"Katru rītu pamodos, nezinot, vai šodien ēdīšu." Kā šaušalīgo nokautu meistars Franciss Ngannu nonāca līdz UFC

Franciss Ngannu ir MMA cīkstonis, kurš ir dzimis 1986. gadā Kamerūnā, izceļas ar lielisku atlētismu un ļoti spēcīgiem sitieniem ar rokām. Savas karjeras laikā kamerūnietis ir izcīnījis 14 uzvaras, piedzīvojis trīs neveiksmes. Taču arī Ngannu ceļš pretim virsotnei, kā jau daudzām sporta zvaigznēm no Āfrikas, nav bijis viegls.

Darbs smilšu karjerā jau no 12 gadu vecuma

Ngannu piedzima nabadzīgā ģimenē. Ar šādiem vārdiem varētu sākt teju katra afrikāņu sportista stāstu. Vairumā gadījumu atlēti no tādām valstīm kā Kamerūna vai Nigērija veiksmi atrod futbolā, bet Ngannu izvēlējās iet citu ceļu.

Sarunā ar portālu "The Sun" cīkstonis atklāja, ka cīnīšanās viņam ir patikusi jau kopš bērnības: "Savā dzīvē neesmu sasniedzis neko daudz. Bērnībā allaž mainīju skolas, jo nevarējām atļauties uzturēties konkrētajā dzīves vietā. Jau no bērnības man patika kauties. Bet, kad mani vecāki izšķīrās, pārvācos dzīvot pie tantes. Ar mani kopā dzīvoja daudzi puiši, un mēs allaž kāvāmies, lai noskaidrotu, kurš tad ir stiprākais pilsētā."

Arī skolā Ngannu nav izdevies aizbēgt no nabadzības: "Reizēm man pat nebija pildspalvas, ar ko rakstīt. Man nebija grāmatu. Jutos apkaunots."

Jau 12 gadu vecumā Ngannu sāka strādāt fizisku darbu. Pusaudzis tika nodarbināts smilšu karjerā. Tur viņam nereti bija jānēsā smagi akmens bluķi, bet tas bija nepieciešams, lai vakarā varētu paēst. "Katru rītu pamodos, nezinot, vai šodien ēdīšu," atminējās cīkstonis. Bet šāds darbs jau pusaudža gados, iespējams, topošajam cīkstonim nāca par labu, jo tieši tur tika sākts ceļš pretim viņa teju pārcilvēciskajam spēkam.

Pusaudžu gados cīkstonim bieži piedāvāja iesaistīties dažādos noziedzīgos grupējumos viņa fiziskā spēka dēļ. Lai gan Ngannu turpināja pelnīt iztiku ar muskuļiem, viņš to darīja godīgā ceļā.

 

 

 

 

View this post on Instagram

 

 

 

 

 

 

 

 

 

The root !!! Always reminds me where I came from and what I been through #thepredator #thepredator

A post shared by Francis Ngannou (@francisngannou) on Apr 8, 2018 at 12:51pm PDT

300 spartieši un pirmās gaitas boksā

Viens no Ngannu galvenajiem motivācijas avotiem bija slavenā filma "300", kurā attēlota leģendām apvītā spartiešu aizstāvēšanās pret persiešiem Termopilu kaujā. Ar šīs filmas noskatīšanos būtībā arī noslēdzās Ngannu darba gaitas smilšu karjerā, jo viņš saprata, ka neatkarīgi no smagajiem apstākļiem vienalga ir jātic uzvarai.

22 gadu vecumā Ngannu nolēma likt punktu darbam smilšu karjerā un pārvācās uz Kamerūnas pilsētu Dualu, lai nodarbotos ar boksu. Kā jau teju katrs boksa iesācējs, Ngannu gribēja līdzināties leģendārajam Maikam Taisonam. Lai gan Ngannu draugi un radinieki apgalvoja pretējo, 22 gadu vecumā vēl nav par vēlu sākt gaitas boksā. It sevišķi, ja esi apveltīts ar tādām fiziskajām dotībām kā kamerūnietis. Arī bijušais čempions Deontejs Vailders boksam pievērsās 20 gadu vecumā.

Ngannu piestrādāja par krāvēju kādā apģērbu fabrikā. Treniņi un pieminētais darbs turpinājās nākamos četrus gadus. Tad viņš nolēma spert  vēl vienu radikālu soli - pārvākties uz dzīvi Parīzē, lai gan tur viņam nebija nedz paziņu, nedz ģimenes locekļu.

 

 

 

 

View this post on Instagram

 

 

 

 

 

 

 

 

 

I need to take some of this? #Repost @miketyson • • • • • • I’m not getting back in the ring but I could ? just paying it forward. Love talking to this generation of fighters.

A post shared by Francis Ngannou (@francisngannou) on Oct 20, 2019 at 12:55pm PDT

Eifeļa torņa un vīna vietā Francija sagaida ar nabadzību un bezpajumtnieka dzīvi

Kā jau minēts, uz Franciju Ngannu pārvācās, kad viņam bija 26 gadi. Pirmie mēneši populārajā tūristu galamērķi bija tādi, kādus varētu iedomāties, kad dodies uz jaunu pilsētu bez kontaktpersonām tajā. Turklāt cīkstonim bija vājas valodas zināšanas.

Pirmie divi Ngannu mēneši Parīzē pagāja, nakšņojot autostāvvietās, līdz pasliktinājās laika apstākļi. Tad 26 gadus vecais cīkstonis devās uz patversmi, kas paredzēta bezpajumtniekiem. Tur viņam arī lika strādāt - kamerūnietim tika uzticēts palīdzēt virtuvē, mizojot kartupeļus, griežot dārzeņus un tamlīdzīgi. Kāds no pavāriem uzzināja, ka Ngannu ir bokseris, un iepazīstināja ar sava drauga treneri. 

Tajā dienā Ngannu dzīvē sākās nākamā nodaļa.

Pirmie soļi MMA

Ngannu devās uz zāli pie minētā trenera. Cīkstonis vairākas nedēļas trenējās bez maksas un atstāja labu iespaidu. Tiesa, treneri ieteica cīkstonim nelolot lielas cerības par karjeru boksā, jo Francijā tas esot sporta veids, kurā bez kontaktiem nav iespējams izsisties. Savukārt MMA bija daudz plašāku karjeras perspektīvu. Pēc neilga laika treneri palīdzēja atrast zāli, kurā Ngannu varēja pilnveidot savas MMA prasmes.

Minētās sporta zāles vadītāju sauca par Ferdinandu. Ngannu pie viņa trenējās, bet kamerūnietim joprojām nebija kur nakšņot. Uzzinājis par to, Ferdinands atļāva cīkstonim gulēt sporta zālē. Pēc vairākiem mēnešiem uz ielas tas bija milzu solis uz priekšu. Pēcāk Ngannu arī atrada darbu, nedēļas nogalēs pildot naktskluba apsarga pienākumus. Trenēties visu nedēļu un strādāt tās nogalēs bija tieši tas, ko nākotnes UFC titula pretendents vēlējās.

2013. gada augustā Ngannu iepazinās ar treneri Fernandu Lopesu. Tobrīd kamerūnietis nebija aizvadījis nevienu profesionālu cīņu. Kopš tā laika Ngannu kontā 17 cīņas, bet viņš joprojām ir saglabājis to pašu treneru sastāvu, ar ko sāka savas profesionālās gaitas MMA. Tiesa, kad kamerūnietis trenējas ASV, viņam palīdz arī treneris Djūijs Kūpers.

Ngannu piedzīvoja zaudējumu jau savā otrajā profesionālajā cīņā, bet viņa karjeras turpinājums izvērtās veiksmīgs, lielākoties pateicoties kamerūnieša nežēlīgajiem nokautiem. Ngannu bija aizvadījis vien piecas profesionālās cīņas, kad 2015. gadā viņa talantu pamanīja UFC prezidents Deina Vaits. 

 

 

 

 

View this post on Instagram

 

 

 

 

 

 

 

 

 

? @FrancisNgannou #UFC220

A post shared by ufc (@ufc) on Jan 17, 2018 at 5:46pm PST

Tālākais jau ir vēsture. Ngannu zaudējuma rūgtumu neizjuta vēl nākamos piecus gadus, UFC ietvaros izcīnot sešas uzvaras pēc kārtas. Kamerūnietis ir kļuvis par vienu no lielākajām UFC zvaigznēm, galvenokārt viņa bieži vien šaušalīgo nokautu dēļ. Pie pirmās iespējas cīnīties par titulu Ngannu tika pēc tam, kad viņš 2017. gadā sagādāja vienu no UFC vēsturē biedējošākajiem nokautiem, uzveicot leģendāro Alistāru Overīmu.

Tiesa, titula cīņā pret Stipi Miočiču biedējošais kamerūnietis izskatījās teju bezspēcīgs, jo viņa pretinieks izmantoja savas būtiskās priekšrocības greplinga un reslinga elementos, lai nogurdinātu Ngannu un izvairītos no cīņas uz kājām.

Ļoti iespējams, ka uzvaras gadījumā pār Rozenstraku Ngannu atkal sevi nopietni pieteiks kandidatūrai uz titula cīņu. Bet nav šaubu, ka  abi cīkstoņi ir viens otra cienīgi un tikai retais paredz, ka cīņa varētu beigties ar tiesnešu lēmumu...