Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanās tika pārkāpti Satversmē ietvertie demokrātijas principi, tāpēc vēlēšanu rezultāti nebūtu jāapstiprina, uzskata Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) loceklis Aleksandrs Maļcevs.
Rīgas domes vēlēšanu rezultāti nebūtu jāapstiprina, uzskata CVK loceklis Maļcevs (4)
Paziņojumā presei Maļcevs uzsvēra, ka demokrātiskā iekārtā vēlēšanas ir vissvarīgākais process, kurā nav sīkumu. Viņaprāt, tikai konsekventi un pilnīgi precīzi ievērojot pilsoņu gribu, vēlēšanu iznākums ir atzīstams par leģitīmu pamatu politiskajiem spēkiem iegūt varu un tiesības rīkoties ar sabiedrības resursiem tās vārdā.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās atsevišķos iecirkņos ir pieļauti būtiski pārkāpumi, un šo pārkāpumu rezultātā daļai vēlētāju nozagta godīga iespēja izteikt savu gribu, izraugoties priekšstāvjus, pauda CVK loceklis.
Viņš atgādināja, ka Rīgas vēlēšanu komisija apstiprināja vēlēšanu rezultātus, atzīstot par nederīgām tās vēlēšanu zīmes, kas ievietotas neapzīmogotajās aploksnēs.
Maļcevs piekrita, ka šī nostādne atbilst spēkā esošajam likumam, taču tā ir "acīmredzamā pretrunā" ar Satversmi, kuras 101. pants nosaka, ka ikvienam Latvijas pilsonim likumā paredzētajā veidā ir tiesības piedalīties vēlēšanās un ar savu balsi ietekmēt savas pārstāvniecības institūcijas izveidi.
Arguments par to, ka neapzīmogoto un tādēļ nepieskaitīto vēlēšanu aplokšņu skaits ir ap 0,2% no kopējā šajās vēlēšanās balsojošo skaita, ir formāls, uzskata CVK loceklis. Viņš ir pārliecināts, ka nav nosakāma skaitliska robeža jautājumos, kas skar demokrātijas pamatprincipus, jo Satversmē ir nostiprinātas katra pilsoņa tiesības, kas tagad vēlēšanu organizācijas kļūdu rezultātā netiek ņemtas vērā.
"Notikušais turklāt rada bažas, vai varam būt pārliecināti par godprātīgu vēlēšanu procedūru ievērošanu citos iecirkņos," pauda Maļcevs.
"Piedalīties vai nepiedalīties vēlēšanās - tā ir katra pilsoņa personīga izvēle. Taču ikvienam, kurš vēlēšanas ir uztvēris kā savu pilsoņa pienākumu un balsojis, ir tiesības prasīt, lai viņa izteiktā griba tiktu respektēta. Tas ir vissvarīgākais. Vai nepieskaitīto balsu skaits varētu vai nevarētu ietekmēt konkrētu partiju un deputātu kandidātu rezultātu - tas ir tikai pakārtots jautājums," norādīja CVK loceklis.
Ņemot vērā minētos argumentus, viņš uzskata, ka Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanās ir pārkāpti Satversmē ietvertie demokrātijas principi, tāpēc vēlēšanu rezultāti nav apstiprināmi.
Kā ziņots, Rīgas vēlēšanu iecirknī Puškina licejā atklātas 419 neapzīmogotas balsošanas aploksnes, kuras nevar ieskaitīt vēlēšanu rezultātos. Savukārt Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā šādas aploksnes bijušas 208. Neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes un tajās esošās vēlēšanu zīmes nolemts atzīt par nederīgām. CVK abos gadījumos jau lēmusi lūgt Valsts drošības dienestu (VDD) veikt lietas apstākļu pārbaudi.
Rīgas domes vēlēšanās galīgos vēlēšanu rezultātus nosaka un apstiprina Rīgas vēlēšanu komisija. Kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības gan vēlēšanu iecirkņa komisijas, gan pilsētas vēlēšanu komisijas lēmumu apstrīdēt CVK. To var izdarīt triju darba dienu laikā, tātad, līdz trešdienai, 2.septembrim.
CVK lēmumu pieņem triju dienu laikā. Savukārt šo CVK lēmumu triju darba dienu laikā arī var apstrīdēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā apgabaltiesā. Apgabaltiesas pieņemtais lēmums, kas jāpieņem septiņu dienu laikā no pieteikuma saņemšanas, ir galīgs un nav apstrīdams.
Ja tiesa, izskatot sūdzību, konstatē, ka vēlēšanu organizēšanā vai balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām, tā atceļ lēmumu par pašvaldības vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu.
Šādā situācijā tiesa var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem - uzdot CVK nodrošināt balsu pārskaitīšanu, izsludināt atkārtotu balsošanu vai izsludināt atkārtotas vēlēšanas.
Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums nosaka, ka gadījumā, ja vēlēšanu rezultāti netiks apstrīdēti, jaunie deputāti uz pirmo domes sēdi ir jāuzaicina ne agrāk kā desmit dienas un ne vēlāk kā 20 dienas pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas.
Savukārt, lai izpildītu tiesas spriedumu, ar kuru atstāts negrozīts vēlēšanu komisijas lēmums par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs uzaicina jaunievēlētos deputātus uz pirmo domes sēdi desmit dienu laikā pēc tiesas sprieduma pasludināšanas dienas.
Vēlēšanu provizoriskie rezultāti liecina, ka Rīgas domē ir iekļuvuši septiņi politiskie spēki. AP/P saraksts tiks pie 18 deputātu mandātiem, "Saskaņa" iegūs 12 domnieku krēslus, "Jaunā Vienotība" - desmit, "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības apvienotais saraksts - septiņus, "Gods kalpot Rīgai" piecus, bet Latvijas Krievu savienība un Jaunā konservatīvā partija - katra pa četrām deputātu vietām.