"Šis ir labs laiks, lai vairāk mīlētos!" Pašmāju eksperts iesaka alternatīvas "masu psihozei" par koronavīrusu (16)

Vienīgās zāles - kritiskā domāšana

Par internetā un ikdienā sastopamiem cilvēkiem, kuri nemitīgi dalās ar nelūgtu informāciju par koronavīrusu, Šulcs saka sekojošo: "Cilvēki, kuri krīt panikā par infekcijas draudiem un dara visu, lai radītu satraukumu citos, ir personas, kurām ikdienā pietrūkst emociju un sajūtu. Viņiem ir izdevīgi, ka notiek kaut kas liels - vienalga, vai tā ir infekcija, vai kāda traģēdija, vai avārija. Cilvēkam, kuram ikdienā trūkst "asuma", šādas situācijas ir īstākā medusmaize, jo viņiem ir iespēja iesaistīties lielākā notikumā un, protams, pieņemt tik ļoti ērto upura lomu."

Eksperts min, ka "panikotāji" zināmā mērā barojas no uztraukuma, no tā gūst savu emocionālo kairinājumu, kamēr vairums cilvēku, kuriem ir sabalansēta dzīve, emocionālo spektru izdzīvo caur savām attiecībām, sociālo un darba vidi, kā arī vaļaspriekiem. Citiem, kuriem šajās sfērās nenotiek gana daudz, pēc Šulca domām, "nākas samierināties ar "otrā lējuma tēju" - šausmināšanos par to, kas noticis ar citiem".

"Pasaulē nemitīgi kaut kas notiek, katru dienu norisinās kāds traģisks notikums.

Kā ar to sadzīvot? Tā ir katra iekšējā izvēle - pakļauties "masu psihozei" vai arī ar mierīgu prātu izlemt, ka tas ir process, kuram mēs neļaujam ietekmēt mūsu emocionālo dzīvi.

Svarīgi atcerēties, ka jebkurā situācijā mums ir izvēles tiesības," stāsta pārmaiņu treneris.

Viņš uzsver, ka tas nenozīmē pilnīgu atsvešināšanos no notiekošā un praktiskas informācijas ignorēšanu. Ir svarīgi sevi informēt par veidiem, kā pasargāties no nelaimes, vai atsvaidzināt zināšanas par higēnas normām.

"Varbūt nevajadzētu doties uz pasaules vietām, kur ir paaugstināts risks saslimt, jāpārskata savi ceļojumu plāni, taču tam noteikti nav jākļūst par pasaules galu," norāda Šulcs.

Eksprets atklāj, ka "psihozi izraisa situācija, kurā cilvēkam pietrūkst iemaņu, lai ar kritiskās domāšanas palīdzību izvērtētu apkārtējās norises. Cilvēki satraucas par koronavīrusu, taču tajā pašā laikā nedomā par to, ka viņus krietni vairāk var apdraudēt sirds un asinsvadu slimības vai onkoloģiskas dabas problēmas. Ļoti daudzi cilvēki pasaulē un Latvijā cieš no depresijas un citām psihiskām slimībām, kas daudziem liek atņemt savu dzīvību. Tās ir reālas situācijas, kas ikdienā sabiedrībai atņem neskaitāmus cilvēkus, taču tā kļūst par vienkāršu statistiku, jo cilvēki nepietiekami domā par lietām viņu dzīvēs, kuras viņi var tiešā veidā ietekmēt un uzlabot".

Ar mīlēšanos pret masu psihozi

"Cilvēkus bieži vien piesaista pēkšņas globāla mēroga problēmas, jo tām ir zināma grandiozitātes pieskaņa. Daudziem ir tendence mūžīgi redzēt no ārpuses tuvojošos draudus - līdzīga situācija pirms pāris gadiem bija arī ar bēgļiem. Lai arī viņu skaits bija patiešām minimāls un nekādas vērā ņemamas izmaiņas tie pāris desmiti ieceļotāju nevienam neradīja, taču troksnis, kas ap to tika sacelts, bija fenomenāls. Cilvēkiem tika pasniegts milzīgs informācijas apjoms, un tas iedzīvotājiem, kuri nav ikdienā pieraduši kritiski izvērtēt to, ko viņi uzzina, protams radīja stihisku reakciju," salīdzina eksperts.

Pēc Šulca domām - cilvēkiem rodas viedoklis, ar kuru tie nekritiski dalās, kas tālāk veido milzīgu "bubuli" sabiedrības apziņā. Vienīgā "profilakse" un zāles - kritiskā domāšana un godīgs jautājums sev - vai tiešām tas ir šāda satraukuma vērts?

"Par cilvēkiem, kuri izmanto augošo paniku, lai rīkotos neiecietīgi vai kūdītu uz sava veida linčošanu - skaidrs, ka viņos jau sen mājo represēta agresija. Ir pilnīgi vienalga, ka iemesls ir saistīts ar veselību, tas tikpat labi var būt sociāls, politisks vai jebkāda cita rakstura temats.

Kairinājums, kuru rada iespēja it kā "reaģēt uz draudiem" ir pārāk vilinošs un viņi izmanto to kā attaisnojumu negodprātīgai rīcībai un attieksmei.

Nedrīkst aizmirst, ka visasāk krīzes situācijās reaģē psihiski nelīdzsvaroti cilvēki un personas, kas atrodas psihiskos robežstāvokļos," atklāj pārmaiņu treneris un ārsts.

Eksperts sniedz arī piemēru no savas dzīves un vēl ne tik senas vēstures. "Es pats ļoti spilgti atceros gadījumus no neatkarības atgūšanas pirmajiem gadiem - cilvēki ļoti ātri sagrupējās dažādos formējumos, kas bija pret kādu ārēju ienaidnieku un attaisnoja savu agresiju ar vēršanos pret "ļauno". Galu galā šie grupējumi sāka izrēķināties savā starpā. Kādā mirklī nevajadzēja pat ārējo krīzi - cilvēki padevās saviem vardarbīgajiem impulsiem, kas, protams, noveda arī līdz samērā traģiskiem iznākumiem," atminas Šulcs.

Bet ko tad īsti darīt ar negatīvajām emocijām, kuras rodas krīzes apstākļos? Ekspertam ir neparasts risinājums:

"Ja cilvēkiem ir paniskas bailes par to, ka viņi infekcijas dēļ aizies bojā, kāpēc savas atlikušās dienas nepavadīt, darot kaut ko patīkamu, teiksim, mīlējoties?

Ja ir kāds tuvs cilvēks, nebrauciet nekur prom - palieciet mājās un piedzīvojiet kaut ko skaistu! Ja kāds ir viens, taču viņš kautrējas uzrunāt kādu savu simpātiju - šis ir labākais laiks, lai to darītu, jo, galu galā, mēs nekad nezinām, kura diena mums būs pēdējā! Tiecieties, draudzējaties un mīlējaties! Galu galā - krīzes ir krietni vieglākas, ja varam uz tām palūkoties caur humora un prieka prizmu," saka Šulcs.