Premjers: Būs jādomā, kā kontrolēt ieviestos ierobežojumus

"Es domāju, ka mums būs jāskatās, kādā veidā mēs varētu efektīvi vai izlases kārtā sākt šīs lietas kontrolēt. Vēl ir [ārkārtējās situācijas] pirmās dienas agrās stundas," norādīja Kariņš, liekot noprast, ka par ierobežojumu ievērošanas kontroles praktisko pusi vēl ir jautājumi, kas būs jāizdiskutē.

Vienlaikus premjers uzsvēra, ka ārkārtējās situācijas ieviešanas mērķis nav kādu sodīt, bet gan pasargāt sabiedrību no jaunā koronavīrusa, lai tas nesāk izplatīties nekontrolēti.

"Labāk, ka mums ir 1000 un 5000 cilvēku paškarantīnā, nekā ka slimība ir nekontrolējama," norādīja premjers.

Kariņš arī pauda, ka ir pāragri minēt, kādi instrumenti tiks izmantoti, lai no valsts puses atbalstītu jaunā koronavīrusa slimības Covid-19 dēļ cietušos uzņēmumus.

Jautāts, vai valsts var, piemēram, komercbankām uzlikt par pienākumu ļaut saviem klientiem atlikt kredītmaksājumus, valdības vadītājs atbildēja, ka tiks izskatītas visas iespējas un instrumenti.

"Šobrīd ir pāragri teikt, kurus instrumentus mēs izmantosim. Mēs droši vien meklēsim iespējas izmantot plašu instrumentu klāstu," solīja Ministru prezidents.

Premjers atzina, ka uzņēmēju atbalstam nenoliedzami būs vajadzīga arī valsts budžeta nauda, un "tādu naudu, kāda būs nepieciešama, mēs arī šajā procesā ieguldīsim".

Saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību Latvijas valstij ir jāgatavojas lieliem izdevumiem, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas opozīcijas deputāte, bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa pauda atbalstu valdībā jau izskanējušajai idejai, ka valstij būtu jāpalīdz uzņēmējiem finansēt darba nespējas lapu apmaksa tiem cilvēkiem, kuri šajā situācijā ir spiesti nestrādāt un palikt mājās.

Tāpat valstij būtu jāapzina Covid-19 dēļ vislielākās grūtības piedzīvojušie uzņēmumi un jāsniedz tiem maksimāls atbalsts, norādīja Reizniece-Ozola.

Politiķe atzīmēja, ka atbalsts būtu nepieciešams arī tiem cilvēkiem, kuriem "Covid-19" dēļ ir radušās problēmas atmaksāt ņemtos kredītus, kā tas varētu būt, piemēram, ar piespiedu dīkstāvē nonākušajiem lidsabiedrības "airBaltic" darbiniekiem.

"Protams, ka valstij no savas puses ir jāgatavojas lieliem izdevumiem, tāpēc šobrīd būtu jāpārskata visu ministriju izdevumi un jāatstāj tikai paši, paši nepieciešamākie. Otrkārt, ir jāvienojas ar Eiropas Komisiju, lai tā ļauj mums izmantot lielāku budžeta deficītu. Viena labā lieta ir tā, ka mēs jau esam iestrādājuši budžetā fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (..), kuru noteikti būtu jālūdz atļauja izmantot," norādīja Reizniece-Ozola.

Viņa uzsvēra, ka šajā situācijā taupība no valsts puses būtu tikai pašsaprotama. Savukārt attiecībā uz valsts līdzekļu tēriņu ar Covid-19 ierobežošanu saistītajiem pasākumiem bijusī finanšu ministre atgādināja, ka prevencija vienmēr būs lētāka nekā cīnīšanās ar sekām.

Kā ziņots, šodien visā Latvijā spēkā stājas ierobežojumi, kas noteikti ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju.

Ārkārtējā situācija valstī izsludināta saistībā ar koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību un būs spēkā līdz 14. aprīlim ar mērķi ierobežot infekcijas izplatību.

Veselības ministrija (VM) noteikta par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā.

Ārkārtējās situācijas laikā valsts un pašvaldību iestādēm uzdots izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti.

Lai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi, vecākiem šodien ir jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši Covid-19 skartās valstis vai teritorijas, nav bijuši kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu. 

Tāpat tiks pārtraukta mācību procesa norise klātienē visās citās izglītības iestādēs, no šodienas nodrošinot mācības attālināti, izņemot centralizēto valsts pārbaudījumu norisi.

Pārtraukta tiks visu kultūrizglītības un sporta profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu mācību procesu norise, piemēram, treniņu, sacensību un mēģinājumu norise.

Ar šodienu atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi, sapulces, gājieni un piketi, kuros piedalītos vairāk nekā 200 cilvēki.

Turpretim tūrisma pakalpojumu sniedzējiem uzdots iespēju robežās piedāvāt pārcelt un neplānot tūrisma braucienus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām, no kurām atgriežoties, ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā publicētajai informācijai.

Iespēju robežās uzdots atcelt, pārcelt un neplānot darba braucienus un komandējumus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām, no kurām atgriežoties ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi atbilstoši SPKC norādījumiem.

Tāpat jānodrošina, lai darbos, kas, saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, netiktu nodarbinātas personas ar akūtas elpceļu infekcijas simptomiem.

Savukārt ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes institūcijām un ieslodzījumu vietām tiks ierobežoti trešo personu apmeklējumi, izņemot ar iestādes vadītāja atļauju pamatfunkciju nodrošināšanai.Var arī tikt ierobežotas likumā noteiktās ieslodzīto tiesības, atbilstoši Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieka lēmumam.

Fiziskās personas tiek aicinātas atturēties no ārvalstu braucieniem.

Personām un kontaktpersonām, kuras atgriezušās no Covid-19 skartās valsts vai teritorijas, turpmāk obligāti būs jāveic īpaši piesardzības pasākumi, tostarp 14 dienas pēc izbraukšanas no minētās valsts vai teritorijas jānovēro savu veselības stāvokli, divas reizes dienā mērot ķermeņa temperatūru.

Cilvēkiem nekavējoties jāzvana 113, ja parādās kādas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes, piemēram, iesnas, klepus, rīkles iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpošanas traucējumi. Personām jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā jeb mājas karantīna un jābūt pieejamiem saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām.

Tāpat cilvēkiem jānovēro savs veselības stāvoklis.

Iedzīvotājiem, kuri atgriezušies no Covid-19 skartas valsts, uzdots nepakļaut citas personas inficēšanās riskam, cenšoties samazināt tiešus kontaktu ar citiem cilvēkiem, proti, neuzņemot viesus, neapmeklējot publiskas vietas, institūcijas un nedodoties privātās vizītēs.

Tāpat šie iedzīvotāji aicināti uzturēties dzīvesvietā un nedoties uz darbu, sabiedriskām vietām, vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku, kā arī iespēju robežās neizmantot sabiedrisko transportu.

Šiem cilvēkiem pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei jāizmanto kāda no šīm iespējām - piegāde mājoklī, izvairoties no kontakta ar piegādātāju, pārtikas vai preču piegāde ar tuvinieku palīdzību, atstājot tās pie durvīm.

Tāpat augstākminētie cilvēki var lūgt pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku.

Ja nav citu risinājumu, veikalu šie cilvēki var apmeklēt ar medicīnisko masku, stundās, kad veikalā mazāk cilvēku, ievērojot divu metru distanci no veikala apmeklētājiem un pārdevējiem un ievērojot roku un klepus higiēnu.

Ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un stacionārās ārstniecības iestādēs strādājošām ārstniecības personām, kā arī SPKC strādājošiem epidemiologiem atļauts noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. VM virsstundu darba apmaksai nepieciešamie papildus finanšu līdzekļi tiks pieprasīti no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Pasākumi tiks finansēti no institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2020. gadam", kā arī pēc institūciju motivēta pieprasījuma no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņem Ministru kabinets.

Likums "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" paredz, ka ārkārtējo situāciju var izsludināt arī tad, ja, būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Likums paredz valdībai tiesības izsludināt ārkārtējo situāciju uz laiku līdz trim mēnešiem. Valdībai ir tiesības nepieciešamības gadījumā vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.