Covid-19 un politika. Taivānas veiksmes stāsts koronavīrusa apkarošanā

Covid-19. Ilustratīvs foto

FOTO: TASS/Scanpix

Pasaules Veselības organizācijas (PVO) galvenajam mērķim ir jābūt sabiedrības veselībai, un politikai jāpaliek otrajā plānā, tomēr no tās izvairīties neizdodas. Vai tieši politikas dēļ PVO novēloti brīdināja pasauli par Covid-19, ziņo TV3 raidījums "Melu teorija".

Uhaņas dzīvnieku un gaļas tirgū ir ap 1000 tirdzniecības vietu, tajā strādā vairāki tūkstoši cilvēku. Atklātos stendos tirgo gaļu, jūras veltes, arī dzīvus dzīvniekus. Turpat gatavo ēdienus. Pagājušā gada nogalē Uhaņas mediķi pamanīja pneimonijas uzplaiksnījumu.

Lielākā daļa no pirmajiem slimniekiem strādāja tirgū. Slimības izraisītājs nebija neviens no zināmajiem infekciju izraisītājiem. Gada pēdējā dienā Ķīna informēja Pasaules veselības organizāciju par 44 saslimušajiem. Nākamajā dienā Uhaņas tirgu slēdza dezinfekcijai, bet PVO izveidoja īpašu atbalsta grupu jaunā uzliesmojuma uzraudzībai. 

"PVO ir organizācija, kas darbojas kā sekretariāts. Tā ir starptautiska organizācija Apvienoto Nāciju sistēmā, tādēļ tas, ko tā pamatā dara, ir sniedz padomus dalībvalstīm bez jebkādas jurisdikcijas uzspiest, pārliecināties, ka dalībvalstis seko padomiem," skaidroja Pasaules veselības organizācijas Eiropas reģionālā direktora īpašais pārstāvis Latvijā Mišels Tirēns.

Taivāna rīkojās uzreiz. Tā pārbaudīja visu no Uhaņas ielidojošo pasažieru veselību, nosūtīja savus veselības ekspertus uz uzliesmojuma epicentru. Taivāna bija mācījusies no SARS epidēmijas. Pirms 17 gadiem Ķīna mēģināja slēpt tās apmērus. Vīruss toreiz Taivānā prasīja 73 cilvēku dzīvības. 

5. janvārī Pasaules Veselības organizācija publicēja paziņojumu par uzliesmojumu, norādot, ka tā izraisītājs ir nezināms. Citām valstīm PVO nekādus piesardzības pasākumus nerekomendēja.

12. janvārī Ķīna publicēja jaunā koronavīrusa DNS, nākamajā dienā Taizemē tika apstiprināta pirmā jaunā vīrusa infekcija ārpus Ķīnas. Divas dienas vēlāk PVO publiski apgalvoja, ka nav pierādīts, ka vīruss izplatās no cilvēka uz cilvēku.

"Šie ziņojumi veidojas no valstu sniegtās informācijas. Tas ir, cik ātri valstis paziņo par atklātajiem gadījumiem, cik ātri tas nonāk Pasaules Veselības organizācijas ekspertu rīcībā, cik ātri viņiem ir iespēja pārliecināties par šīs informācijas kvalitāti, lai tā būtu uzticama un lai to mēs tālāk varētu izmantot, tik ātri tā pēc tam nonāk plašākai sabiedrībai," skaidro Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane. 

Tikmēr uz Uhaņu nosūtītie Taivānas eksperti ziņoja, ka, visticamāk, jaunais koronavīruss izplatās starp cilvēkiem. Viņi brīdināja, ka slimība ir daudz bīstamāka nekā sākotnēji tika pieņemts un arī ķīniešu ārsti Uhaņā situāciju vērtēja kā ļoti nopietnu. Taipeja rīkojās nekavējoties un ieviesa karantīnas pasākumus vēl pirms tie bija noteikti Uhaņā.

Taču Pasaules Veselības Organizācijas ārkārtas sanāksmē 22. janvārī, kur pārstāvētas bija 16 valstis, Taivāna nebija aicināta. Tikšanās dalībnieki vienojās vēl neizsludināt globālu veselības ārkārtas stāvokli. To izdarīja nedēļu vēlāk, 30. janvārī. Tobrīd visā pasaulē oficiāli bija apstiprināti 8000 saslimšanas gadījumi un 170 nāves.

"Kvalificējot to zem augstākā iespējamā standarta saskaņā ar Starptautisko veselības aizsardzības līgumu, kā starptautiska mēroga ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā. No tāda viedokļa tā ir spēcīga ziņa dalībvalstīm - mēs te nerunājam par kaut ko vieglu, mums ir jārīkojas katrā pasaules vietā," tā Tirēns.

No brīža, kad PVO saņēma sākotnējo informāciju par nezināmo draudu, līdz veselības ārkārtas situācijas brīdinājumam pagāja mēnesis. Starplaikā Ķīna gatavojās Jaunā gada svinībām, kas saistās ar lielāko ikgadējo cilvēku migrāciju pasaulē. Zinātnieku izpēte liecina, ka jau janvārī vīruss bija nonācis Itālijā, ASV un citās valstīs, kur sāka nekontrolēti izplatīties. Taču tā nenotika Taivānā, kam ir intensīva gaisa un jūras satiksme ar Ķīnu. 

"Jebkurš var kritizēt PVO. Atskatoties atpakaļ, cilvēki tiecas redzēt, ka lēmumi tika pieņemti novēloti, aizmirstot, ka lēmumi bija pareizi tā brīža kontekstā," saka Tirēns.

Taivānas neatkarību atzīst tikai 15 valstis, Eiropā vienīgā - Vatikāns. Jebkura valsts, kas izrāda draudzību Taivānai, riskē pasliktināt attiecības ar Ķīnu. Kad Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga devās neoficiālā vizītē uz Taivānu, tas izraisīja diplomātisku krīzi Latvijas un Ķīnas attiecībās. 

Taivāna gadu desmitiem ilgi centusies kļūt par Pasaules Veselības organizācijas dalībvalsti, taču Ķīnas iebildumu dēļ tas nav noticis. Oficiāli ar 24 miljoniem iedzīvotāju tā ir Ķīnas daļa. Līdz šim brīdim Taivānā ar Covid-19 saslimuši mazāk nekā 500 cilvēku, bet miruši 6. Vīrusa izplatība ir apturēta. Taču Taipejas panākumi ilgu laiku tika ignorēti, pret to attiecināja tādus pašus ceļošanas ierobežojumus kā epidēmijas epicentru Ķīnu. 

Pandēmijai vēršoties plašumā un arvien biežāk izskanot aizdomām, ka Ķīna slēpj patieso vīrusa upuru skaitu, uzmanības centrā nonākusi arī Taivāna. Tās apgalvo, ka varēja palīdzēt pasaulei ātrāk apzināties draudu mērogu, taču PVO Taipeju ignorējusi.

"Ja tāds signāls nonāk PVO, nav nekāda iemesla, lai signāls tiktu ignorēts. Nav politisku iemeslu, kādēļ organizācija, kas ir dalībvalstu sekretariāts, ignorētu šādu signālu. 

Eksistē forums, kurā šādi jautājumi tiek izskatīti, un tie patiesībā tiek izskatīti regulāri, un tā ir Pasaules Veselības asambleja. Visas dalībvalstis var piedāvāt darba kārtības jautājumu attiecībā par dalības diskutēšanu.

Eksistē norma par pārskatu pēc darbības. Pārskati pēc darbības pēc dalībvalstu valdību pieprasījumiem ir mehānisms, kurā pārbauda visu, ko tu esi darījis - pozitīvi un negatīvi. Tās ir mācībstundas pēc šāda notikuma. Būs pārskati pēc darbības, būs virkne ar izvērtējumiem. Tas būs lielisks pamats, no kā mācīties. Tas, kas ir svarīgi šobrīd, tā kā mēs esam nezināmā situācijā, ir apmainīties ar to, ko iemācāmies. Latvijai tas izdevās labi. Latvijas gadījums ir jādzird citur. Bet arī citas valstis rīkojās labi atšķirīgās situācijās. Latvijai tas ir jādzird, jo varbūt būs otrais vilnis," tā Tirēns.

Taivāna vēlas tikt uzņemta Pasaules Veselības organizācijā, un, iespējams, šobrīd tam varētu būt lielāks citu valstu atbalsts nekā jebkad. Valsts sākusi starptautisku kampaņu, kam nauda savākta pūļa finansēšanas platformā. Latvija gan nogaida un negrasās mainīt savu politiku attiecībā pret Ķīnu.

Video: "Melu teorija" sižets

Uz augšu