Pirmdien, 19. augustā, plkst. 10 Rīgas dome sanāks uz ārkārtas sēdi, lai vēlētu galvaspilsētas mēru. Pieaug iespējamība, ka par Rīgas "galvu" tiks ievēlēts Oļegs Burovs (GKR), tā intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" prognozēja politologs Filips Rajevskis.
"Skatoties pēc visiem pēdējiem paziņojumiem, šķiet, ka Burovs varētu būt mērs. Tā iespējamība pieaug. Ja mēs paskatāmies, tad ieguvēju no ārkārtas vēlēšanām nav. Pat tie, kas skaļi kliedz, ceru, ka viņi apzinās, ka nav ieguvēji no tā procesa. Nekur nav teikts, ka viņiem būs labākas pozīcijas," pauda Rajaveskis.
Tikmēr Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) profesore Ilga Kreituse raidījumam pauda, ka Rīgas domes opozīcijā saskata vājuma pazīmes.
"Manuprāt, mēs nevaram runāt par nopietnu opozīciju Rīgas domē. Arī politikas teorija saka, ka lielākais bieds iekšējā koalīcijā ir pašas koalīcijas oponenti…
Mani uzmanīgu dara tas, ka par ārkārtas vēlēšanām skaļi runā tikai Vilnis Ķirsis, un viņš jau sāk atgādināt tādu "plati uz gramofona, kas neko citu nevar pateikt, kā tikai – ārkārtas vēlēšanas." Pārsteidz, ka par Rīgu nerunā neviens no partiju līderiem," norādīja Kreituse.
Patlaban Rīgas domes priekšsēdētāja amatam oficiāli izvirzīti divi kandidāti - opozīcijas politiķis Viesturs Zeps (LA) un līdzšinējais domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR).
Mēra ievēlēšanai nepieciešama 31 no 60 deputātu balsīm. Burovam līdz šim atbalstu solījuši 11 "Gods kalpot Rīgai" (GKR) biedri, četri "Neatkarīgo deputātu frakcijas" un trīs bloka "Rīgai!" pārstāvji. Vēl 17 balsis Burovam līdz šim bija solījusi "Saskaņa", taču partija vēl līdz svētdienas vakaram vilcinājās ar koalīcijas līguma parakstīšanu, tādējādi savu iespējamo nostāju balsojumā padarot neskaidru.
Tikmēr Zeps līdz šim centās sev nodrošināt opozīcijas partiju balsis. Vistālāk sarunās par sadarbību Zeps ticis ar nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Ja "nacionāļi" Zepu atbalstīs, viņam kopā tiek solītas vismaz 12 balsis.
Turpretim "Vienotība" un Jaunā konservatīvā partija negrasās atbalstīt nevienu no kandidātiem, jo uzskata, ka domei jāvirzās uz ārkārtas vēlēšanām.
Kā ziņots, Rīgā mēra amats ir brīvs kopš 21. jūnija. Pavadījis amatā nepilnu mēnesi, pirms Jāņiem uzticības balsojumu neizturēja Dainis Turlais (GKR).
Domniekiem ir laiks līdz 20. augustam jauna pašvaldības priekšsēdētāja ievēlēšanai, pretējā gadījumā dome var tikt atlaista un būs jārīko ārkārtas pašvaldības vēlēšanas. Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām", Saeima var rosināt domes atlaišanu tad, ja pašvaldība bez mēra strādā divus mēnešus.
