Skotijas reģionālās valdības vadītāja: Vēlēšanu rezultāti "ļoti nepārprotama vēsta", ka Džonsonam nav mandāta Skotijas izvešanai no ES

Skotijas karogs

FOTO: Pixabay

Skotijas reģionālās valdības premjerministre un SNP līdere Nikola Stērdžena paziņojusi, ka vēlēšanu rezultāti Skotijā ir "ļoti nepārprotama vēsta", ka skoti nevēlas Džonsona valdību un ka premjerministram nav mandāta Skotijas izvešanai no Eiropas Savienības (ES).

Vēlēšanu rezultāti ir arī "stingrs apliecinājums" skotu tiesībām sarīkot jaunu neatkarības referendumu, norādījusi Stērdžena.

Saskaņā ar aptauju, kas nesen veikta pēc laikraksta "The Sunday Times" pasūtījuma, gadījumā, ja Lielbritānija pamet ES, neliels vairākums skotu atbalstītu Skotijas neatkarību.

Tagad, kad balsu skaitīšanu rezultāti apstiprinājuši, ka konservatīvajiem jaunajā parlamenta sasaukumā būs pārliecinošs vairākums, sagaidāms, ka Džonsona panāktā breksita vienošanās ar Briseli beidzot visdrīzākajā laikā tiks apstiprināta un Lielbritānija pametīs ES 31. janvārī, tas ir, desmit mēnešus vēlāk nekā sākotnēji bija paredzēts.

Taču pēc izstāšanās no bloka, kurā Lielbritānija aizvadījusi gandrīz pusgadsimtu, Džonsonu gaida grūtais uzdevums pēc iespējas ātrāk noslēgt jaunus tirdzniecības līgumus gan ar ES, gan ar ASV, gan ar citām valstīm, kas ļautu Londonai saglabāt pasaules finanšu galvaspilsētas statusu, kā arī pasargātu Apvienotās Karalistes vienotību.

Pēc ziņām par toriju uzvaru strauji kāpis britu mārciņas kurs, kas attiecībā pret dolāru sasniedzis augstāko atzīmi pēdējo 19 mēnešu laikā, bet attiecībā pret eiro mārciņas kurss pēdējo reizi tik augsts bija īsi pēc 2016.gada referenduma par izstāšanos no ES. Turklāt tik strauju kursa kāpumu dienas laikā mārciņa nav pieredzējusi divas desmitgades.

Jau vēstīts, ka ceturtdien, 12. decembrī notikušajās Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guva pašreizējā premjerministra Borisa Džonsona vadītie konservatīvie.

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc biļetenu saskaitīšanas 649 no 650 vēlēšanu apgabaliem, toriji, kas kopumā ieguvuši aptuveni 43,6% balsu, izcīnījuši 364 mandātus, savu pārstāvniecību salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu palielinot par 47 vietām.

Tikmēr lielākā opozīcijas partija - leiboristi - ar 32,2% balsu izcīnījuši tikai 203 vietas parlamenta apakšnamā, zaudējot 59 mandātus.

Savu pārstāvniecību izdevies ievērojami palielināt arī Skotu Nacionālajai partijai (SNP), kas izcīnījusi 48 no Skotijai atvēlētajām 59 vietām, papildus iegūstot 13 mandātus.

Savukārt liberāldemokrāti, kas iebilst pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), vienu mandātu zaudējuši, izcīnot tikai 11 vietas.

Divas vietas zaudējusi arī Ziemeļīrijas Demokrātiskā unionistu partija (DUP), no kuras atbalsta bija atkarīga iepriekšējā konservatīvo valdība un kas apakšnamā turpmāk būs pārstāvēta ar astoņiem deputātiem.

Vēl 15 mandātus izcīnījušas citas mazākas partijas, no kuriem septiņi pienākas Ziemeļīrijas īru nacionālistu partijai "Sinn Fein", kuras ievēlētie deputāti tradicionāli atsakās ieņemt savas vietas Lielbritānijas parlamentā.

Vēl četrus mandātus izcīnījusi velsiešu nacionālistu partija "Plaid Cymru", četras vietas ieguvuši īru nacionālistu Sociāldemokrātiskā un darba partija (SDLP), bet pa vienam mandātam ticis "zaļajiem" un Ziemeļīrijas liberālajai Alianses partijai.

Tajā pašā laikā eiroskeptiķu kustības ilggadējā līdera Naidžela Farāža jaundibinātā Breksita partija nav spējusi izcīnīt nevienu vietu apakšnamā.

Vēlētāju aktivitāte sasniegusi 67,2%, un tā bijusi nedaudz zemāka nekā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2017.gadā.

Tādējādi konservatīvie ieguvuši 76 vietu lielu vairākumu, un šādus panākumus viņi nav guvuši kopš kādreizējās premjerministres Mārgaretas Tečeres uzvaras 1987. gadā.

Uz augšu