S 27.02.2021.

Lietuvā apsver iespēju Covid-19 iekļaut arodslimību sarakstā

FOTO: Kovop58/shutterstock.com

Lietuvā tiks apsvērta iespēja Covid-19 iekļaut arodslimību sarakstā, lai pavērtu iespēju sociālās apdrošināšanas pabalstu izmaksāt jebkuras profesijas pārstāvim, kas ar jauno koronavīrusu inficējies darbavietā.

Pašlaik uz šādu pabalstu var pretendēt tikai mediķi, skolotāji un operatīvo dienestu darbinieki, turklāt tikai tad, ja valstī izsludināta karantīna vai ārkārtējā situācija. Ierosinājums šo kārtību grozīt pagājušajā nedēļā izskanēja Seima Veselības lietu komisijā; viedokli par to solījusi izteikt Sociālās aizsardzības un nodarbinātības ministrija.

Kā pastāstījusi veselības ministra vietniece Živile Simonaitīte, citās Eiropas Savienības valstīs vismaz pagaidām šādas prakses nav, bet Lietuvā pie tā tiks strādāts, lai pēc situācijas izvērtēšanas pieņemtu lēmumus.

Par arodslimību saskaņā ar noteiktu kārtību var tikt atzīti akūti vai hroniski darbinieka veselības traucējumi, ko izraisījis viens vai vairāki kaitīgi faktori darba vidē. Konstatējot saslimšanu ar arodslimību, likums darbiniekam paredz tiesības saņemt pabalstu pilnas iepriekšējās neto darba algas apmērā, bet ir jāpierāda, ka cilvēks saslimis darbavietā, un šai procesā jāiesaista arī Darba inspekcija.

Saskaņā ar pašreizējo kārtību, inficējoties ar jauno koronavīrusu darbavietā, sociālo pabalstu pilnas iepriekšējās neto darba algas apmērā var saņemt vienīgi medicīnas un operatīvo dienestu darbinieki un skolotāji. Ja Covid-19 tiktu iekļauta arodslimību sarakstā,

Šādu pabalstu varētu maksāt jebkuras profesijas darbiniekam, kas inficējies darbavietā, un tas tiktu maksāts arī tad, ja tobrīd nedz karantīna, nedz ārkārtējā situācija Lietuvā nebūtu spēkā.

Atbalstu šādam ierosinājumam izteikusi gan Lietuvas mediķu kustība, gan Jauno ārstu asociācija.

Lietuvas arodbiedrību konfederācijas vadītāja Inga Ruginiene ziņu aģentūrai BNS sacījusi, ka iniciatīvu uzskata par atbalstāmu, tomēr vienlaikus uzsvērusi, ka par šo jautājumu nepieciešamas papildu diskusijas, jo citu profesiju pārstāvjiem atšķirībā no mediķiem būs sarežģīti pierādīt, ka viņi inficējušies darbavietā.

"Piemēram, veikala darbiniekam, jādomā, to būs grūtāk pierādīt nekā cilvēkam, kurš tiešā veidā strādā ar pacientiem un saskaras ar acīmredzamu risku," viņa spriedusi.

Arī Seima Veselības lietu komitejas deputāte Jurgita Sejoniene atzinusi, ka, iekļaujot Covid-19 arodslimību sarakstā, nāksies pārskatīt pierādīšanas mehānismu.

Tikmēr Lietuvas ārstu savienības prezidents Ļutaurs Labanausks aģentūrai BNS sacījis, ka arī pašreizējā kārtība ir pārāk sarežģīta un birokrātiski smagnēja.

Pēc viņa teiktā, lai gan likums paredz mediķiem, kas inficējušies darba laikā, maksāt lielāku slimības pabalstu, valsts sociālās apdrošināšanas fonda "SoDra" teritoriālās struktūrvienības pieprasa ar dokumentiem pamatot cēloņsakarību starp personas profesionālo darbību un saslimšanu. Īpaši aktuāli tas ir tiem mediķiem, kuri strādā ārstniecības iestāžu Covid-19 nodaļās.

Savienība aicinās valdību vienkāršot šo kārtību. Tā norāda, ka prasība, lai veselības aprūpes speciālisti, kas inficējušies, sniedzot palīdzību Covid-19 nodaļu pacientiem, vāc to apliecinošus dokumentus, ir pārmērīga un ne vien palielina administratīvo slogu, bet arī pastiprina jau tā lielo nervu, emocionālo un prāta spriedzi, kādā nākas strādāt šiem speciālistiem.

Kā uzskata Labanausks, Veselības ministrijai, Sociālās aizsardzības un nodarbinātības ministrijai vai valdībai būtu jāizstrādā apkārtraksts, kurā tiktu skaidrots, ka šādos gadījumos mediķiem pietiek tikai ar dokumentu, kas apliecina, ka viņi strādā Covid-19 nodaļā.

Saskaņā ar Nacionālā sabiedrības veselības centra (NVSC) datiem šīs nedēļas sākumā ar Covid-19 joprojām slimoja gandrīz 3800 veselības aprūpes speciālistu, bet kopš pandēmijas sākuma inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta kopumā vairāk nekā 12 000 mediķu.

Aktuālākās ziņas