"Filipīnās mani turēja gūstā kā ķīlnieku." 109 dienas Manilas lidostā pavadījušais Igaunijas pilsonis pastāsta par nepatīkamo pieredzi (1)

Romans gandrīz gadu krāja naudu, lai piepildītu savu sapni - doties ceļojumā Dienvidaustrumāziju. Tur viņš bija plānojis atpūsties vairākus mēnešus.

"Sākotnēji nevarēju izvēlēties, kurp doties - uz Taizemi vai Filipīnām. Beigās izvēlējos Filipīnas, jo tur vairāk cilvēku runāju angļu valodā un tajā dzīvot bija lētāk," stāstīja Trofimovs.

Vīrietis norādīja, ka pirms ceļojuma sākuma viņam vajadzēja saņemt vīzu un iegādāties biļetes abos virzienos. 

"Bija problēmas ar vīzu, jo to varēja atteikt, jo biju bezdarbnieks un ienākumu man nebija. Tikai janvāri ienāktu pensijas nauda. Redzot, ka Filipīnās un Taizemē vietējie iedzīvotāji iztiek ar 100 līdz 200 eiro mēnesi, nodomāju, ka man tas būs pa spēkam," sacīja Trofimovs.

Igaunis norādīja, ka viņa mērķis neesot bijis brauciens uz kūrortu, bet gan vienkārši pusgadu padzīvot kādā no Filipīnu provincēm.

Romans atrada lidojumu uz Taizemi 250 eiro vērtībā ar vairākām pārsēšanām Sanktpēterburgā, Novosibirskā un Bangkokā. Viņš nolēma 13. martā Taizemē atzīmēt savu dzimšanas dienu un pēc nedēļas lidot uz Filipīnām, kur bija nepieciešama uzturēšanās atļauja.

Romans norāda, ka vīzu kārtošana bijis sarežģīts process - Filipīnu vēstniecība atrodoties tikai Polijā, bet Taizemes vēstniecība atrodoties tikai Somijā.

Iztērējis 1200 eiro vīzu nokārtošanai, viņam tieši pirms izlidošanas izdevās tās saņemt. Taizemē Trofimovs ieradās 13. marta vakarā.

Tā kā vīrietim sanāca necerēti daudz iztērēt naudu vīzu nokārtošanai, Taizemē no iecerētajiem kultūras pasākumiem nācās atteikties.

"Manilā ielidoju 20. martā aptuveni pulksten divos naktī. Pases kontroles darbinieks aplūkoja dokumentus un pateica, ka man jādodas uz nopratināšanu migrācijas dienestā," atklāja Romans.

Vīrietim palūdza iesniegt visus dokumentus un pēc tam teica, tad arī izlems, vai viņam ļaus ieceļot, vai nē.

Nopratināšanas laikā darbinieks vaicājis, kur Trofimovs dabūjis šādus dokumentus un vēl daudzus citus jautājumus saistītus ar pilsonību. 

"Pratināšanas laikā viņš mani nicīgi sauca par nepilsoni. Sajutos tā, it kā tiešām būtu kaut kāds nelegāls imigrants. Tad man bija jānosūta sava fotogrāfija, kura vēlāk tika nogādāta migrācijas dienesta vadītājai," stāstīja Romans.

"Kamēr skaidrojāmies ar dokumentiem, Filipīnās tika izsludināta ārkārtējā situācija un ieviesta pastiprināta karantīna. Izbraukšana no Manilas bija aizliegta un lidot uz Sebu nevarēju. Man nepietika līdzekļu, lai uzturētos viesnīcās Manilā," sacīja Romans.

Migrācijas dienests nolēma, ka Trofimovs netiks ielaists valstī un viņam jādodas atpakaļ. Tiesa, visas lidsabiedrības savus reisus bija atcēlušas un dienesta darbinieki izlikās, ka to nezināja.

"Pēc tam uzzināju, ka man divas nedēļas jāgaida, kad beigsies karantīna un tad varēšu lidot atpakaļ, bet bija tikai divas iespējas - Taizeme vai Igaunija," stāstīja Romans.

Tā kā vienreizējā vīza Taizemē jau tika izmantota, atlika tikai iespēja atgriezties Igaunijā. Ēdienu lidostā varēja iegādāties tikai pie terminālu izejām.

Lidsabiedrības "Air Asia" darbinieki solīja, ka tuvākajās dienās palīdzēs, taču viņi pazuda uz diviem mēnešiem.

"Lidostas darbinieki man atnesa soliņu teica, ka varu uz tā gulēt. Sākumā modos ik pēc 15 minūtēm, jo bija auksti. Divreiz dienā man nesa siltu ēdienu un turēja kā ķīlnieku," atminējās Romans.

Trofimovs 9. jūlijā atgriezās mājās. 8. jūlijā Romans no Manilas ielidoja Amsterdamā un pēc tam viņa vajadzēja lidot uz Tallinu, taču reisu viņš nokāvēja.

Manilas lidostā vīrietis palika vairāk nekā trīs mēnešus.

80 dienas Manilas lidostā nenotika lidojumi. Kad lidojumi atsakās, Trofimovs atteicās no vairākiem iespējamajiem reisiem, jo aviobiļetes esot bijušas pārāk dārgas. ERR raksta, ka aprīlī Igaunijas vēstniecības Japānā pārstāvji esot piedāvājuši Trofimovam vietu glābšanas reisā, taču tā maksājusi apmēram 1500 eiro. Trofimovam esot piedāvāts aizdevums, taču, tā kā nebūtu bijis iespējas to atdot, viņš no šādas iespējas atteicies.