Gobzems piebilda, ka spriedumu plāno pārsūdzēt.
"Tie, kuri kā skatītāji piedalījās tiesas sēdē, nepārprotami redzēja, kurai pusei nebija nekādu argumentu un kurš bija sagatavojies ar spēcīgiem argumentiem. Spriedums ir 1.aprīļa joks, un, saprotams, tiks pārsūdzēts. Jūs taču saprotat, ka vara darīs visu, lai Gobzemu iznīcinātu. Tik neērts varai esmu," pauda politiķis.
Bunkus ģimenes prasība ir saistīta ar deputāta izteikumiem priekšvēlēšanu laikā.
Marta sākumā notikušajā tiesas sēdē abas puses nolasīja savas debašu runas. Bunkus ģimenes pārstāvji savā debašu runā uzsvēra, ka Gobzems pēc Mārtiņa Bunkus slepkavības ir publiski izplatījis dažādas ziņas, kurās nelaiķi dēvējis par "bandītu", bet notikušo - par "bandītu izrēķināšanos". Viņi arī atzīmēja, ka iepriekšējā tiesas sēdē Gobzems sevi vairākkārt dēvējis par "slavenu politiķi", tādēļ, aizstāvības ieskatā, minētie deputāta izteikumi veikti, lai veicinātu savu popularitāti.
Tāpat aizstāvība savā debašu runā atzīmēja, ka agrākā tiesas sēdē Gobzems paudis, ka viņa izteikumi veikti, lai vērstu uzmanību uz problēmām maksātnespējas jomā, taču, aizstāvības ieskatā, šis nav bijis patiesais iemesls. Aizstāve Aneta Bergmane tiesai retoriski vaicāja kādēļ Gobzems neanalizēja citu maksātnespējas administratoru rīcību, piemēram, to, kas atrodas uz apsūdzēto sola citās tiesas sēdē. "Visvienkāršākie morāles principi saka, ka par mirušo nevajag teikt neko sliktu, jo tas sevi nevar aizstāvēt," sacīja aizstāve.
Tāpat aizstāvji atzīmēja, ka, pateicoties Gobzema izteikumiem, Mārtiņa Bunkus vārds vienmēr tiks saistīts ar vārdu "bandīts", kas nelaiķa ģimenei ir radījis ciešanas.
Savukārt Gobzems savā debašu runā uzsvēra, ka prasītājiem nav prasījuma tiesību un tiesvedība lietā būtu izbeidzama ar tiesas lēmumu. Šādu apgalvojumu Gobzems pamatoja ar to, ka, viņa ieskatā atbilstoši normatīvajam regulējumam nav iespējams celt personisku prasījumu par izteikumiem, kas teikti par citām personām. Attiecīgi deputāts norādīja, ka personisks ir tikai tāds, kas piemīt kādai konkrētai personai.
Tāpat atbildētājs norādīja, ka prasība pret viņu celta juridiski nekorekti definējot prasības lūgumus, kas nav izpildāmi. Kā piemēru šim apgalvojumam Gobzems minēja to, ka viņam tiek lūgts atsaukt aizskarošās ziņas no sava "Facebook" profila, kurā gan tās vairs nav atrodamas. Tāpat viņš norādīja, ka minētie izteikumi nav traktējami kā ziņas, bet gan kā viedoklis.
Gobzems arī analizēja vārda "bandīts" izcelsmi un nozīmi, atzīmējot, ka "bandīts" nav juridisks termins.
"Administratoru mafija arī nav juridisks termins, tas ir sabiedrībā lietots apzīmējums notikumiem maksātnespējas jomā. To lietojuši gan žurnālisti, gan politiķi, gan paši administratori, gan sabiedrība kopumā. Tādēļ šāda vārdu savienojuma lietošana nav un nevar tikt vērtēta pēc juridiskiem kritērijiem. Administratoru mafija ir plaši izplatīts izteikums, līdzīgi kā ģeogrāfu mafija, fizmatu mafija, juristu mafija, ārstu mafija un tā tālāk," tiesai sacīja Gobzems.