"Lai kādā stāvoklī mēs esam, ir jādzīvo pēc iespējas pilnvērtīgāk." Aizkustinošs stāsts par pāri, kas pirms 50 gadiem apprecējās sociālās aprūpes namā (1)

Tas notika tālajā 1969. gadā. Ropažu pansionātā Inārs satika Ināru. Viņa esot bijusi klusa, bet ļoti darbīga. Bet viņam sākumā paticis iedzert.

"Viņa ir ārkārtīgi gudra sieviete. Ja ģimenē ir gudra sieva, ļoti labi var dzīvot. Viņa uz mani nekad nebļāva, nekliedza, tikai tā skumji nodūra galvu un vienā reizē teica: nu, ja tu tik ļoti gribi iedzert, aizbraukt pie draugiem, brauc, iedzer, bet nebrauc mājās kā lops," stāsta Inārs. Ar to pietika, lai turpmākos gadu desmitus dzīvotu skaidrā.

Veselības stāvoklim pasliktinoties, Inārai ir traucēta runātprasme. Bet Inārs tik un tā viņu saprot. Pašlaik viņš ir vienīgais, kurš saprot sievu no pusvārda.

50 gadu laikā kopīgu atmiņu ir sakrājies daudz. Sākuma Inārs, bet pēc tam arī Ināra aizrāvās ar fotogrāfiju. Viņu abu darbi pašlaik rotā sociālās aprūpes centra "Mežciems" telpas. Ar tiem abi lepojas.

"Lai kādā stāvoklī mēs esam, lai kādu mums liktenis ir devis veselību, vienalga ir jāmēģina nodzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāk," stāsta Inārs.

Bet saldi mīlestības vārdi pat zelta kāzu dienā izpaliek: "Tā doma… Mūsu stāvoklī gan viņas gan manā dzīves ceļš iet caur sāpēm, caur slimībām. Bez atbalsta un visa tā nevar nemaz dzīvot. Ja viņa nebūtu, noteikti arī manis nebūtu vairs."

Kopīgi daudz kam ir iziets cauri. Pirms 35 gadiem viņa bija tā, kas katru dienu brida pa sniegu uz slimnīcu, kamēr Inārs atkopās pēc infarkta. Bet 20 gadus vēlāk viņš bija tas, kas pusotru mēnesi katru dienu bija klāt, kamēr Ināra gāja cauri starošanas murgam: "Tomēr Dievs strādā noteikti. Jo visus tos divarpus mēnešus es braucu ar ratiem un ne reizi nepārplīsa ne riepa nekur, ne akumulatori. Nekāda cita vaina. Un ne reizi arī nebija lietu tajā laikā, kad es braucu."

Lai arī ģimenes dzīvē gadās dažādi, arī pārkāpjot 80 gadu slieksni, viņi turpina stutēt viens otru. Cik nu var.

"Ziniet taču - abi slimi, abi nervozi. Gadās kaut kas. Bet mums ir tā: mēs varam uzbļaut, un pēc brīža mierīgi runājam tālāk, it kā nekas nebūtu bijis. Tā mēs te 50 gadus cīnāmies un priecājamies," teic Inārs.

Video: "900 sekundes" sižets