Sprādziens ēkā Melnsila ielā nav bijis saistīts ar "Gaso" apkalpotajiem gāzesvadiem

VUGD darbinieki turpina strādāt notikuma vietā, kur sprādzienā cietusi dzīvojamā ēka Āgenskalnā.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Sprādziens ēkā Rīgā, Melnsila ielā 2, nav saistīts ar uzņēmuma "Gaso" apkalpotajiem gāzesvadiem, uzsvēra dabasgāzes sadales sistēmas operators "Gaso".

Kā aģentūru LETA informēja "Gaso" sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Rubinčika, sprādzienā cietušajā Āgenskalna dzīvojamajā mājā gazificēts bija tikai viens dzīvoklis, kas atrodas ēkas pusē, kas sprādzienā nav cietusi.

"Sprāga gāzes balons, notika gāzes noplūde vai bija kāds cits sprādziena iemesls - to skaidros izmeklēšana," piebilda Rubinčika un uzsvēra, ka "Gaso" speciālisti, apsekojot gāzesvadus, nonāca pie slēdziena, ka tie ir tehniskā kārtībā un sprādziens nav saistīts ar dabasgāzi.

Viņa norādīja, ka uzreiz pēc sprādziena tika pārtraukta gāzes padeve ne tikai mājai Melnsila ielā 2, bet arī Ļermontova ielā 8, jo abām ēkām ir viens pieslēgums pie sadales sistēmas.

Ļermontova ielā 8 ir 12 gazificēti dzīvokļi. Gāzes padeve tiem tiks atjaunota, kad tiks novērsta sprādzienā cietušās mājas nobrukšanas bīstamība un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki pabeigs būvgružu noņemšanu. Tiek plānots, ka tas notiks šodien, teica Rubinčika.

"Gaso" ir dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā, kas nodrošina dabasgāzes piegādi no pārvades sistēmas līdz galapatērētājiem. Uzņēmums nodrošina sadales infrastruktūras attīstību, dabasgāzes pieslēgumu izbūvi, sistēmas ekspluatāciju un dabasgāzes uzskaiti, kā arī avārijas dienesta darbību.

Video: Operatīvie dienesti turpina darbu notikuma vietā

Kā ziņots, naktī uz ceturtdienu pēc sprādziena izcēlās ugunsgrēks trīsstāvu dzīvojamā mājā Rīgā, Melnsila ielā 2. Ugunsdzēsēji izsaukumu uz notikuma vietu saņēma plkst. 1.22, bet plkst. 3.40 degšanu izdevās lokalizēt.

Ierodoties pussagruvušajā ēkā Melnsila ielas un Ļermontova ielas stūrī, ugunsdzēsēji konstatēja, ka deg daļēji nobrukušā nama otrais un trešais stāvs un jumta konstrukcijas. Tika sākta konstrukciju pārbaude un dzēšanas darbi. Uz vietas strādāja 40 ugunsdzēsēji glābēji, izmantojot 11 specializētos transportlīdzekļus.

Cilvēki pussagruvušajā ēkā tika meklēti, periodiski organizējot klusuma brīžus, lai varētu sadzirdēt, ja zem drupām palikušie sauc pēc palīdzības. Tieši šādā veidā vienu cilvēku drupās izdevās atrast. Kopumā nelaimē ir cietuši seši cilvēki, viens gājis bojā, bet piecas personas no ēkas evakuētas.

Policija par notikušo ir sākusi kriminālprocesu. VUGD sākotnēji pieļauj, ka sprādzienu izraisījusi gāzes noplūde.

Pēdējos divos gados bijuši vairāki gāzes sprādzieni ar cietušajiem

Latvijā pēdējos divos gados notikuši vairāki gāzes sprādzieni dzīvojamā sektorā un šajos negadījumos ir arī cietušie, liecina aģentūras LETA apkopotā iepriekš Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegtā informācija.

Pēdējo reizi gāzes sprādziens noticis šogad 21.novembrī. Toreiz kādā daudzdzīvokļu mājā Daugavpilī sprādzis gāzes balons un negadījumā cieta cilvēks. Toreiz dzīvoklī dega virtuve un gāzes balona sprādziena rezultātā bija deformējusies viena starpsiena.

12. novembrī Mežotnē pēc gāzes noplūdes kādā daudzdzīvokļu dzīvojamā namā tika evakuēti mājas iedzīvotāji.

23. septembrī Tukumā pēc gāzes noplūdes no dzīvojamās ēkas evakuēti 18 iedzīvotāji, bet 26. augustā demontāžas darbu laikā katlu mājā Iecavā pārrauts gāzes vads un notikusi gāzes izplūde.

2019. gada 7. novembrī Valmierā rakšanas darbu laikā sabojāts gāzesvads, tāpēc gaisā bija jūtama spēcīga gāzes smaka un Valmiermuižas iedzīvotāji tika aicināti nelietot gāzes iekārtas.

2019. gada 26. augustā VUGD saņēma izsaukumu uz Bausku, kur ugunsgrēks bija izcēlies dzīvojamā mājā. Ierodoties notikuma vietā, tika konstatēts, ka divstāvu dzīvojamās mājas virtuvē deg gāzes balons un sadzīves mantas. Pirms VUGD ierašanās no ēkas bija evakuējušies divi cilvēki, kuri bija cietuši ugunsgrēkā un tika nodoti mediķiem. Notikuma vietā glābēji nodzēsa liesmas, atdzesēja gāzes balonu, kam bija radusies noplūde, un iznesa to no telpām drošā attālumā.

26. augustā glābēji devās uz Tukuma novadu, kur dzīvojamā mājā bija izveidojies sadūmojums. Notikuma vietā konstatēts, ka divstāvu dzīvojamā mājā vienā no dzīvokļiem ir izveidojies spēcīgs sadūmojums un jūtama gāzes smaka. Dzīvoklī atradās divi gāzes baloni un no viena notika noplūde. Atklāta degšana dzīvoklī nenotika, jo slēgtajā telpā, izdegot skābeklim, degšana bija apslāpusi, bet spēcīgais sadūmojums saglabājās.

Pārmeklējot dzīvokli, vienā no tā telpām ugunsdzēsēji atrada mirušu cilvēku. No blakus dzīvokļa pirms VUGD ierašanās bija evakuējušies pieci cilvēki.

2019. gada 20. jūlijā nemierīgāks vakars ir bijis Slokas ielas iedzīvotājiem, Rīgā, kur kādā no daudzdzīvokļu namiem tika novērsta gāzes noplūde. Cilvēki jau bija evakuējušies pirms VUGD ierašanās.

2019. gada 16. aprīlī saņemts izsaukums uz Līgatnes novadu, kur, saskaņā ar sākotnējo informāciju, divstāvu dzīvojamā mājā bija noticis sprādziens. Ugunsdzēsējiem ierodoties notikuma vietā konstatēts, ka ēkā visticamāk bija noticis gāzes balona sprādziens, kā rezultātā bojāti ēkas pirmā stāva logi un durvis. Notikumā cieta viens cilvēks, kurš nodots mediķiem.

2019. gada 7. janvārī Valkas novada Valkas pagastā kādā dzīvojamajā mājā notika gāzes sprādziens. Toreiz no ēkas tika evakuēti seši cilvēki, no kuriem viens bija cietis un tika nodots mediķiem. Ēkai bija bojāta starpsiena un ārsiena.