Asiņaini konflikti izdzēstu video dēļ un vardarbība ģimenē. Psihologs skaidro, kā ārkārtējā situācija var ietekmēt noziedzību

Vaicāts, vai šāda tendence, ka kopējais noziedzības līmenis samazinās, tomēr pieaug vardarbība ģimenē, varētu saglabāties pēc ārkārtējās situācijas, Eglītis norādīja, ka "visdrīzāk, līdzīga tendence saglabāsies valstī noteikto ierobežojumu un to radīto ekonomisko un sociālo problēmu pārvarēšanas laikā".

"Apskatot šī brīža noziedzības statistiku citās valstīs, Latvijas dati ir ļoti līdzīgi. Samazinās mantisko noziegumu skaits, bet palielinās vardarbība ģimenē vai pret partneriem," sacīja psihologs.

Tas skaidrojams ar to, ka cilvēki daudz vairāk atrodas mājās, tādēļ, piemēram, apzagt mājokli, aplaupīt vai nodarīt miesas bojājumus kādam vecpilsētas apmeklētājam ir kļuvis ievērojami sarežģītāk. Papildus arī policijas darbinieki daudz vairāk uzmanības pievērš cilvēku grupām.

Tā kā cilvēkiem ir mazāk iespēju veikt agresiju ārpus mājas, daudz biežāk nākas ciest viņu tuviniekiem.

"Droši vien, ja situācija turpināsies, rādītāji varētu palikt līdzīgi - mantiskie noziegumi, droši vien arī paliks tādā līmenī kā tie ir tagad vai nedaudz pieaugs, turpinoties ierobežojumiem," sacīja Eglītis.

Viņš piebilda, ka ārkārtējā situācija ir tikai viens faktors, kas ietekmē cilvēka antisociālo uzvedību, tāpēc neesot gaidāms, ka strauji pieaugs agresīvu vai noziedzīgu cilvēku skaits.

"Nevajadzētu sagaidīt, ka tagad daudzi cilvēki kļūs agresīvi vai veiks noziegumus, un tas ir tāpēc, ka kriminālu uzvedību veido trīs faktori - sociālie apstākļi, psiholoģiskie faktori un bioloģiskie faktori," paskaidroja psihologs. "Un tas nozīmē, ka antisociālu un kriminālu uzvedību veido vairāku cēloņu mijiedarbība.

Ārkārtas situācija ir tikai viens no faktoriem.

Noteikti ir cilvēki, kuriem ekonomiskie apstākļi un krīzes situācija var veicināt antisociālu vai kriminālu uzvedību. Taču tas notiks tajos gadījumos, ja šīm personām jau iepriekš bijusi predispozīcija jeb nosliece uz šādu uzvedību. Lielāks risks iesaistīties antisociālā uzvedībā ir cilvēkiem, kuriem piemīt, piemēram, tādas personības iezīmes kā impulsivitāte, viegla kairināmība, zemas empātijas spējas.

Tāpat būtiska ir iedzimtība un attieksme, kādu par antisociālu uzvedību pauž apkārtējie un pati persona. Ja cilvēks ir attīstījies pietiekami adekvātos apstākļos, audzis ģimeniskā vidē, neatbalsta antisociālas vērtības, tad viņš meklēs legālus veidus, lai pārvarētu krīzes situāciju. 

Persona riska grupā, nonākot nelabvēlīgos apstākļos, var pārkāpt likumu, bet es tiešām nedomāju, ka tā būs masveida tendence."

Vaicāts par medijos izskanējušo gadījumu, kad no "Facebook" grupas izdzēsta video dēļ izcēlies asiņains konflikts, Eglītis norādīja, ka detalizēti ar konkrēto gadījumu nav iepazinies, taču uzsvēra, ka "līdzīgi gadījumi [medijos] ir bijuši arī pirms ārkārtējās situācijas".

"Jāatceras, ka tikai viena iemesla dēļ, cilvēks pēkšņi nevar veikt agresīvas darbības. Visdrīzāk, analizējot kādā pārkāpumā iesaistītās personas sociālo un psiholoģisko pieredzi, speciālisti varēs identificēt vairākus uzvedības problēmu priekšvēstnešus, no kuriem daudzi ir attīstījušies neatkarīgi no situācijas valstī," norādīja psihologs.

Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins marta nogalē prognozēja, ka pēc kāda laika noziegumu skaits palielināsies.

Kā skaidroja Eglītis, šāda iespējamība pastāv, jo, atceļot šobrīd noteiktos ierobežojumus, "cilvēki biežāk pavadīs laiku sabiedriskās vietās un uzlabosies viņu materiālais stāvoklis, būs tukši mājokļi, būs tusiņi, iedzeršanas, un šie apstākļi veicinās noziedzību tiem cilvēkiem, kuriem jau ir kaut kāda nosliece uz to".

Vaicāts, vai pašreizējais noziedzības līmeņa kritums nebūtu skaidrojams ar to, ka ārkārtējās situācijas laikā sabiedrība kļuvusi saliedētāka, psihologs pauda, ka "es vēlētos kaut tā būtu, taču, objektīvi analizējot, Latvijas un citu valstu dati liecina, ka šobrīd vienkārši atsevišķus noziegumus ir grūtāk veikt".

Viņš arī atgādināja, ka noziedzīgā pasaule mainās un ātri pielāgojas apstākļiem.

"Lai gan kopējie noziedzības rādītāji ir samazinājušies, speciālisti norāda, ka tie, kas šobrīd veic noziedzīgas darbības, pielāgojas un izmanto šo situāciju.

Piemēram, mēģina cilvēkiem pārdot nekvalitatīvu medicīnisko aprīkojumu, enerģijas medaljonus, eļļiņas, kas iznīcina Covid-19. Parādās dažādas krāpniecības, kas bez šī vīrusa nebūtu iespējamas," skaidroja Eglītis.

Šāda veida noziedzību veicina arī tas, ka cilvēki pašlaik vairāk laika pavada internetā. Tādēļ novērots arī, piemēram, ka aktīvāk uzdarbojas interneta pedofili.

Tāpat ārkārtējās situācijas laikā tiesībsargājošās iestādes norādījušas, ka varot notikt uzbrukumi kafejnīcām un veikaliem, kas ir slēgti un šobrīd ir salīdzinoši viegls mērķis.

Vaicāts, vai tendence, ka pieaug vardarbība ģimenē, varētu turpināties ārkārtējās situācijas laikā, Eglītis sacīja, ka to nav iespējams skaidri prognozēt.

"Diemžēl cilvēki par vardarbību ģimenē parasti ziņo tikai smagākajos un hroniskākajos gadījumos, visdrīzāk, ka pieauguši tieši šādi gadījumi," sacīja psihologs. Viņš arī pieļāva, ka, iespējams, vardarbības veicēju skaits nav būtiski pieaudzis, taču pieaugusi vardarbības intensitāte ģimenēs, kurās iepriekš bijušas attiecību problēmas.

Jebkurā gadījumā, turpinoties emocionālajām un sociālajām grūtībām, pastāv iespēja, ka pieņemto izsaukumu un ziņojumu skaits var pieaugt.

"Ņemot vērā situāciju un psiholoģiskos apstākļus, cilvēki, kuri ir vieglāk kairināmi, kuriem piemīt antisociālas iezīmes, pārmērīga atkarību izraisošo vielu lietošana, vardarbīgas vai kriminālas domas ir bijušas iepriekš, vai arī tas cilvēks uzturas tādā vidē, tad ir liela varbūtība, ka viņam agresija izpaužas ģimenē," sacīja psihologs.

Viņš arī norādīja, ka "agresiju pret ģimeni var izpaust arī nosacīti veselīgs cilvēks, bet kurš, piemēram, ir zaudējis darbu, ir saņēmis nelielu pabalstu vai piedzīvojis vairākus citus negatīvus apstākļus īsā laika periodā.

Šādā gadījumā mazi konflikti ģimenē var izpausties kā smagākas epizodes, taču atšķirībā no apzinātas antisociālas rīcības, šajos gadījumos cilvēki būs kritiski, izjutīs emocionālu diskomfortu un var paši meklēt tuvinieku vai speciālistu atbalstu."

Vaicāts, kā rīkoties tiem, kuri ir iesprostoti vienā mājoklī ar varmāku, psihologs atgādināja, ka ir iespējas vērsties pēc palīdzības.

"Akūtos gadījumos noteikti vajag zvanīt policijai," sacīja Eglītis.

"Vēl ir krīzes centrs "Skalbes", kura krīzes tālruņi 67222922 un 27722292 strādā visu diennakti, darba laikā var zvanīt arī Martas centra speciālistiem pa tālruni 67709355 vai iegūt informāciju viņu mājaslapā. Papildus pieejams tieši vardarbībā cietušajiem paredzēts tālrunis 116006. Arī Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 strādā visu diennakti."

Taču ne vienmēr upurim ir iespēja piezvanīt, jo vēršanās pēc palīdzības var veicināt vēl lielāku varmākas agresiju. Tādos gadījumos, piemēram, mājaslapā "www.cietusajiem.lv" iespējams saņemt konsultāciju čatā. Arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas mājaslapā ir čata iespēja, taču tas strādā darbadienās no plkst. 12 līdz plkst. 20.

Tāpat, ja radušās par aizdomām par vardarbību ģimenē, var ziņot arī apkārtējie, vēršoties sociālajā dienestā, bāriņtiesā vai policijā.

"Jāatceras, ka vardarbība ģimenē var tikt krimināli sodīta," uzsvēra psihologs.