"Neviens netic, ka joprojām esmu slima." Sieviete ASV ar Covid-19 slimo jau trīs mēnešus (1)

Pēc trim slimošanas mēnešiem Anna Vallesa secināja, ka šī slimība nav ne viegla, ne prognozējama.

"Šodien tiek atzīmēta 100. diena, kad esmu slima ar Covid-19. Simptomi parādījās 17. martā, divas dienas pēc tam, kad portālā "HuffPost Personal" publicēju eseju par sarežģījumiem, kas radušies manas 16 gadus vecās meitas Mollijas vīrusa analīžu veikšanas dēļ," stāsta Anna.

Neskatoties uz stingrajiem testēšanas kritērijiem Ņūdžersijā, Mollijai un Annai 22. martā tika veiktas analīzes, jo esmu riska kategorijā.

"Man ir multiplā skleroze, bet Mollijai analīzes bija jāveic, jo viņai Covid-19 simptomi bija jau divas nedēļas un tas bija drauds manai veselībai," vēsta Anna.

Kad Anna martā atgriezās no ārzemēm, divu nedēļu slimošanas periods tika uzskatīts par ļoti ilgu laiku. Viņa sāka dalīties savā pieredzē un visā nezināmajā par jauno vīrusu, publicējot ierakstus sociālajās vietnēs.

Annai bija grūti atrast ticamu informāciju par visu, sākot no riska faktoriem un beidzot ar testēšanas iespējām, tāpēc viņa bija pārliecināta, ka tas, ko iemācījās no šīs pieredzes, var būt vērtīgs citiem.

"Kopš es uzstājos publiski, daudzi cilvēki ir sazinājušies ar mani bažās par savu veselību. Citi, kuri paši ir slimi ar Covid-19, vēlējās dalīties savā pieredzē. Tā kā daudzās valstīs ir cilvēki, kuri atsakās valkāt maskas un ignorē sociālās distancēšanās pasākumus, inficēšanās līmenis visā valstī atkal strauji aug," viņa stāsta.

Anna dalās četros diezgan izplatītos un satraucošos uzskatos, ar kuriem viņai nācies sastapties.

Bailes atzīt, ka esi inficējies ar Covid-19

"Mums ir jāatsakās no aizspriedumiem, kas saistīti ar Covid-19. Kaunēties nav jēgas un, ja esat slims, jums var būt nepieciešams daudz citu cilvēku viedokļu, kuri jūs atbalstītu. Es to zinu no pirmavotiem: pēc manas slimības pirmās nedēļas es nespēju sagatavot maltīti vai izmazgāt veļu," viņa stāsta.

Anna stāsta, ka pat runāt bija grūti, jo tas prasīja skābekli, kura viņai nebija. Trīs mēnešu laikā, veicot vienkāršus uzdevumus, skābekļa līmenis joprojām var pazemināties slimnieka elpas trūkuma dēļ.

"Kaut arī slimošanas laikā jūs nedrīkstat atrasties blakus citiem cilvēkiem, šis nav īstais laiks noslēgties.

Jums var būt nepieciešams, lai viņi apgādātu jūs ar pārtiku vai zālēm un palīdzētu ikdienas darbus. Tas ir īpaši svarīgi, jo Covid-19 ir jauns koronavīruss, mēs visi joprojām apgūstam tā iezīmes, un jebkura jauna informācija, ko mēs saņemam, kas ietver zinātniskus pētījumus vai personīgo pieredzi, var būt ļoti svarīga," Anna turpina.

Viņai ir bijušas daudzas veselības problēmas - sākot ar olnīcu vēža apkarošanu Annas 20 gados līdz sklerozes diagnozei pirms 40 gadu vecuma sasniegšanas. Tagad viņa bija sasirgusi ar Covid-19, kas 50. dzimšanas dienu piespieda atzīmēt slimnīcā.

"Ja jums ir pārāk neērti vai kauns stāstīt savu stāstu, jūs varat palaist garām iespēju, lai palīdzētu citiem. Jūs nekad nezināt, kura dzīvi jūs varētu ietekmēt daloties pieredzē. Es pētu, mācu un rakstu par slimībām, un es ticu, ka mūsu stāstiem ir nozīme," saka Anna.

Mans Covid-19 tests bija negatīvs. Ko tagad?

Anna pauž, ka, pirmkārt, ir svarīgi saprast, ka 15–30% no veiktajiem Covid-19 testiem var izrādīties viltus negatīvi. Turklāt daudzi eksperti uzskata, ka testi ir visuzticamākie, ja tos veic trīs līdz sešas dienas pēc simptomu parādīšanās. Daudzi cilvēki, īpaši vietās, kur testi nav viegli pieejami, tik ātri nevar tikt pārbaudīti.

"Ja jums ir aizdomas, ka esat inficējies vai jums ir simptomi, neaizkavējiet pārbaudi. Pozitīvs testa rezultāts atvieglos jūsu dzīvi daudzos veidos, sākot no prioritāras ārstēšanas nodrošināšanas no slimības atvaļinājuma darba vietā. Bet, ja jūsu tests atkal ir negatīvs, neuzskatiet, ka tas ir pareizs," piekodina Anna.

Annas meita tika pārbaudīta, kad viņa ar vīrusa simptomiem cīnījās jau 15. dienu. Testa rezultāti - negatīvi. Līdz tam brīdim viņa jau bija iznīcinājusi lielāko daļu vīrusa. Par laimi neviens no mūsu ārstiem viņas testa rezultātiem nenoticēja, taču mums varēja rasties kārdinājums tam ticēt, jo manu analīžu rezultāts bija pozitīvs.

Ir pagājuši divi mēneši. Neviens netic, ka joprojām esmu slima

Sieviete stāsta, ka tik tiešām daudzi Covid-19 slimnieki ar to cīnās mēnešiem ilgi.

"Viņi cenšas izglītot citus par šo realitāti, pat tad, kad ikdienā sadzīvo ar nerimstošu, novājinošu un pat nāvējošu slimību. Ticiet viņiem. Viņu stāsti ir patiesi, un tie ir biežāk sastopami, nekā jūs būtu gaidījuši," stāsta Anna.

Sakarā ar to, ka trūkst ticamas zinātniskās informācijas par Covid-19 un ir grūti atrast uzticamus avotus, pacienti dalās savā pieredzē un apkopo datus tiešsaistes atbalsta grupās.

"Kļūst arvien skaidrāks, ka tie, kuri piedzīvo ilgstošu šīs slimības gaitu, saukti par "ilglaicīgajiem" pacientiem, parasti ir jaunāki. Pirms inficēšanās ar Covid-19 biju aktīva un ambicioza, un man paveicās, ka mans imunitātes līmenis ir virs vidējā," viņa turpina.

Arī Anna pievienojās tā saucamajai "ilglaicīgai Covid-19 cīnītāju grupai", kurā ir vairāk nekā 4000 dalībnieku. Viņi visi slimo 80 dienas vai ilgāk. Vairums grupas dalībnieku ikdienā skrien maratonus, dejo, ir fitnesa cienītāji un mazu bērnu vecāki.

"Ir pienācis laiks kliedēt mītu, ka koronavīruss ir tikai smagāks gripas paveids, kas nogalina tikai vecākus cilvēkus, kuri jebkurā gadījumā bija tuvu nāvei, un ka visi pārējie ātri atveseļojas.

Neviens no šiem apgalvojumiem nav patiess," stāsta Anna.

Lielākajai daļai no ilglaicīgajiem pacientiem ir diagnosticēti "viegli" vai "mēreni" simptomi, jo viņiem nav nepieciešama inkubācija vai ilgstoša hospitalizācija.

"Jau agrīnā slimības laikā es uzzināju, ka piesātinājums ar skābekli tiek mērīts procentos (100 ir perfekts) un ka jebkurš rādījums zem deviņdesmit varētu būt iemesls papildu ceļojumam uz neatliekamās palīdzības palātu.

Man šķiet, ka šajā slimībā nav nekā viegla vai paredzama, pat trīs mēnešus pēc slimības.

Nevienam slimniekam nevajadzētu uztraukties, ka viņu priekšnieks vai dzīvesbiedrs, vai ārsts viņiem netic," stāsta Anna.

Ārsts teica, ka man ir viegls saslimšanas gadījums, bet tas bija jau pirms mēneša

Viņa stāsta, ka viens no svarīgākajiem nosacījumiem ir būt modram. Ir jāmeklē vislabākā veselības aprūpe.

"Es nevaru uzskaitīt, cik daudz tālruņa zvanu esmu veikusi pēdējo trīs mēnešu laikā. Vispirms noskaidroju, kā veikt pārbaudi, pēc tam - kā iegūt citus nepieciešamos testus un pakalpojumus. Var uzskatīt, ka aprīlī, kad sekoju slimnīcas specifiskajiem norādījumiem, es tikai zaudēju savu vērtīgo laiku," viņa stāsta.

Pēc divām nedēļām Anna tika pārbaudīta citā slimnīcā kā ambulatorā persona. Medmāsa, satikusi mani ar skābekļa tvertni rokā, turoties pie apmales, iesēdināja mani ratiņkrēslā, uzklāja man palagu no galvas līdz kājām un nogādāja tieši datortomogrāfijas telpā. Es nevarēju iekļūt ēkā bez pavadības, es nevarēju izmantot tualeti, es nevarēju redzēt, kurp dodos, bet beidzot es tiku izmeklēta," atminas Anna.

Viņa uzsver, ka ir jābūt piesardzīgam un neatlaidīgam, pat ja nav pilnīgas pārliecības par to, kas tas ir. Covid-19 var šķist "nekas traks", bet dažu dienu laikā var ātri pasliktināties un kļūt nāvējošs. 

"Covid-19 ir kaut kas pilnīgi jauns, un valsts vadītāji ne vienmēr pieņem lēmumus, ņemot vērā jūsu veselību kā galveno prioritāti. Ja lēmumi tiktu pieņemti pareizi, mums katrā pilsētā būtu plaši izplatīta bezmaksas pārbaude un veselības aprūpes atbalsts.

Esiet gatavi aizstāvēt sevi un savus mīļos. Tas varētu būt dzīvības un nāves jautājums, un jūsu dzīve noteikti ir tā vērta," mudina Anna.