Covid-19 Latvijā ⟩ Kādi ierobežojumi ir mīkstināti un kas jāturpina ievērot?

FOTO: Evija Trifanova / LETA

No otrdienas, 12. maija, valdība mīkstinājusi virkni ierobežojumu, sākot no pulcēšanās atvieglojumiem līdz fitnesa zāļu atvēršanai. Ko vēl būtiski zināt?

Ministru kabinets 7.maijā ārkārtas sēdē lēma Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju pagarināt līdz 9.jūnijam, vienlaikus lemjot par būtisku dažādu ierobežojumu atvieglošanu.

Sabiedriskajā transportā ar deguna un mutes aizsegiem

Atbilstoši valdības lēmumam Satiksmes ministrijas izstrādātais rīkojums par piesardzības pasākumiem sabiedriskajā transportā līdz ar citiem epidemioloģiski drošiem sabiedriskā transporta lietošanas noteikumiem paredz pienākumu pasažieriem sabiedriskajā transportā valkāt mutes un deguna aizsegu. Savukārt pārvadātājiem ir jānodrošina pasažieru informēšana par piesardzības pasākumiem audio vai vizuālā formātā transportlīdzekļos, interneta mājaslapās, pieturās, autoostās, stacijās un citviet.

Pasažieri tiek aicināti nepieciešamības gadījumā informēt citus pasažierus par noteiktajiem piesardzības pasākumiem, savukārt vadītāju, konduktoru vai atbildīgās valsts iestādes informēt par šo prasību neievērošanu.

Ministrijā skaidroja, ka transportlīdzekļu vadītāji vai vilcienu konduktori, ievērojot noteikto distanci, personas identificēšanai var lūgt noņemt mutes un deguna aizsegu tiem pasažieriem, kuri izmanto braukšanas maksas atvieglojumus.

Var līdz 25, bet paliek spēkā "divi un divi"

Ar valdības lēmumu no šodienas atļauta pulcēšanās iekštelpās un ārtelpās līdz 25 cilvēkiem organizētos publiskos un privātos pasākumos, kā arī sapulcēs, gājienos un piketos, ja būs iespējams nodrošināt savstarpējo divu metru distanci un pārējos epidemiologu noteiktos drošības noteikumus. Tāpat atļauta organizēta reliģisko darbību veikšana.

Pasākumu norises ilgums ārtelpās nebūs ierobežots, taču iekštelpās tas nedrīkstēs pārsniegt trīs stundas. Organizatoram būs jānodrošina arī ierobežojumu ievērošana un dezinfekcijas līdzekļu pieejamība.

Pasākumos, kuros apmeklētājs piedalīsies, atrodoties vieglajā transportlīdzeklī, netiks piemērots noteiktais cilvēku skaita ierobežojums.

4

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs varēs apstiprināt pasākumus sociālās un fiziskās distancēšanās nodrošināšanai, kas jāievēro, organizējot sapulces, gājienus un piketus. Savukārt kultūras ministram būs tiesības reglamentēt kārtību, kādā kultūras institūciju darbībā ievērojami fiziskās distancēšanās un dezinficēšanas prasību ievērošana kultūras institūcijās, piemēram, bibliotēkās, muzejos u.c. vietās.

Neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un ārtelpās joprojām varēs ne vairāk kā divas personas vai arī personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā vai arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus.

Turpmāk tirdzniecības centri varēs strādāt arī nedēļas nogalēs

Iepriekš, 24.martā, valdība lēma papildināt rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, tajā ietverot punktu, kas liedza tirdzniecības centriem strādāt brīvdienās un svētku dienās, tiesa izņēmumi bija pārtikas veikali, preses tirdzniecības vietas, aptiekas un veterinārās aptiekas, vakcinācijas kabineti, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, ķīmiskās tīrītavas, higiēnas un saimniecības preču veikali, kā arī ierobežojumi neattiecās uz būvniecības un dārzkopības preču veikaliem.

Tomēr 7.maijā valdība lēma no rīkojuma dzēst šo punktu, tādējādi turpmāk tirdzniecības centriem būs atļauts darboties arī brīvdienās un svētku dienās.

Vienlaikus joprojām spēkā saglabājas prasība visās tirdzniecības vietās nodrošināt papildus drošības pasākumus. Tirgotājiem ir pienākums organizēt apmeklētāju plūsmas kontroli, nodrošinot, ka tirdzniecības vietā vienlaicīgi atrodas ne vairāk kā viens apmeklētājs uz četriem kvadrātmetriem no tirdzniecības zāles platības.

Tirgotājiem jānodrošina sociālās distancēšanās pasākumi pie tirdzniecības vietas ieejas (attiecas gan uz publiskām iekštelpām, gan ārtelpām), novēršot cilvēku drūzmēšanos un nodrošinot divu metru distanci starp apmeklētājiem. Papildus tirgotāji aicināti iespēju robežās rūpēties, lai pircējiem būtu iespējams ievērot divu metru distanci arī tirdzniecības vietai piegulošajās teritorijās, piemēram, autostāvvietās, un informēt klientus par nepieciešamību ievērot divu metru distanci.

Darbību var atsākt arī peldbaseini, fitnesa centri un sporta zāles

No šodienas darbību atsākt varēs arī peldbaseini, fitnesa centri un sporta zāles, pavēstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Severs skaidroja, ka valdības ceturtdien pieņemtais lēmums attiecas arī uz iekštelpu sporta norises vietām, kas ir arī peldbaseini, tomēr svarīgas būs epidemiologu drošības prasības.

Šobrīd ministrija ir pilnveidojusi iepriekš pašas sagatavotās rekomendācijas par sporta nodarbību norisi, atbilstoši ceturtdien pieņemtajiem lēmumiem, kas būs spēkā no otrdienas.

Viņš klāstīja, ka rekomendācijas tiekot saskaņotas ar Veselības ministriju un kad tas būs izdarīts, tad būs zināms, kā būs iespējama baseinu darbība. Pēc viņa paustā, ministrija šobrīd strādā pie nosacījumiem, kāds būtu atļautais cilvēku skaits celiņā, kā ievērot distances dušās un ģērbtuvēs, un kad tas būs zināms, tad ministrija jaunās rekomendācijas publiskos.

Tāpat no otrdienas tiks atļauti organizēti sporta treniņii, ievērojot, ka treniņa dalībnieku skaits nepārsniedz 25 cilvēkus, ieskaitot treneri un citus darbiniekus, un treniņus jāvada personai, kura atbilst normatīvajos aktos par sporta speciālistu sertifikāciju noteiktajām prasībām.

Pieņemts arī lēmums, ka treniņa laiks iekštelpās nevar pārsniegt trīs stundas, bet treniņiem ārtelpās nav laika ierobežojuma.

4

Vienlaikus treniņu dalībniekiem jāievēro savstarpēja divu metru distance un nedrīkst pārklāties dažādu treniņgrupu plūsmas. Treniņa organizatoriem jānodrošina tā uzraudzība.

Nolemts arī, ka sporta nodarbībās nevarēs iesaistīties personas, kuras ir jaunākas par septiņiem gadiem, un visiem treniņa dalībniekiem jāievēro sporta norises vietas pārvaldnieka un treniņa vadītāja norādījumi, tai skaitā attiecībā uz personu plūsmu ierobežošanu atbilstoši sporta norises vietas ietilpībai.

Tāpat var tikt ievēroti arī citi noteiktie fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi.

Atļauts organizēt tūrisma pakalpojumus ceļošanai Baltijā

No šodienas drīkstēs organizēt tūrisma pakalpojumus ceļošanai Baltijas valstīs - Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, ceturtdien nolēma valdība.

No iepriekš pieņemtā valdības rīkojuma arī dzēsts punkts, kas nosaka "atbilstoši iespējām atcelt darba braucienus un komandējumus uz ārvalstīm", attiecīgi tas turpmāk būs atļauts.

Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" mārketinga un sabiedrisko attiecību speciāliste Anna Palelione aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka ceļojumu rīkošana Baltijas valstu robežās palielinās lauku tūrisma interesi un noslodzi.

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidente Inga Kavaca iepriekš atzīmēja, ka pieprasījums pēc ceļojumiem Baltijā ir. Viņa pauda cerību, ka cilvēki Baltijā ceļos vairāk. Piemēram, tā vietā, lai ceļotu vienu līdz divām dienām, ceļojumi ieilgs.

Vienlaikus, neskatoties uz atļauju rīkot ceļojumus Baltijas valstu robežās, Kavaca uzsvēra, ka darbības atsākšana šoreiz nav atkarīga tikai no tūroperatoriem un aģentiem. Pēc viņas stāstītā, neskaidri jautājumi ir par viesnīcu, pasažieru pārvadātāju un citu tūrisma pakalpojumu jomu klientu apkalpošanu un higiēnas prasībām. Asociācijas prezidente prognozēja, ka būs maz viesnīcu, kas jūnijā varēs atsākt darbu.

Par pasažieru pārvadātāju un citu tūrisma jomas pakalpojumiem prasībām drošai klientu apkalpošanai varētu būt zināms līdz piektdienai, sacīja Kavaca.

Kā ziņots, Baltijas valstis plāno no 15.maija atvērt iekšējās robežas iedzīvotāju brīvai kustībai.

Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9.jūnijam, vienlaikus lemjot par būtisku dažādu ierobežojumu atvieglošanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību Latvijā, valdība iepriekš lēma no 13.marta līdz 14.aprīlim valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu. 7.aprīlī Ministru kabinets pieņēma lēmumu pagarināt valstī ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam.