Pašizolācija varētu būt jāievēro iedzīvotājiem, kas vasarā ieceļos no Īrijas un Lielbritānijas

Repatrianti Rīgas Starptautiskajā lidostā

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Prasība pēc 14 dienu pašizolācijas varētu saglabāties arī Latvijas valstspiederīgajiem, kas vasarā ieceļos valstī no Lielbritānijas un Īrijas, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē sacīja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Šodien notika Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde, kurā attālināti piedalījās Eiropas latviešu diasporas organizāciju pārstāvji. Viens no jautājumiem, kas interesēja atsevišķu organizāciju pārstāvjus, bija aicinājums skaidrot 14 dienu pašizolācijas nepieciešamību un noteiktu valstu iekļaušanu to sarakstā, ar kurām netiek plānots atsākt regulāru aviosatiksmi.

Īrijas latviešu nacionālās padomes valdes locekles Laima Ozola sacīja, ka sliktākās ziņas, kādas varēja saņemt, Īrijā dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie saņēma, proti, Īrija ir to valstu vidū, ar kurām neiesaka atjaunot aviosatiksmi. Viņa jautāja klātesošajām amatpersonām, cik bieži ir plānots šo jautājumu pārskatīt.

"Visas Īrijā dzīvojošo latviešu sociālā tīkla "Facebook" grupas vārās un cilvēki pērk biļetes, lai lidotu uz Latviju caur citām valstīm. Ja pasaka, ka satiksmi ar Dublinu neatjaunos, tas nenozīmē, ka no Dublinas valstspiederīgie nelidos. Cilvēki pērk biļetes un mēs aizlidosim uz Latviju jebkurā gadījumā," teica Ozola.

Viņa pauda neizpratni par Īrijas iekļaušanu sarakstā, jo Ozolas ieskatā situāciju valstī var raksturot kā labu. Īrijas latviešu nacionālās padomes valdes locekle sacīja, ka saņemt šādas ziņas bija pārsteigums, jo ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 sirgstošo skaits strauji samazinās un slimība sabiedrībā neizplatoties. Līdzīgi kā citās valstīs, slimība pārsvarā izplatās pansionātos un dažos uzņēmumos.

"Tagad ir radīta panika, ka cilvēki pērk biļetes caur citām valstīm. Izplatot šādus paziņojumus [par Īrijas iekļaušanu to valstu sarakstā, ar kurām nav plānots atjaunot regulāru aviosatiksmi], vajadzētu apdomāt, kādas sekas tas atstāj," sacīja Ozola.

Līdzīgus jautājumus uzdeva arī asociācija "Luksemburga - Latvija" pārstāve Vineta Bei. Viņa uzsvēra, ka jūnijs, jūlijs un augusts ir atvaļinājuma mēneši un tos aktīvi izmanto arī ārvalstīs dzīvojošie tautieši, tomēr patlaban viņi ir ierobežoti atvaļinājuma paņemšanā.

"Mēs varbūt nevaram aizbraukt uz mēnesi vai diviem uz Latviju, jo puse no šī laika ir jāpavada karantīnā. Jautājums, kas notiks ar prasību 14 dienas pašizolēties, vai arī tas tiks pakāpeniski pārskatīts, ņemot vērā situācijas uzlabošanos, jo šie ierobežojumi ietekmē mūsu pārvietošanos un mūsu tiesības satikt ģimenes Latvijā," uzvēra Bei.

Tāpat viņa sacīja, ka netrūkst tādu cilvēku, kuriem atvaļinājums ir mazāks par 14 dienām, un kas būtu jāiesāk šiem cilvēkiem. Bei arī pavēstīja, ka daudzi ārzemēs dzīvojošie latvieši, ierodoties Latvijā, karantīnas laiku pavada savās ģimenēs. Savukārt uz ģimenes locekļiem pašizolācija neattiecas un tie var veikt savus ikdienas pienākumus.

"Ja tomēr tiek uzskatīts, ka šāda pašizolācija rada risku, vai nav kāds mazāk ierobežojošs pasākums, lai mūsu tiesības pavadīt atvaļinājumu Latvijā, vai apciemot savu ģimeni netiktu tik ļoti ierobežotas," jautāja Bei.

Asociācija "Luksemburga - Latvija" pārstāve sacīja, ka pastāv lielas bažas, vai tiešam nav citi līdzekļi, kā aizsargāt sabiedrību no riska, ko varētu radīt no ārzemēm atceļojušie. Kā piemēru viņa minēja testu, ko varētu nodot lidostā, vai mobilās aplikācijas, kas palīdz izsekot tos cilvēkus, ar kuriem bijusi saskarsme.

"Luksemburgu var iekļaut jebkuros sarakstos, bet mums apkārt ir Vācija, Beļģija, Francija un divu stundu laikā mēs varam aizlidot un atlidot no jebkuras citas valsts. Līdz ar to, tam tiešām nav lielas nozīmes, iekļaut kādu valsti konkrētā sarakstā," pauda Bei.

Savukārt ĀM parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka Latvijas spējas salīdzinoši labi kontrolēt slimības izplatību ir cieši saistīts valdības ieklausīšanos epidemiologu un citu speciālistu teiktajā. Ministru kabinets seko ekspertu ieteikumiem, kādus ierobežojumus piemērot, kādus atvieglojumus ieviest.

"Patlaban mēs raugāmies uz tām valstīm, kas atrodas tā dēvētajā "baltajā sarakstā", kur saslimšanas gadījumu skaits ir mazāks par 10 cilvēkiem uz 100 000 pēdējo septiņu dienu laikā. Iespējams, ka pirmās valstis, no kurām ieceļojošajiem nebūs jāievēro 14 dienu pašizolācija varētu būt Vācija un Polija," pieļāva Kalniņa-Lukaševica.

Atbildot uz jautājumiem, vai nav citi pasākumi, ar kuriem slimības izplatību ierobežot, ĀM parlamentārā sekretāre sacīja, ka līdzīgus jautājumus Ministru kabinets ir uzdevis arī epidemiologiem un piekrituši viņu skaidrojumam.

"Kādēļ nevar visiem lidostā veikt testu un ļaut neievērot pašizolāciju, ja tas ir negatīvs. Ārsti ir skaidrojuši - ja ielidošanas dienā tests ir negatīvs, tas nenozīmē, ka cilvēks nav inficēts. Ja cilvēks saņemt atbildi, ka tests ir negatīvs, viņš uzvedas citādāk un tas nav droši pārējai sabiedrībai," teica Kalniņa-Lukaševica.

ĀM parlamentārā sekretāre apstiprināja, ka pakāpeniski un soli pa solim tiks atceltas pašizolācijas prasības, vērīgi sekojot līdzi slimības izplatībai.

"Ar nožēlu jāsaka, bet visticamāk būs vairākas valstis, no kurām ieceļojot tiks saglabāta prasība pēc pašizolācijas. Tas varētu skart arī Lielbritāniju un Īriju, kur dzīvo daudzi mūsu valstspiederīgie. Tomēr mums ir jāskatās uz sabiedrības veselību un veidiem, kā maksimālie ierobežot epidēmiju," sacīja Kalniņa-Lukaševica.

LETA jau rakstīja, ka Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā no marta vidus līdz 9.jūnijam izsludināta ārkārtējā situācija, bet visā pasaulē infekcijas izplatības risku dēļ ir būtiski ierobežota ceļošana un daudzviet arī slēgtas robežas.

Uz augšu