Ierobežojumus pastiprina jau divus mēnešus, bet slimība turpina izplatīties. Kā to skaidro eksperts un atbildīgās iestādes? (31)

Obligāta prasība nēsāt sejas maskas tika ieviesta jau pirms vairāk nekā diviem mēnešiem - sākumā tas attiecās uz sabiedrisko transportu, tad uz tirdzniecības vietām, tagad tās jānēsā visur iekštelpās, kur pulcējas cilvēki. Tāpat pakāpeniski tika ierobežota pulcēšanās, samazinot cilvēku skaitu, kas nav no vienas mājsaimniecības un atrodas vienkopus, visbeidzot atgriežoties pie pavasarī izmantotā 2+2 principa.

Ierobežojumi attiecas uz visdažādākajām jomām - ēdināšanu, tirdzniecību, izglītību, sporta nodarbībām, un grūti iedomāties sfēru, kurai nebūtu tiem jāpielāgojas. Taču neskatoties uz to, vīruss turpina izplatīties, nu jau divas dienas pēc kārtas pārsniedzot 1000 gadījumus, veselības aprūpē izsludināta ārkārtējā situācija, kas liek domāt, ka ierobežojumi nav pietiekami nostrādājuši.

Lai ierobežojumi strādātu, tos ir jāievēro

Vaicāts, kādēļ situācija pēdējos divos mēnešos nav manāmi uzlabojusies, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis portālam "Apollo" norādīja, ka, analizējot šo jautājumu, varētu skatīties no divām pusēm - kādi ir valdības lēmumi un pieņemtie ierobežojumi, un kā šos lēmumus izpildījusi sabiedrība.

Profesors pauda, ka valdība pieņem lēmumus atbilstoši situācijai tam, kādas intereses tā pārstāv, kas ir ļoti dažādas. 

"Protams, tas valdības darbības gala rezultāts ir kompromiss un vienošanās starp dažādām interesēm un prioritātēm," sacīja Briģis, piebilstot, ka par labu nenāk koalīcijas iekšējās domstarpības.

"To arī ārpus valdības sēdēm varam dzirdēt, ka žurnālistiem ir informācija, ka tas process ir ļoti smagnējs," teica Briģis.

Taču neatkarīgi no tā, kādi lēmumi tiek pieņemti, lai epidemioloģiskā situācija uzlabotos, slimības apturēšanā jāiesaistās visai sabiedrībai.

"Lai kādi būtu lēmumi, ja sabiedrība nav līdzatbildīga šiem lēmumiem, un nevis domā kā tos īstenot, bet pretēji - kā varētu apiet, un kā interpretēt, lai pēc iespējas saglabātu savas, vai saimnieciskās intereses, tad, protams, arī rezultāta nav," sacīja eksperts, piebilstot, ka nerunā par to sabiedrības daļu, kas klaji un demonstratīvi ignorē aicinājumus ievērot ierobežojumus.

Lai arī kādi ierobežojumi tiktu ieviesti un lai cik skaidri to nepieciešamību izskaidrotu sabiedrībai, gaidīt, ka tos kādā brīdī ievēros pilnīgi ikviens sabiedrības loceklis, nav racionāli. Tādēļ var rasties jautājums, vai iespējams veidot ierobežojumus, ar to rēķinoties.

Arī Briģis piekrita, ka vienmēr pastāvēs dažādi viedokļi un attieksmes, atzīstot: "Tā sliktā ziņa tīri no epidemioloģiskā viedokļa ir, ka visa ķēde ir atkarīga no ķēdes vājākajiem posmiem, un, ja tur trūkst, ja slimība iet sākumā kaut vai caur dažiem, tad tālāk tā izplatās uz visiem pārējiem, un ļoti grūti ir to slimību bremzēt."

"Bet no otras puses, ja kaut daļa no sabiedrības seko un cenšas ievērot ierobežojumus, un seko rekomendācijām, tam arī ir nozīme, un tas arī palēlina slimības izplatību," uzsvēra profesors.

Eksperts pastāstīja, ka matemātiskie modeļi ļauj aprēķināt, kāda būtu saslimstība bez jebkādiem ierobežojumiem vai pilnīgas to ignorēšanas. 

"Un te ir runa par eksponenciālu skaita palielināšanos, un tas nozīmē, ka ar katru nākamo nedēļu vajadzētu būt divarpus reizes vairāk saslimušo," sacīja profesors. "Labā ziņa ir tā, ka tik slikti mums nav. Šobrīd tā saslimstība ir salīdzinoši augsta, ļoti nepatīkami augsta, bet tādā apjomā, ko mums matemātiskais modelis saka, tā nepieaug."

Briģis norādīja, ka tas ir rezultāts tam, ka ierobežojumi tiek ievēroti, neskatoties un to, vai cilvēki to dara paši savas gribas dēļ vai ārēju apstākļu pamudināti. Savukārt tas, ka daļai sabiedrības nepieciešamas konkrētas norādes, ko drīkst vai nedrīkst, nozīmē, ka viens universāls lēmums ir neiespējams, bet vienmēr būs kaut kāds kompromiss, cenšoties pēc iespējas ņemt vērā visas sabiedrības intereses, pauda profesors.

Ātrāk ieviests lokdauns, iespējams, nebūtu strādājis

Tomēr, ja neliela daļa iebilst, ka pašreizējie ierobežojumi nav pamatoti, ir arī cilvēki, kas uzskata, ka tie ir bijuši pārāk vāji un valdība rīkojusies novēloti. Taču pilnīga lokdauna ieviešana oktobrī vai novembrī, iespējams, nebūtu bijis tik vienkāršs un ātrs risinājums, kā varētu šķist.

"Ja būtu lokdauns mēnesi vai divus ātrāk, protams, no epidemioloģiskā viedokļa, saslimstība būtu zemāka. Bet mums ir jāsaprot, kāda situācija bija pirms mēneša.

Ja uzdrošinātos pie šādas situācijas, kad mums saslimstība bija krietni zemāka nekā Eiropā un pārējās valstīs tajā brīdī, ja pieņemtu drastiskus lēmumus, tad jautājums – kā to uztvertu sabiedrība?," sacīja eksperts.

Tas savukārt varētu radīt ne tikai šaubas daļā sabiedrības, bet arī kritisku noskaņojumu pret ierobežojumu ievērošanu, kam var būt ļoti negatīvas sekas, norādīja Briģis. Tas savukārt nozīmētu, ka lokdauns tādā situācijā varētu nenostrādāt sabiedrības attieksmes dēļ, jo būtu situācijai neadekvāts.

Portāls "Apollo" ar ekspertu sarunājās dienu pirms MK sēdes. Vaicāts, kā viņš skatās uz pašreizējiem ierobežojumiem, Briģis sacīja: "Ierobežojumu process laikam ir bezgalīgs. Tātad vēl un vēl, un vēl var atrast ko rekomendēt, ko samazināt, un tas nozīmē, ka vienmēr tiks vērtēta tā situācija, kāda šobrīd ir."

Kā vājo punktu šobrīd profesors akcentēja situāciju veselības aprūpes nozarē. Satraukums par to ir pamatots, un eksperts pieļāva, ka, domājot par to, tiks lemts par turpmākiem ierobežojumiem.

Vaicāts, kādu viņš prognozē turpmāko situācijas attīstību tuvākā mēneša vai divu laikā, profesors pauda:

"Man šķiet, ka cerēt uz dramatisku pagriezienu, uz saslimstības mazināšanu būtu pārāk liels optimisms."

Pašlaik epidemiologi lielākas cerības liek uz vakcīnu, ko citās valstīs sākuši saņemt jau pirmie cilvēki, un pavisam drīz tās nonāks arī Latvijā.

Taču arī vakcīna nebūs burvju nūjiņa, kas ļaus īsā laikā mums atgriezties pie tādas dzīves, kāda bija pirms gada, jo vakcinēšanās būs process - pašreizējais Latvijas plāns paredz, ka pēc konkrētu profesiju un riska grupu pacientu vakcinēšanas, pārējā sabiedrība tās varētu saņemt nākamajā vasarā.

Tomēr arī tajā, cik ļoti vakcīnas palīdzēs atgriezties pirms pandēmijas apstākļos, lomu spēlēs sabiedrības līdzestība un gatavība vakcinēties.

"Tas, kas šobrīd ir viens no sabiedrības veselības svarīgākajiem uzdevumiem ir runāt par vakcinēšanās nepieciešamību, pamatojumu, un sniegt sabiedrībai pēc iespējas vairāk informāciju par vakcīnu, par nepamatotām bažām, par iespējamajām komplikācijām vai citiem jautājumiem," norādīja eksperts.

Katram ierobežojumam ir nozīme

Tādēļ pašlaik mums atliek turpināt ievērot ierobežojumus, lai piebremzētu Covid-19 izplatību, neskatoties uz lielo jauno gadījumu skaitu.

Kā portālam "Apollo" norādīja Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC), Covid-19 izplatības ierobežošana ir atkarīga no vairākiem pasākumiem, katram pasākumam ir sava nozīme.

"Veikto pasākumu rezultātu nebūtu pareizi vērtēt divās kategorijās: "strādā" vai "nestrādā"."

Neapšaubāmi sociālās distancēšanās pasākumi strādā un ierobežo Covid-19 izplatīšanos, bet pasākumu kopēja efektivitāte ir atkarīga no cilvēku līdzdalības. Jo vairāk tiek ievēroti noteiktie pasākumi, jo mazāk ir iespēja vīrusam izplatīties, jo lielākā pasākumu efektivitāte," skaidroja SPKC.

Kaut gan Covid-19 turpina izplatīties, sacīt, ka ierobežojumi nav palīdzējuši, būtu aplami. SPKC norādīja - līdz šim īstenotie pasākumi samazināja infekcijas izplatīšanās intensitāti, novēršot saslimstības strauju (eksponenciālo) pieaugumu.  

Ierobežojumus izstrādā rēķinoties, ka visi tos ievēros

Dienu pirms valdība lēma par stingrāku ierobežojumu ieviešanu, portāls "Apollo" ar jautājumiem par to, kādēļ situācija pēdējos divus mēnešus ir pasliktinājusies, vērsās arī Veselības ministrijā. Tur norādīja, ka ātrākais veids, kā no atbildīgās ministres Ilzes Viņķeles uz tiem saņemt atbildes, ir vaicājot preses konferencē pēc MK sēdes.

Ministre norādīja, ka skaidrojums tam, kāpēc Covid-19 gadījumu skaits turpina pieaugt, ir "vairākus faktorus saturošs un sarežģīts".

"Viens no tiem ir, ka jāatzīst,

ka mēs neesam - ar mums saprotot valdību - savu uzdevumu uz 10 izpildījuši, sinhronizējot ierobežojumus ar nepieciešamo atbalsta kopumu,

kurš cilvēkiem būtu skaidrs, radītu drošības sajūtu par to, ka, teiksim, pārtraucot savu ienākumu gūšanu, tā tiks nokompensēta, kādā veidā un kad. Šis ir radījis acīmredzot trauksmi, un cilvēki ir izturējušies tā, kā izturējušies, jo ir jutuši apdraudējumu savu ikdienas vajadzību un ienākumu nodrošināšanai," sacīja ministre.

Kā otru faktoru Viņķele atzina, ka ne vienmēr ir bijusi ne vienmēr skaidra un konsekventa pieeja ierobežojumiem. Arī tas esot vairāku faktoru raisīts.

"Neapskaužu premjeru, jo redzu, kā viņam diendienā ļoti sarežģīti jāveic šis lēmumu pieņemšanas darbs piecu valdību veidojošo partneru starpā. Mēs esam ar dažādiem uzskatiem, dažādu izpratni un tomēr šīs kopīgas izpratnes panākšana mēdz paņemt laiku," sacīja ministre.

"Un arī viens no faktoriem, kas tiek minēts gan literatūrā, gan kolēģu starpā,

ir šis ārkārtīgais sabiedrības nogurums no pandēmijas, no tā, ka nav skaidrības, ir grūti prognozēt, kad tas beigsies, kā tas beigsies.

Bet, manuprāt, tāda vainošana sabiedrības īpaši absolūti neko nedod un tā ir neauglīga, un tā arī, iespējams, nav īpaši korekta," pauda ministre.

Tāpat portāls "Apollo" Viņķelei vaicāja, vai, izstrādājot ierobežojumus, tiek ņemts vērā tas, ka vienmēr būs kāda sabiedrības daļa, kas tos neievēros. Ministre norādīja, ka "veidojot ierobežojumus, mēs patiešām cenšamies iejusties to cilvēku ādā, un arī savā ādā, un kuriem tie ierobežojumi attieksies".. Tāpat arī tiek mēģināts saprast, vai tie ir realizējami vai nav realizējami.

"Mēs nemodelējam ierobežojumus ar domu, ka tos neievēros.

Mēs mēģinām izsvērt risku, kur šī neievērošanas iespēja ir augstāka tādēļ, ka varbūt, kā jau es minēju, tas ierobežojums nav uzreiz kompensēts ar kādu atbalsta mehānismu vai cilvēku uztveres īpatnības ir tādas, bet pats fakts ir, ka mēs ļoti mēģinām izvairīties no tādu ierobežojumu ieviešanas, kur a priori zin, ka nevar nodrošināt to kontroli vai cilvēki vienkārši tos ignorēs. Ne vienmēr sanāk, bet patiešām cenšamies," sacīja ministre.