"Vienu dienu man kļuva sliktāk, tādēļ izsaucu mediķus." Trīs ar Covid-19 inficēti latvieši dalās savos stāstos par atlabšanu (1)

Mārtiņa Jēkabsona stāts

Ar Covid-19 Mārtiņš inficējās Spānijā, kad bija darba darīšanās. Inficēšanās simptomus puisis sajutis jau pēc divām dienām, taču vēlāk tie pastiprinājušies. Pēc atgriešanās Latvijā Mārtiņš atbildīgajiem dienestiem atklāja visu informāciju, kur ir bijis, ar ko ticies un ko darījis.

Pagājušas jau 11 dienas karantīna un simptomu vairs nav, mazliet palicis vien sagurums. "Mana ikdiena – galds, dators, protams, dezinfekcijas līdzeklis, dīvāns."

"Es lietoju ģimenes ārsta noteiktos medikamentus, kas ir pavisam parasti, ko katrs no mums dzer, kad esam apslimuši, kā arī ķiploku tējas dzēru, lai uzturētu imunitāti kārtība," stāsta Mārtiņš.

Tagad atlicis vien uzzināt, vai vīruss joprojām mājo jaunā vīrieša organismā un vai viņš neapdraud citus. Mārtiņš gaida atkārtotas analīzes. "Es piezvanīju pirmdien un man teica, ka esot gara rinda. Kad pienāks mana kārta, tad arī būs."

Dažas stundas pēc mūsu sarunas beigām, mediķi ierodas un noņem analīzes. Rezultātus sola diennakts laikā.

Oskara Cukmača stāsts

Oskars ir fitnesa treneris, kurš dzimtenē atgriezās pagājušās nedēļas sākumā no Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas. Ierodoties dzimtenē, Oskars pēc paša izvēles nolēma veikt Covid-19 analīzes.

Pašlaik viņš ārstējas Rēzeknes slimnīcā. Puisis no Rīgas ar vilcienu bija devies uz Rēzekni, bet pēc tam no Rēzeknes ar mikroautobusu devās uz laukiem.

"Joprojām esmu slimnīcā, jūtos aptuveni tāpat. No rīta temperatūras nav, pa dienu turas ap 37,2, tā katru dienu," dalās Oskars.

Oskars atzīst, ka viņam mazliet dedzinot krūtīs. Pirmajās dienās ārsti klausījušies trokšņus plaušās un mērījuši asinsspiedienu. Ar to viss esot bijis kārtībā.

"Cik saprotu, tāpēc, ka es piektdien, kad izsaucu "ātro" palīdzību, man bija palicis sliktāk," iemeslus, kāpēc Oskars vēl atrodas slimnīcā skaidroja pats puisis.

Vairākas reizes dienā pacientu slimnīcā apmeklē ārsti biodrošības tērpos. Trīs reizes dienā atnes pusdienas un izmēra temperatūru. To fiksē uz papīra un iet prom.

"Viens pats esmu izolēts mazā istabiņā, šeit ir gulta. Nekur nedrīkstu iet, neesmu izgājis no istabas, kopš atbraucu. Jebkurā gadījumā es tagad savā pilsētā esmu zināms cilvēks," stāsta Oskars.

Mārtiņa Magreca stāsts

Maŗtiņš dzīvo un strādā Vācijā. Tur inficējās ar Covid-19 un tur arī palika ārstēties.

"Dzīvoju diezgan centrālā rajonā. Var redzēt, ka cilvēku un transporta nav, nekas nenotiek," pastāstīja Mārtiņš.

14 dienas karantīnā aiz muguras un arī jāgaida atkārtotās analīzes, taču pats un epidemiologi uzskata, ka esot vesels – simptomu nav. Viņam pat atļauts aiziet līdz pārtikas preču veikalam.

"Daudz tēju, daudz miega. Neko nedarīju. Jau kādas sešas dienas jūtos labi. Nedaudz gan vājums iekšā, bet es domāju gan – jau 16 dienas esmu mājās," par savām ārstēšanās metodēm pastāstīja Mārtiņš.

Vairāk nekā vīruss, sirdzējus nogurdinājusi bezdarbība un izolācija vienatnē, bet tā šajās dienās ir izšķirīgi svarīga un jāiztur.