Latvija ir gatava uzņemt politiskos bēgļus no Baltkrievijas (4)

Viņš skaidroja, ka ir notikušas diskusijas par robežu atvēršanu Baltkrievijas pilsoņiem. Latvija ir gatava pieņemt politiskā patvēruma meklētājus, to gan darot atbilstoši likumiem un Covid-19 situācijā noteiktajām epidemioloģiskajām drošības prasībām.

Rinkēvičs patlaban plašu bēgļu plūsmu neprognozē, taču viss ir atkarīgs no situācijas attīstības. 

"Ceru, ka plašas represijas nesekos, bet esam gatavi uzņemt politiskos bēgļus, negaidot gan, ka tie būs ļoti lieli skaitļi," uzsvēra politiķis.

Pagaidām Latvija no Baltkrievijas pilsoņiem neesot saņēmusi lūgumus par politisko patvērumu.

LETA jau ziņoja, ka pēdējos gados Latvijai patvērumu lūguši vairāki Baltkrievijas valstspiederīgie, tomēr nevienai personai patvērums nav piešķirts.

Lai pasargātu personas tiesības uz privātumu, informāciju un komentārus par konkrētiem gadījumiem PMLP nesniedz. Tādēļ ārvalstnieku argumenti par patvēruma nepieciešamību nav publiski pieejami, izņemot gadījumus, kad viņi sev nelabvēlīgos PMLP lēmumus pārsūdzējuši tiesā. Latvijā spēkā stājušies tiesas spriedumi ir oficiāli publiski pieejami.

Par vienu no gadījumiem LETA rakstīja pērn jūlijā, kad Administratīvā rajona tiesa pretēji PMLP lēmumam uzdevusi piešķirt patvēruma statusu kādam uzņēmējam no Baltkrievijas, kurš kritizējis šīs valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko. Toreiz tiesa uzdeva PMLP pieņemt lēmumu par alternatīvā statusa piešķiršanu.

Kā ziņots, ņemot vērā, ka vardarbība pret mierīgajiem protestētājiem Baltkrievijā turpinās un politiskā dialoga trūkumu, Latvija atbalstīs individuālo sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām, kuras atbildīgas par protestu apspiešanu un vēlēšanu viltošanu, paziņojis Rinkēvičs.

Latvija arī nolēmusi Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai piešķirs 150 000 eiro, pirmdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš informēja, ka attiecībā uz situāciju Baltkrievijā valdība pieņēmusi vairākus lēmumus. 

Pirmkārt, Latvijas valdība pauž atbalstu Baltkrievijas tautas vēlmei dzīvot neatkarīgā un demokrātiskā valstī.

Otrkārt, valdība pieņēma lēmumu atbalstīt Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību, tās stiprināšanai piešķirot 150 000 eiro.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) skaidroja, ka rīt Ārlietu ministrijas pārstāvji tiksies ar nevalstiskajām organizācijām, kas ir saistītas ar Baltkrieviju. Tikšanās laikā tiks apspriesti iespējamo projektu virzieni saistībā ar finansējuma piešķiršanu.

"Viens no virzieniem ir juridiskās palīdzības sniegšana personām, kas dažādos statusos ir kriminālprocesos, kā arī atbalsts medijiem. Bet tas vēl ir atvērts jautājums," teica ministrs.

Jau ziņots, ka saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 9. augustā līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti, un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska.

Galvaspilsētā Minskā kopš 9.augusta nerimst protesti pret vēlēšanu viltošanu un prezidentu Lukašenko, kas bieži pārauguši protestētāju sadursmēs ar drošības spēkiem. Protestu gaitā vairāki tūkstoši cilvēku aizturēti, vairāki simti ievainoti. Daudzu uzņēmumu strādnieki pieteikuši streikus.