Norvēģijai ir bažas par Milānas-Kortīnas olimpisko spēļu norises vietām

FOTO: AFP/SCANPIX

Norvēģija Nacionālo olimpisko komiteju asociācijas (ANOK) Ģenerālajā asamblejā pagājušās nedēļas nogalē izteica šaubas par izvēlētajām 2026.gada olimpisko spēļu sacensību norises vietām, ziņo interneta resurss www.insidethegames.biz.

2026.gada spēļu rīkotājus ar jautājumiem ANOK Ģenerālās asamblejas sēdē apbēra Norvēģijas Olimpiskās komitejas, Norvēģijas Paralimpiskās komitejas un Sporta konfederācijas pārstāve, pārmetot, ka izvēlētās sacensību vietas nešķiet "loģiskas".

Tās bija pirmās debates par Itālijas piedāvājumu kopš jūnija, kad Itālijai tikai dota priekšroka, salīdzinot ar apvienoto Stokholmas-Siguldas piedāvājumu, kurā Bobsleja un kamaniņu trasē "Sigulda" bija plānota sacensību aizvadīšana bobslejā, skeletonā un kamaniņu sportā.

Norvēģijas puses uzdotie jautājumi bija vieni no svarīgākajiem ANOC Ģenerālajā asamblejā, un jo vairāk ņemamas vērā Norvēģijas bažas ir tāpēc, ka tā ir viena no ziemas sporta lielvalstīm.

Problēmas, ko saskata Norvēģija, būtība ir pārāk lielā teritorijā izkaisītie olimpiskie objekti, kas kartē ir iezīmēti Milānā, Kortīnā d'Ampeco, Valtelīnā un Valdifiemmē. Tam tiks izveidoti veseli trīs sportistu ciemati.

Galvenās Norvēģijas bažas ir par plānu sacensties divās atsevišķās trasēs kalnu slēpošanā Kortīnā D'Ampeco un Bormio, kuras šķir vairāk nekā četru stundu ceļš. Norvēģijas delegāte uzsvēra, ka tas nav loģiski, jo abas izvēlētās vietas ir pietiekami labas, lai uzņemtu kalnu slēpotājus vienas pašas.

Milānas-Kortīnas spēļu rīkotāji atbildēja, ka apsvērs ieteikumus un sniegs atbildi.

2018.gadā Starptautiskā olimpiskā komiteja (IOC) iepazīstināja ar jaunajām reformām, kuru ietvaros paredzēja dot olimpisko spēļu organizatoriem lielāku brīvību, lai efektīvāk operētu ar finansēm.

Uz augšu