Mobilie, nogurums, vienaldzība. Pārkāpējus Rīgā ķers ar sarkanās gaismas kamerām

Luksafors.

FOTO: Renāte Briede/LETA

Nākamgad pie luksoforiem Rīgas ielās parādīsies pirmās kameras, kas paredzētās šoferu, kuri šķērso krustojumu pie sarkanās gaismas, ķeršanai. Līdzekļi pilotprojektam atvēlēta no Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem, vēsta "TV3 Ziņas".

Sociālajos tīklos arvien biežāk manāmi attēli un video, kuros autovadītāji traucas pāri krustojumam pie sarkanās gaismas. Mobilo telefonu lietošana, nogurums, vienaldzība ir tikai daži no iemesliem, kādēļ notiek traģiskas avārijas, pat pilsētu teritorijās, kur ātrums, salīdzinot ar šosejām, ir krietni mazāks.

No nākamā gada pārkāpējus Rīgā ķers ar sarkanās gaismas kamerām, kuras izvietos pie bīstamākajiem krustojumiem. Piloprojekta izmaksas aprēķinātas ap 100 000 eiro.

"Par cik tas ir pilotprojekts, ir vairākas nianses, kuras, lai īstenotu, jāsaprot tehniskie risinājumi. Vietas, kur ikdienā šķērso krustojumus pie sarkanās gaismas, ir ļoti daudz. Jebkurā vietā var novērot.

Jāsaprot, cik efektīva ir šo tehnisko līdzekļu darbība. Jebkurā krustojumā redzētu ļoti bēdīgu ainu!" uzsvēra Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Vēl nav zināms, vai pie krustojumiem ar kamerām būs izliktas arī brīdinošās zīmes.

"Zinām, ka lieliski ir preventīvie luksofori. Viens ir Babītē, arī Jūrmalā. Ceļa zīme pirms luksofora, kas liecina ja vadītājs brauks ātrāk nekā atļauts, signāls pārslēgsies uz aizliedzošo. Pieļauju, ka zīmes varētu būt, bet tas ir diskusiju jautājums," piebilda Krapsis.

Līdzekļi pilotprojektam jau atradušies, tomēr aktuāls ir jautājums, kas notiks ar stacionārajiem radariem Latvijā. Gadā radaru uzturēšanai un jaunu izveidošanai vajag ap miljonu eiro. Nākamgad Iekšlietu ministrija vēl varēs savilkt galus, tomēr pēc tam tiek gaidīta finansiāla palīdzība no valsts.

Visa radaru soda naudās iekasētā nauda nonāk valsts budžetā. Divu gadu laikā tie bijuši 15 miljoni eiro.

Finanšu ministrijai būs vien jāieplāno radaru uzturēšanai nepieciešamā nauda nākamajiem diviem gadiem, brīdina iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

"Tā ir mūsu prasība! Jau esošā budžeta ietvaros iedevām pieprasījumu Iekšlietu ministrijas funkciju nodrošināšanai 92 miljonus eiro papildus tam, kas ir bāzē. Ieguvām 18,9 miljonus," sacīja ministrs "

Pēc būtības, Finanšu ministrija un pārējie partneri saka - atnāciet ar savām trim prioritātēm. Es atvainojos, kādas top trīs prioritātes attiecībā uz cilvēku dzīvību glābšanu? Ugunsdzēsējiem vajag mašīnas, policijai ekipējumu vajag. Par ko mēs runājam?"

Naudas dalīšana, kur arī tiks lemts, būt vai nebūt stacionārajiem fotoradariem, gaidāma nākamgad, kad tiks kaldināts 2021. gada budžets.

Uz augšu