C 4.03.2021.

Konceptuāli atbalsta strīdīgos grozījumus, kas paredz sodus par apmeklētāju bez sejas maskām apkalpošanu

Saistībā ar "Covid-19" ierobežošanu, degvielas uzpildes stacijā "Circle K" uzstādīti aizsargstikli, kas norobežo pircējus no pārdevēja

FOTO: Evija Trifanova / LETA

Saeimas atbildīgā komisija šodien, 8. decembrī, konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja strīdīgos grozījumus, kas paredz sodus par apmeklētāju bez sejas maskām apkalpošanu.

Viens no Saeimā iesniegtajiem grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā paredz, ka par pasākuma organizatoram, saimnieciskā pakalpojuma sniedzējam vai ēkas īpašniekam noteiktā pienākuma neielaist iekštelpās personu, kas nelieto mutes un deguna aizsegu, nepildīšanu, fiziskai personai un juridiskai personai piemēro brīdinājumu vai līdz 50 eiro lielu naudas sodu.

Strīdīgie grozījumi par soda piemērošanu konceptuāli atbalstīti Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, jo pēc procedūras nav iespējama kādu normu izslēgšana uz pirmo lasījumu. Tas būs tālākās politiskās izšķiršanās jautājums, līdz ar to pieļaujams, ka minētā norma nemaz tālāk netiks atbalstīta.

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Sintija Siliņa komisijā norādīja, ka Covid-19 krīzē liels slogs ir tieši uz darba devējiem un uzņēmumu personāls nav gatavs konfliktu risināšanām, jo tam ir paredzēta policija. Tāpat uzņēmējiem krīzes laikā trūkst finansiāla atbalsta, un tagad ne katrs mazais veikaliņš var šajā brīdī atļauties algot apsardzi, lai nodrošinātu minēto pienākumu.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas pārstāve Ieva Ligere norādīja, ka degvielas uzpildes stacijās nav iespējas nodrošināt darbiniekus, kuru pienākumos ietilptu kontrolēt, vai apmeklētāji lieto maskas. Rezultātā ir klienti, kas uz aizrādījumu lietot masku aizbrauc nenorēķinājušies, lai gan degviela automašīnā jau uzpildīta.

Tāpat uzpildes staciju darbinieki nevar nokontrolēt, vai stacijas apmeklētāji neietilpst to iedzīvotāju kategorijās, kurām maskas nav jālieto.

"Kopumā situācija uzlabojas un arvien mazāk cilvēku nelieto maskas, tomēr tādi gadījumi pastāv un iedzīvotāju dusmas nav pazudušas," piebilda Siliņa.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji norādīja, ka soda piemērošana ir diskusiju un politiskās izšķiršanās jautājums.

Pret minēto normu iebilda vēl vairākas iesaistītās puses.

Likumprojektam tika noteikta steidzamība un priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 14.decembris.

Jau ziņots, ka grozījumi arī ļauj minētajai Saeimas komisijai rosināt mainīt daļu vēl plānoto Covid-19 ierobežojumu.

Grozījumu projekts paredz, ka Ministru kabinetam būtu jāinformē komisija par tādu ierobežojumu noteikšanu, kas skar būtiskas personu tiesības un likumiskās intereses vai kuras var būtiski ietekmēt valsts ekonomiku. Aizsardzības komisija valdībai varēs ierosināt pārskatīt paredzētos ierobežojumus, ja tās ieskatā sabiedrības drošības riskus saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību iespējams efektīvi ar mazāk ierobežojošiem, kā arī ekonomiku mazāk ietekmējošiem pasākumiem.

Izmaiņas tiekot virzītas izpildvaras un likumdevēja varas līdzsvarošanas nolūkā. Likuma grozījumus izstrādājusi Tieslietu ministrija un tie skatīti valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt, ka publisku un sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu ierobežošana ir pieļaujama tikai tādā mērā, cik tas nepieciešams sabiedrības veselības un drošības nodrošināšanai, kā arī pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā iesaistīto personu veselībai un drošībai.

Likumprojekts arī paredz, ka gadījumā, ja ārkārtējās situācijas laikā Latvija atkāpsies no starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā, tad Ministru kabinetam būs pienākums paziņot starptautiskajām organizācijām par atkāpšanos no šīm normām.

Ar likuma grozījumiem arī paredzēts, ka bāriņtiesas varēs lietas izskatīt un lēmumus pieņemt rakstveidā, kā arī izmantojot videokonferences režīmu. Jaunajā regulējumā arī ietverts nosacījums, ka Covid-19 pandēmijas laikā tiesas var skatīt lietas ar videokonferences starpniecību.

Saistībā ar iespējamu Covid-19 izplatīšanos ieslodzījuma vietās, likumprojektā paredzētas tiesības uzdot jebkurai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi pildīt jebkurus citus dienesta pienākumus, nekā noteikts amata aprakstā, vai pildīt tos citā struktūrvienībā. TM skaidroja, ka minētais nepieciešams, lai elastīgi varētu variēt ar ieslodzījuma vietu sistēmā esošajiem personāla resursiem, tai skaitā elastīgi nosūtot personālu no vienas ieslodzījuma vietas uz otru, no Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Mācību centra uz ieslodzījuma vietām un otrādi.

Ja ar Covid-19 saslimušo vai par kontaktpersonām ieslodzījuma vietas amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm skaita dēļ nebūs iespējams nodrošināt Ieslodzījuma vietu pārvaldei noteikto funkciju īstenošanu, tad likumprojekts paredz Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka tiesības rakstveidā lūgt Nacionālo bruņoto spēku palīdzību atbalsta sniegšanai ieslodzījuma vietu apsardzes, ieslodzīto uzraudzības un citu uzdevumu izpildes nodrošināšanai.

Tieslietu ministrija norādījusi, ka praksē var veidoties situācija, ka kādas augstskolas galvenajai lēmējinstitūcijai, zinātniskā institūta zinātniskajai padomei vai zinātniskā institūta direktoram tuvākajā laikā var beigties darbības pilnvaru termiņš un attiecīgi ir jārīko jaunas vēlēšanas. Tāpēc, ņemot vērā Covid-19 izplatību, ar likumprojektu augstskolām un zinātniskajām institūcijām paredzētas tiesības lemt par minēto vēlēšanu atlikšanu uz laiku līdz 2021.gada 31.decembrim, pie nosacījuma, ka augstskola vai zinātniskais institūts tā lemj.