Viss mūžs palātā. Krieviju satricina sešgadīgas meitenes stāsts, kuru vecāki turējuši slimnīcā bez veselības problēmām

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Unsplash

Sešus gadus vecā meitene jau kopš dzimšanas atrodas privātklīnikā, jo viņas māte ir pārliecināta, ka viņa ir nedziedināmi slima. Ārsti uzstājuši, ka ar meiteni viss ir kārtībā. Par šo gadījumu vēsta portāls "Meduza".

Visa dzīve slimnīcā

Sešgadīgā meitene kopš dzimšanas dzīvoja klīnikā "Māte un bērni" Maskavā. Meitenes uzturēšanos ārstniecības iestādē  visu šo laiku apmaksāja tēvs.

Taču nesen meitenīte slimnīcu pametusi, apstiprināja Maskavas bērnu tiesību aizsardzības amatpersona Olga Jaroslavska.

"Meitene šajā centrā vairs neatrodas, viņas liktenis nokārtojas. Visi tiesas lēmumi ir izpildīti, ar viņu viss ir pilnīgā kārtībā," uzsvēra Jaroslavska. Ētisku apsvērumu dēļ viņa atteicās sīkāk komentēt situāciju. Nav zināms, vai meitene dzīvo pie radiniekiem vai audžuģimenes.

Februārī Maskavas tiesa atņēma vecāku tiesības meitenītes mātei Tatjanai Maksimovai un tēvam Jurijam Zinkinam.

Decembrī portāls "Meduza" vēstīja par meitenītes līdzšinējo likteni. Ar iniciāli S. identificētā meitene visu mūžu nodzīvojusi klīnikā "Māte un bērni" Sevastopoles prospektā Maskavā. Viņa sešu gadu laikā tā arī nebija spērusi kāju tālāk par slimnīcas vārtiem. Visu dienu viņa ir slimnīcas personāla uzraudzībā.

S. vecāki apgalvoja, ka meitenīte esot nedziedināmi slima un ka iziešana no slimnīcas radītu nāvīgu apdraudējumu viņas veselībai. Turpretī mediķi, kuri meiteni novērojuši no piedzimšanas brīža, ir pilnīgi citās domās - meitene ir pilnīgi vesela, bet katra stacionārā pavadītā diena mazina izredzes, ka viņa kādreiz spēs dzīvot normālu dzīvi.

S. nāca pasaulē 2014.gada marta beigās. Tatjanas Maksimovas un Jurija Zinkina ģimenē tolaik jau auga trīs dēli, kuri dzimuši 2003., 2008. un 2011. gadā. Laikā, kad meitene piedzima, ģimene bija iekūlusies lielās problēmās. Zinkins bija nonācis cietumā par nelikumīgiem pārrobežu naudas pārskaitījumiem.

Lietas materiālos teikts, ka viņš ar vairākiem partneriem šādu biznesu sāka 90.gadu beigās - reģistrēja firmas-viendienītes, caur kurām klientu naudu esot pārskaitījis uz Latvijas banku ABLV, bet no turienes - uz klientu Eiropas bankās reģistrētajiem kontiem, vēsta "Meduza".

Izmeklētāji lēsa, ka Zinkins šādā veidā esot atmazgājis vienu līdz divus miljardus dolāru, bet tiesa atzina tikai 18 miljonu dolāru legalizāciju. 2005. gadā Zinkinam par naudas atmazgāšanu piesprieda septiņu gadu cietumsodu.

Žurnālistiem neizdevās noskaidrot, kad Zinkins tika atbrīvots. Turpmākajos gados Zinkinam bijuši vairāki biznesi - teritoriju apsaimniekošana lepnos Piemaskavas rajonos un uzņēmējdarbība Kaļiņingradā.

Vairāki ģimenes paziņas anonīmi atklājuši, ka Tatjana Maksimova ar dēliem mitinoties dzīvoklī vienā no prestižākajām dzīvojamajām mājām Maskavas ziemeļos. Visi trīs dēli mācās mājmācībā un uz skolu neiet, viņiem aizliegts izmantot elektroniskās ierīces un draudzēties ar vienaudžiem. No Maskavas viņi neizbraucot pat brīvlaikā.

"Tatjana stāsta, ka viņi nekur braukt nedrīkstot, jo esot alerģiski un nepanesot gaisu ārpus pilsētas," stāsta kāda "Meduza" intervētā paziņa.

Māte esot apsēsta ar medicīnu - bērniem reizi gadā tiekot veikta magnētiskā rezonanse un regulāras asinsanalīzes, lai tikai nepalaistu garām kādu slimību. Zinkinu-Maksimovu ģimene esot regulāri pareizticīgās baznīcas apmeklētāji un ziedotāji.

Maksimovas advokāte Olga Lukmanova norāda, ka, saskaņā ar mātes aplēsēm, meitenīte viņai esot piedzimusi 23. grūtniecības nedēļā, taču dzemdību nama dokumentos norādīts, ka tas noticis 25.-26. grūtniecības nedēļā. Šajā laikā notiek ļoti nozīmīgi mazuļa attīstības posmi. Jo tuvāk 28. grūtniecības nedēļai bērns piedzimst, jo mazāka iespēja, ka nākotnē radīsies nopietnas veselības problēmas.

Piedzimstot S. svēra nedaudz vairāk par kilogramu. 2014. gada jūnijā māti ar mazulīti izrakstīja no slimnīcas. Paziņu versijas par to, cik ilgu laiku meitenīte bija mājās, svārstās no divām dienām līdz divām nedēļām. Pēc tam Maksimova atveda bērnu atpakaļ uz slimnīcu, sakot, ka mājās meitene esot pēkšņi pārstājusi elpot.

Lai arī īslaicīgas elpošanas apstāšanās gadījumā zīdaiņus nav pieņemts hospitalizēt, meitenīti tomēr uzņēma maksas palātā. Aizbildinoties ar nepieciešamību pieskatīt pārējos bērnus un meitenes pārāk smago stāvokli, Maksimova nepalika kopā ar meitu.

"Kā lai netic?"

Radinieki stāsta, ka visai ģimenei - dēliem, vecmāmiņām un vectētiņiem - esot pateikts, ka S. ir nedziedināmi slima un ka viņai esot jāpaliek slimnīcā.

"Tatjana teica, ka meitene esot smaga invalīde, ka viņa neesot dzīvotāja, ka esot kaut kādas veselības problēmas, ar kurām nevarot dzīvot," stāsta S. radinieks, kas lūdza nenosaukt viņa vārdu.

"Mēs noticējām. Kad miesīga māte stāsta, ka viņas bērns ir uz nāves gultas, kā lai netic? Kad sākām ar viņu strīdēties, viņa paziņoja - kurš pateiks, ka S. ir vesela, tas būs man personīgs ienaidnieks. Tāds cilvēks, kuram nav smadzeņu stumbra, nevar būt vesels, un S. tāda nav."

Vecāki un centra "Māte un bērni" personāls vienojās, ka meitene var palikt maksas palātā ar ēdināšanu un medicīnisko aprūpi. Izmaksas - ap vienu miljonu rubļu (12 800 eiro) mēnesī. Zinkins naudu pārskaitīja uz klīnikas kontu. Meitene visu laiku atradās auklīšu uzraudzībā, par ko vecāki maksāja atsevišķi.

Kad meitenei bija apmēram trīs vai četri mēneši, Maksimova baznīcā esot stāstījusi, ka S. faktiski esot mirusi - kļuvusi par Dieva eņģeli. Meitenītei pat esot meklēta kapavieta, stāsta radiniece.

Sākumā māte apmēram reizi mēnesī apciemoja meiteni uz apmēram divām līdz piecām minūtēm, atklāj viena no S. auklītēm, kura vēlējās palikt anonīma. Dzemdību nama personāls apstiprina, ka kopš 2017.gada viņa vispār vairs neesot nākusi ciemos. Pēc mātes lūguma meiteni palātā sāka apciemot pareizticīgo garīdznieks Rostislavs Jarema. Viņš portālam "Meduza" stāsta, ka neesot pamanījis nekādas redzamas slimības pazīmes, taču neesot vēlējies jaukties "ģimenes lietās", tāpēc nekādus jautājumus neesot uzdevis.

Kad meitenei bija četri mēneši, viņu slimnīcā pirmoreiz apciemoja vectēvs no mātes puses. Viņš bija pārsteigts par redzēto, jo, pretēji Maksimovas stāstītajam, meitenīte vismaz ārēji esot izskatījusies kā jebkurš cits zīdainis.

Kad S. bija apritējuši divi gadi, pie viņas ieradās Zinkina māte, un viņas vizītes kļuva regulāras. Vienā no šādām reizēm palātā esot ienācis ārstējošais ārsts un uz jautājumu par bērna veselības stāvokli esot atbildējis ar pretjautājumu: "Jums ir pilnīgi vesela meitenīte, vai jūs to nezinājāt? Jūs gribat viņu paņemt pie sevis?" Vecmāmiņa esot atbildējusi apstiprinoši. Taču, kad viņa piezvanījusi Zinkinam, esot saņēmusi strupu atbildi: nejaucieties manā dzīvē. Dusmīga bija arī Maksimova, un tā tika sagandētas attiecības ģimenē.

Maksimova ar advokātes starpniecību nodotā ziņojumā apgalvo, ka "S. ir smagi slima, ar viņu jebkurā brīdī kaut kas var atgadīties, viņa var nomirt, tāpēc viņai vienmēr jāatrodas soļa attālumā no reanimācijas."

Dzemdību nama personāls uzsver, ka mātei esot piedāvātas dažādas alternatīvas - medicīniskā aprūpe mājās vai pat nepārtraukta reanimatologu dežūra pie dzīvokļa logiem, taču Maksimova esot atteikusies.

Ārsts Marks Kurcers norāda, ka sākumā esot bijis medicīnisks iemesls paturēt meitenīti slimnīcā, taču pēc tam vecāki vairs neesot vēlējušies viņu vest atpakaļ mājās, aizbildinoties ar dažādiem iemesliem. "Mums nav juridiska mehānisma, kā izlikt uz ielas pacientu - uzsveru, nepilngadīgu pacientu," viņš skaidro.

Uz "Meduza" žurnālistes piezīmi, ka meitenes palikšana slimnīcai bijusi ienesīga, Kurcers norāda, ka pakalpojumi apmaksāti saskaņā ar noslēgto līgumu, kas tika pārtraukts 2019.gada 21.martā. Tad meitene oficiāli tika izrakstīta no stacionāra, un kopš tā laika maksa par bērna izmitināšanu, ēdināšanu un pieskatīšanu vairs netiekot saņemta. "Fiziski viņu drīkst izņemt tikai vecāki. Bet viņi to nedara," norāda ārsts.

Ceļš uz ārpasauli

2019. gadā pēc divu cilvēku - slimnīcas darbinieka un tuva ģimenes paziņas - lūguma situācijas risināšanā iesaistījās nevalstiskā organizācija, kas palīdz bāreņiem. Sākās cīņa ar juridiskiem līdzekļiem.

Martā tika pieaicināta psihologu, psihiatru un pediatru komisija, kas secināja, ka ar meitenes veselību viss ir vislabākajā kārtībā, ja neskaita vien to, ka viņai jānēsā brilles.

Komisija norādīja, ka S. nav pamatota iemesla atrasties slimnīcā. Taču bērnu psiholoģe Inna Pasečņika secināja, ka ilgstošā izolācija jau radījusi psihiskas sekas. Viņai trūkst sensorās pieredzes, ko viņas vecuma bērni guvuši, atrodoties dabā un iepazīstot pasauli. Tāpat meitenei trūkst fizisku aktivitāšu un emocionālas pieķeršanās, jo visi kontakti ar apkārtējiem ir epizodiski. 

2019. gada 22. martā notika sēde, kurā piedalījās centra "Māte un bērni" pārstāvji, izmeklēšanas komiteja, neatkarīgie eksperti, sociālie darbinieki, nevalstiskā sektora pārstāvji, juristi un citi. Maksimova sēdē izturējās agresīvi: paaugstinātā balsī piesauca tiesu - gan juridisko, gan dievišķo - un atkārtoja savu versiju, ka meitene ir nedziedināmi slima un nedrīkst spert kāju laukā no slimnīcas. Zinkins pauda neapmierinātību ar jaukšanos ģimenes personīgajās lietās un sacīja, ka "ar bērnu audzināšanu un veselības lietām nodarbojas tikai viņu māte", kurai viņš "pilnībā uzticas".

Bērnu aizsardzības dienests pērnā gada nogalē atteicās žurnālistiem sniegt oficiālu komentāru, taču tā darbinieki neoficiāli sūdzējās, ka neko nevarot padarīt - māte 2019. gadā atsāka apmeklēt meitu, bet tēvs finansiāli nodrošina viņas dzīvi.

Situācija ilgi šķita neatrisināma - neskatoties uz absurdu, ka vesels bērns gadiem ilgi dzīvo slimnīcā, bija grūti atrast konkrētu vecāku nodarījumu. Vecāki pretojās jebkādiem piedāvātajiem risinājumiem.

Šā gada februārī Maksimovai un Zinkinam ar tiesas lēmumu tika atņemtas vecāku tiesības. Pirmdien Maskavas bērnu tiesību aizsardzības amatpersona apstiprināja, ka S. esot pametusi slimnīcu. Taču netiek atklāts, uz kurieni meitene devusies.

Uz augšu