Krievijas prezidents pirmo reizi komentējis Navaļnija video materiālu par "Putina pili" (27)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Vladimirs Putins.
Vladimirs Putins. Foto: Reuters/ScanPix

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmo reizi komentējis Alekseja Navaļnija video, kurā opozīcijas līderis apgalvo, ka prezidentam piederot liela pils Melnās jūras krastā, vēsta britu raidorganizācija BBC.

Putins norādīja, ka neviens no objektiem, kas ir saistīti ar Navaļnija izmeklēšanas video, nepiederot ne viņam, ne viņa ģimenei.

"Nekas no tā, kas ir norādīts video nepieder un nekad nav piederējis ne man, ne maniem radiniekiem," sacīja Putins.

Navaļnija video materiālu Krievijas prezidents nodēvēja par kompilāciju un montāžu.

"Es zinu dažus cilvēkus, kas ir pieminēti video materiālā. Kāds ir bijis mans kolēģis, kāds mans draugs, kāds attāls radinieks. Ir cilvēki, kurus es vispār nepazīstu," minēja Putins.

Viņš norādīja, ka Navaļnija video nav skatījies.

Putins sacīja, ka informācija par šo pili parādoties periodiski jau vairāk nekā 10 gadus. "Tagad ir pateicīgs laiks, lai visus šos materiālus nopludinātu sabiedrībai."

Tāpat arī Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atkārtoti uzsvēra, ka Putinam nav pils pie Melnās jūras. Peskovs nosauca videoklipu par krāpšanos un pseido izmeklēšanu. Prezidenta preses sekretārs uzskata, ka šādu filmu galvenais mērķis ir peļņas gūšana.

Peskovs medijam “Kommersant FM” ziņoja: “Mēs ilgu laiku runājām par gaidāmajiem informācijas uzbrukumiem valsts vadītājam. Uzbrukumi ir bijuši un tie turpinās. Visi prezidentam piederošie īpašumi tiek deklarēti katru gadu.

Portāls "Apollo" jau vēstīja, ka otrdien, 19. janvārī, Alekseja Navaļnija "YouTube" kanālā tika ievietota izmeklēšanas filma "Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli", kas stāsta par Putina nākšanu pie varas, viņa krāpnieciskajām shēmām negodīgai peļņai un par milzīgu pili miljardu dolāru vērtībā.

Video norādīts, ka tā ir pati liekākā privātā ēka Krievijā, liecina FBK dati.

"Iztēlojieties Monako Firstisti. Tā ir maza, tomēr atsevišķa valsts. Bet šeit ir īpašums, kas ir tik liels, kā 39 Monako Firstistes. Izveidots tā, lai tam nevarētu piekļūt ne pa zemi, ne pa jūru, ne pa gaisu," teikts FBK pētījumā.

Pils teritorijā ir ledus pils, baznīca, tējas namiņš un pazemes tunelis uz jūru. Līdzās ir vīna lauks un austeru ferma.

FBK publicējis pils stāvu plānus. Tās izmaksas ir 100 miljardi rubļu (1,12 miljardi eiro). Plašā teritorija ap pili - 7000 hektāru - pieder Federālajam Drošības dienestam.

Piekļuve pie jūras līdzās pilij ir aizliegta, bet debesis virs tās ir lidojumiem slēgta zona.

2010. gadā par "Putina vasarnīcu" pie Melnās jūras pastāstīja uzņēmējs Sergejs Koļesņikovs - Putina Sanktpēterburgas draugu partneris.

Pēc šīs informācijas parādīšanās par pils iegādi paziņoja uzņēmējs Aleksandrs Ponomarenko, kas strādāja kopā ar Putinam tuvo oligarhu Arkādiju Rotenbergu.

FBK uzskata, ka darījums ir fiktīvs.

Šobrīd pili pārvalda uzņēmums "Binom". Tā darbinieki ir cilvēki, kas strādā firmā "Akcept", kas savukārt pieder Mihailam Šelomovam - Putina māsīcas dēlam.

Cilvēkiem, kas strādā pilī un tās teritorijā, liegts ienest mobilos telefonus ar kamerām. Automašīnas un darbinieki tiek pārbaudīti vairākos kontrolpunktos.

Kopumā pilī nodarbināts aptuveni 1000 cilvēku.

FBK otrdien publiskotajā divas stundas garajā filmā stāstīts par šīs rezidences tapšanas vēsturi, kā arī parādīti attēli gan no pils apkārtnes, gan arī iekšienes. 

Fonda pārstāvji šo pili sauc par Krievijas lielāko noslēpumu un visrūpīgāk apsargājamo objektu. 

Jau ziņots, ka Navaļnijs svētdien tika aizturēts Maskavas Šeremetjevas lidostā pēc atgriešanās no Vācijas, kur vairāk nekā četrus mēnešus atlaba pēc saindēšanas ar kaujas vielu "Novičok".

Maskavas Himku tiesa pirmdien Navaļniju apcietināja uz 30 dienām līdz 15. februārim.

Kremlis otrdien noraidīja Rietumu aicinājumus atbrīvot Navaļniju un brīdināja, ka Navaļnija aicinājumi uz masu protestiem ir "satraucoši".

Komentāri (27)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu