Īsumā ⟩ Kā notiek vēlēšanas ASV?

Prezidenta un Kongresa vēlēšanas tradicionāli notiek otrdienā, kas seko pirmajai novembra pirmdienai, un šogad tās iekrīt 3. novembrī.

Svārstīgie štati

Tiek lēsts, ka šī gada prezidenta vēlēšanu iznākumu izšķirs cīņa desmit tā dēvētajos svārstīgajos štatos, kuros vēlētāji sliecas atbalstīs te vienu, te otru no partijām.

Pašreizējā prezidenta Donalda Trampa uzvarai 2016. gadā izšķiroša bija Pensilvānija, Viskonsina, Mičigana, Florida, Aiova un Ohaio.

Šoreiz aptaujas turklāt liecina, ka Džo Baidens varētu atņemt republikāņiem balsis Džordžijā, Arizonā, Ziemeļkarolīnā un Teksasā.

Prezidents, Pārstāvju palāta un Senāts

Līdztekus ar prezidentu amerikāņiem būs jāievēl 117. ASV Kongress, izraugoties visus 435 apakšpalātas locekļus un 35 no simts senatoriem.

Demokrāti šobrīd kontrolē Pārstāvju palātu, un saskaņā ar ekspertu prognozēm viņi savu vairākumu apakšnamā saglabās.

Ja prezidenta vēlēšanās uzvarēs Baidens un demokrātiem izdosies pārņemt kontroli arī pār Senātu, viņu rokās pirmo reizi kopš Baraka Obamas prezidentūras sākumposma atradīsies visas galvenās varas sviras Vašingtonā.

ASV prezidents netiek ievēlēts tieši, bet vēlētāji patiesībā izraugās 538 elektorus, kuri tas arī ievēl nākamo Baltā nama saimnieku.

Lai nokļūtu Baltajā namā, kandidātam jāiegūst elektoru kolēģijā absolūtais vairākums, tas ir, vismaz 270 balsis.

Katrai no pavalstīm atvēlēto elektoru skaitu nosaka atbilstoši konkrētā štata pārstāvjiem Kongresa apakšnamā, pieskaitot divus senatorus, kas pienākas katrai pavalstij.

Iespējams, gaidāma rekordaugsta vēlētāju aktivitāte

Šogad tiesības piedalīties vēlēšanās ir 230 miljoniem balsstiesīgo amerikāņu, lai gan parasti liels skaits no tiem līdz vēlēšanu urnām tā arī neaiziet.

Tomēr šī gada vēlēšanās varētu tikt piedzīvota rekordaugsta vēlētāju aktivitāte.

Iepriekš nobalsojušo vēlētāju skaits, balsojot gan pa pastu, gan iecirkņos, jau pārspējis visus rekordus un pārsniedzis 93 miljonus, kamēr 2016. gadā kopumā nobalsoja tikai 138 miljoni amerikāņu.

Arī priekšvēlēšanu kampaņas tēriņi 2020. gadā uzstādījuši jaunus rekordus, un abi prezidenta amata kandidāti ir iztērējuši 6,6 miljardus dolāru, tas ir, par diviem miljardiem vairāk nekā Trampa un Hilarijas Klintones divcīņas laikā 2016.gadā.

Tomēr Baidena priekšvēlēšanu tēriņi ir pārspējuši Trampa izdevumus.

Kopumā abas partijas šīm vēlēšanām atvēlējušas vairāk nekā 14 miljardus dolāru, no kuriem vairāk nekā septiņi miljardi tērēti Kongresa vēlēšanām.

Balsu vairākums negarantē uzvaru

ASV prezidenta vēlēšanās vairākums balsu vēl negarantē uzvaru cīņā par Balto namu.

2016. gadā bijusī valsts sekretāre Hilarija Klintone ieguva par trim miljoniem balsu vairāk nekā Donalds Tramps, taču viņas sāncensis ar nelielu balsu vairākumu guva uzvaru tā dēvētajos svārstīgajos štatos un tādējādi nodrošināja sev vairāk nekā minimāli nepieciešamās 270 balsis Elektoru kolēģijā.

Arī šogad, kad vēlēšanās Trampam pretī stājies bijušais viceprezidents Džo Baidens, liela uzmanība pievērsta šīm, dažuprāt, novecojušajām ASV vēlēšanu sistēmas īpatnībām.

Kā notiek balsojums par ASV prezidentu

538 Elektoru kolēģijas locekļi ik pa četriem gadiem pulcējas savu štatu galvaspilsētās, lai pasludinātu prezidenta vēlēšanu uzvarētāju.

Lai uzvarētu cīņā par Balto namu, kandidātam jāiegūst vismaz 270 elektoru balsis.

Šī sistēma definēta 1787 .gadā pieņemtajā konstitūcijā, kas paredz prezidenta izraudzīšanu netiešās, vienā kārtā notiekošās vēlēšanās.

Savienoto Valstu "tēvi dibinātāji" šādā risinājumā saskatīja kompromisu starp vispārējām tiešām vēlēšanām un prezidenta ievēlēšanu Kongresā, kas tika noraidīta kā nepietiekami demokrātiska.

Kopš tā laika Kongresā iesniegti simtiem labojumu, cenšoties panākt atteikšanos no Elektoru kolēģijas vai tās reformēšanu, taču neviens no tiem nav guvis panākumus.

Debates par sistēmas mainīšanu ar jaunu spēku atsākās pēc negaidītās Trampa uzvaras 2016. gadā, un ja arī šoreiz vēlēšanu iznākums būs apšaubāms, uzmanība noteikti atkal tiks pievērsta jautājumam par Elektoru kolēģiju.

​Kas ir elektori?

Vairums no 538 elektoriem ir vietējās vēlētās amatpersonas un partiju funkcionāri, taču viņu vārdi vēlēšanu biļetenos neparādās, un vēlētājiem šīs personas parasti ir mazpazīstamas.

Katrai pavalstij ir tik daudz elektoru, cik tai ir pārstāvju Kongresā. Katram štatam pienākošos Pārstāvju palātas locekļu skaitu nosaka atkarībā no tā iedzīvotāju skaita, bet Senātā katra pavalsts ir pārstāvēta ar diviem senatoriem.

Kalifornijai, piemēram, ir 55 elektori, Teksasai - 38, bet reti apdzīvotajai Aļaskai, Delavērai, Vērmontai un Vaiomingai - katrai tikai pa trim.

Konstitūcija tiesības noteikt, kā balso tās elektori, atstāj katras pavalsts ziņā, taču visos štatos, izņemot Nebrasku un Menu, teorētiski visi elektori balso par to kandidātu, kas uzvarējis attiecīgajā pavalstī.

2016. gada novembrī Tramps izcīnīja 306 elektoru balsis. Tas mudināja miljonus amerikāņu parakstīt petīciju, kurā republikāņu elektori tika aicināti bloķēt viņa nonākšanu Baltajā namā.

Šie pūliņi bija gandrīz velti, jo tikai divi elektori Teksasā pārgāja pretinieku pusē, un rezultātā Tramps tika ievēlēts ar 304 balsīm.

Republikāņi nosodīja šo kampaņu, norādot, ka tā bijusi izmisīgs to aktīvistu pasākums, kas atteikušies atzīt savu sakāvi.

Vēlētāju gribai ne vienmēr bijusi izšķiroša nozīme

Taču 2016. gada situācija nebija unikāla. Kopumā pieci prezidenti nonākuši amatā, neiegūstot vairākumu tautas balsojumā.

Pirmais no tiem 1824. gadā bija Džons Kvinsijs Adamss, bet beidzamais pirms Trampa - Džordžs Bušs juniors, kas 2000.gadā pārspēja demokrātu Alu Goru pēc ieilgušas balsu pārskaitīšanas Floridā.

Kopumā Gors valsts mērogā izcīnīja par gandrīz 500 000 balsu vairāk, taču pēc tam, kad tika atzīta Buša uzvara Floridā, viņš kļuva arī par visu vēlēšanu uzvarētāju, iegūstot 271 elektora balsi.

Konstitūcijā nav nevienas normas, kas liktu elektoriem balsot tā vai citādāk. Ja kāds no štatiem arī liek tiem ņemt vērā pilsoņu balsojumu, kas parasti tā nav, tad "neuzticīgiem elektoriem" draud vienīgi sodanauda.

Taču 2000. gada jūlijā Augstākā tiesa atzina, ka štatiem ir tiesības ieviest sodus nelojāliem elektoriem, likumā nosakot, ka tiem jābalso saskaņā ar attiecīgās pavalsts vēlētāju gribu.

Laikā no 1796. līdz 2016. gadam kopumā 180 elektori balsojuši pret prezidenta vai viceprezidenta amata kandidātu, kas uzvarējis attiecīgajā štatā.

Taču līdz šim "neuzticīgie elektori" nekad nav izšķīruši ASV prezidenta vēlēšanas.

Likumā ir noteikts, ka elektoru kolēģijas balsojumam jānotiek pirmajā pirmdienā pēc otrās decembra trešdienas.

Tādējādi šogad paredzēts, ka elektori, lai nobalsotu par šī gada prezidenta vēlēšanu uzvarētāju, savu štatu galvaspilsētās pulcēsies 14. decembrī.

Uzvarētāju Kongress apstiprinās jau nākamā gada 6. janvārī, bet amata zvērestu jaunais prezidents dos 20. janvārī.