dome risina sarunas ar firmām "Bolt" un "Citybeе", kas vēlētos izīrēt elektriskos skrejriteņus pilsētā. Ir arī trešais potenciālais operators, kura vārds gan netiek atklāts.

"Citybee Eesti" pārstāvis Heigo Protens pavēstījis, ka uzņēmums būtu gatavs pilsētas ielās izvietot aptuveni 100 skrejriteņu, kurus varētu iznomāt 10 vietās, savukārt "Bolt" preses sekretārs konkrētu skaitu vēl nav nosaucis, paziņojot, ka šis jautājums vēl ir atklāts. Viena no problēmām ir saistīta ar skrejriteņu uzlādi, jo ne visur, kur tos būtu ērti izvietot, ir pieejama piemērota elektroinfrastruktūra.

Kaut arī Tallinas vicemērs Aivars Rīsalu ideju par skrejriteņu iznomāšanu atbalsta, arī viņš ir spiests atzīt, ka bažījas par kājām gājēju drošību, jo, traucoties ar ātrumu līdz 25 km/h, šie transporta līdzekļi tomēr var būt bīstami. „Iedomājaties, ka mūsu mazajā vecpilsētā, ko dienā mēdz apmeklēt līdz pat 10 000 tūristu, kāds 125 kilogramus smags vīrietis trauksies ar ātrumu 25km/h. Kas notiks, kad viņš kādam uzskries virsū?”, retoriski jautā Rīsalu.

Par elektrisko skrejriteņu darbības ierobežošanu nopietni jau sākusi domāt Parīzes mērija, kas apsver iespēju ierobežot iznomājamo skrejriteņu skaitu līdz 15 000, kā arī noteikt tiem ātruma ierobežojumu līdz 20 km/h.

Francijas galvaspilsētā lielas rūpes sagādā arī nepiemērotās vietās atstāti skrejriteņi, kas traucē gājējiem pārvietoties dažkārt par ne tik plašajiem trotuāriem.

Savukārt Vācijā likumi, kas atļauj izmantot skrejriteņus, stājas spēkā tieši šodien, 15. jūnijā.

Skrejriteņu braukšanas ātrums tur jau ir ierobežots līdz 20 km/h un par to ir atbildīgi ražotāji, turklāt Vācijā ar skrejriteņiem ir aizliegts pārvietoties pa trotuāriem un tie drīkst izmantot tikai veloceliņus. Pirms došanās ielās elektrisko skrejriteņu īpašniekiem savi braucamrīki ir jāapdrošina un jānodrošina ar attiecīgu uzlīmi.

Obligāta prasība ir arī abu riteņu bremzes, elektriskās gaismas un sānu atstarotāji. Pirmā skrejriteņu noma darbu jau sākusi Hesenes federālajā zemē, kur viena stunda uz elektriskā skrejriteņa tā lietotājam izmaksā 10 eiro.