C 13.05.2021.

Saeimā virzību turpina jauns īres likums

Ilustratīvs attēls

FOTO: pexels.com

Saeima ceturtdien, 24. septembrī, otrajā lasījumā atbalstīja jauno Dzīvojamo telpu īres likumu, kas izstrādāts, lai precizētu un pilnveidotu līdzšinējo regulējumu, nodrošinātu līdzvērtīgu īrnieku un izīrētāju pienākumu un tiesību apjomu, kā arī risinātu citus jautājumus īres tiesību jomā.

Jauns regulējums izstrādāts, lai veicinātu mājokļa pieejamību, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp dzīvojamās telpas izīrētāja un īrnieka interesēm, teikts likumprojekta anotācijā.

Likums paredz noteikt tiesiskās attiecības starp dzīvojamo telpu izīrētāju un īrnieku, nosakot viņu vispārējās tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī tiesisko attiecību izbeigšanas pamatus un dzīvojamo telpu īres līguma pamatnoteikumus.

Jaunajā regulējumā paredzēta iespēja nostiprināt īres tiesības. Īres līgumus varēs reģistrēt zemesgrāmatā, un tas nodrošinātu publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, izīrētāja maiņas gadījumā pasargātu gan jaunos īpašuma ieguvējus, gan arī līdzšinējos īrniekus un novērstu fiktīvu līgumu slēgšanu. Plānots, ka īres tiesību nostiprinājuma lūdzējam nebūs jāmaksā nodeva par nostiprinājuma lūguma apliecināšanu un īres tiesību nostiprināšanu un grozīšanu zemesgrāmatā.

Būtiskas izmaiņas plānotas īres līguma slēgšanas termiņos, un jaunie līgumi būs jāslēdz uz noteiktu laiku, to nosakot līgumā. Likumprojekts noteic īres līgumā iekļaujamo informāciju, tostarp īres maksas apmēru, par ko, slēdzot īres līgumu, vienojušās abas puses. Dzīvojamās telpas īres līgumu grozīt varēs izīrētājam un īrniekam rakstveidā vienojoties.

Īres līguma termiņam beidzoties, dzīvojamā telpa būs jāatbrīvo, ja vien netiks noslēgts jauns līgums, paredz likumprojekts. Īrnieki tāpat kā līdz šim līgumu varēs uzteikt, iepriekš par to brīdinot izīrētāju, savukārt izīrētājs - tikai likumā noteiktajā kārtībā.

Lai vairāk aizsargātu īrnieku intereses, paredzēts, ka izīrētājs īres maksu varēs paaugstināt tikai tad, ja īres līgumā būs iekļauti nosacījumi un kārtība maksas paaugstināšanai.

Attiecībā uz līdzšinējiem īres līgumiem un līgumiem, kas tiks noslēgti līdz šī gada beigām, likumprojekts noteic, ka no nākamā gada izīrētājam un īrniekam būs pienākums tos noslēgt no jauna.

Jaunajā likumā arī paredzēts noteikt administratīvo atbildību dzīvojamo telpu izīrēšanas jomā, tostarp par tādu traucējumu radīšanu, kas liedz īrniekam, viņa ģimenes locekļiem un citām iemitinātajām personām izmantot īrēto dzīvojamo telpu dzīvošanai, kā arī, ja dzīvojamā telpā īrnieki nevar izmantot apkuri, elektroenerģiju, auksto un karsto ūdeni, kanalizāciju, kā arī sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumu. Plānots, ka administratīvā pārkāpuma procesu sāks pašvaldības policija, bet lietu izskatīs un lēmumu pieņems pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.

Opozīcijas deputāti kritizēja pašreizējo likumprojekta redakciju, norādot, ka likumprojekts sliktākā situācijā nostādīs denacionalizēto namu īrniekus.

Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) uzsvēra, ka jaunā likuma izskatīšanas gaitā, valdošās koalīcijas pārstāvji apstiprinājuši, ka valsts budžeta projektā 2021.gadam ir rezervēts finansējums 3,5 miljonu eiro apmērā kompensāciju izmaksai denacionalizēto māju iedzīvotājiem.

"Saskaņa" sākotnēji paziņoja, ka par likumu balsos tikai tad, ja saņems garantijas denacionalizēto māju iedzīvotāju ilggadējo problēmu risināšanai.

"Valstij jāatmaksā vecie parādi pirms jauna dzīvojamo telpu īres regulējuma ieviešanas. Valsts budžeta 2021.gadam izskatīšanas gaitā mēs kontrolēsim šī solījuma izpildi," solīja deputāte.

Saeima 2018.gadā sāka Dzīvojamo telpu īres likumprojekta izskatīšanu, kas būs jauns regulējums dzīvojamo telpu īres tirgū un sekmēs kvalitatīvu un pieejamāku īres dzīvokļu izveidi, piedāvās jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem, kā arī veicinās investīcijas īres namu sektorā un darbaspēka mobilitāti uz pilsētām un novadiem, kur veidojas labi apmaksātas darbavietas.

Saistībā ar likumprojekta virzību Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas locekle Dace Bluķe (AP) uzskata, ka beidzot ir rasts risinājums jau 30 gadus ilgušajam konfliktam starp denacionalizēto namu īrniekiem un īpašniekiem, piešķirot dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu īrniekiem.

Valdība šim mērķim paredzējusi novirzīt 2021.gadā 2 784 151 eiro, 2022.gadā 1,5 miljonus eiro un 2023.gadā divus miljonus eiro. ""Attīstībai/Par!" Saeimas frakcija ir sadzirdējusi denacionalizēto namu īrnieku pārstāvjus un ir pārliecinājusies, ka šāds risinājums ļaus pieņemt modernu īres regulējumu un padarīt mājokļus pieejamākus visā Latvijā," uzsver Bluķe.