Raidījums: 2020. gadā Saeimas deputātu kompensācijās izmaksāti vairāk nekā 200 000 eiro

Saeimas sēde. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Aizvadītajā gadā vairāk nekā 200 000 eiro attālāk no Rīgā dzīvojošajiem Saeimas deputātiem izmaksāti transporta un mājvietas īres kompensācijās. Par veidu, kā šīs kompensācijas tiek aprēķinātas un izmaksātas diskusijas notiek jau gadiem. Un jauns piedāvājums, kā to darīt drīzumā atkal būs uz Saeimas dienaskārtībā, vēsta raidījums "TV3 Ziņas".

Par tēmu runāts jau gadiem. Saeimas deputātiem pienākas kompensācijas par transportu un dzīvojamo telpu īri. Parlamentārieši – kā kurais.

Daļa tām nepiesakās vispār, citi naski izmanto iespēju saņemt pat tuvu sev atvēlētajam limitam. Pērn kompensācijas izmaksāti 244 000 eiro jeb vidēji 20 000 eiro mēneši.

Sabiedrībai sistēmai izsekot grūti. Lai gan deputātiem, piemēram, čeki par degvielu jāiesniedz, kur tieši un vai tikai darba vajadzībām braukuši, mēs nezinām. Gadās arī nepatikšanas.

Šonedēļ tiesas priekšā stājās Saeimas deputāts Aldis Adamovičs, kuru apsūdz transporta un dzīvojamo telpu īres kompensāciju izkrāpšanā.

Pats parlamentārietis sev inkriminēto neatzīst, taču, paraugoties plašāk, šis nav izolēts gadījums. Deputātu kompensācijas jau ilgstoši ir tiesībsargājošo institūciju redzeslokā.

Savukārt iepriekšējā Saeimas sasaukumā "zaļzemniekam" Askoldam Kļaviņam transporta kompensācijas rezultējās kriminālprocesā un zaudētā mandātā. Pēc tam likumsargi izvērsa un arī izbeidza vērienīgu pārbaudi par vairāk nekā desmit deputātu kompensācijām.

Šis jautājums drīzumā atkal būs Saeimas dienaskārtībā. Parakstus savākusi iniciatīva transporta kompensāciju aizstāšanai ar sabiedriskā transporta biļetēm, savukārt jauno konservatīvo deputāts grasās iesniegt priekšlikumu kompensācijas samazināt uz pusi. Atbalstu jau iepriekš neguva piedāvājums atteikties no tām vispār.

"Šis kompensācijas vienkārši paver plašas iespējas, teiksim tā, krāpties." "Providus" pētniece Līga Stafecka vērtē, ka problēmas sakne gluži nav pašas kompensācijas kā tādas, bet gan neuzticību deputātiem.

"Sabiedrībai acīmredzot tas jau gadu gadiem šķiet netaisnīgi, un ja tā sajūta padziļinās un mums ir piemēri, kad deputāti nevar atturēties no kārdinājuma paņemt maksimumu, ko viņi var acīmredzot jādomā kā to sistēmu mainīt, lai negrautu arī Saeimas kā institūcijas uzticību," pauž domnīcas "Providus" pētniece.

Pēc Stafeckas domām, pilnībā no kompensācijām atteikties nevajadzētu – tik tiešām ir no reģioniem ievēlētie deputāti, kuriem jāstrādā Rīgā, taču pamats esot domāt par vien daļas izmaksu kompensēšanu, iespējams, piemērojot koeficientu atkarībā no dzīvesvietas attāluma – lai deputātam ir līdzmaksājums un nav kārdinājuma, tā teikt, paņemt visu banku.

Parlamentāriete Inese Voika (AP) norāda, ka atbalsta kompensāciju saglabāšanu deputātiem, kuri dzīvo ārpus Rīgā, taču vajadzīgi precīzāki noteikumi, lai deputātiem ir skaidrs – ko drīkst un ko nedrīkst: "Sabiedrības vēlme ir zināt, par ko maksā, un protams, tajā brīdī mēs nonākam līdz grāmatvedības kasīšanai. Tās robežas ir precīzi jānovelk."

Savukārt Saeimas prezidijā esošā Inese Lībiņa-Egnere klāsta, ka attaisnojošie dokumenti tiek skrupulozi kontrolēti un izmaiņu plānā neesot: "Tas ir tas, ko mēs kā Prezidijs esam nodrošinājuši. Ir noteikumi, stingra kontrole, bet to, vai deputāti tiešām godprātīgi un pēc būtības izmanto kompensācijas, mēs faktiski pārbaudīt nevaram."

Nepilnvērtības sistēmā gan saskata par publiskajiem tēriņiem atbildīgās Saeimas komisijas vadītājs. Varētu gan samazināt kompensāciju apmēru, gan mainīt kārtību, beidzot ņemties ar čekiem un uzreiz pieliekot pie algas deputātiem ar tālākām dzīvesvietām, Vienlaikus vajadzētu domāt arī par ārēju auditu Saeimai, piemēram, no Valsts kontroles puses.

"Mums ir tomēr jārāda priekšzīme, ka arī Saeima spēj mainīties un uzlabot darbību, lai ieekonomētu valsts resursus," saka Saeimas Publisko izdevumu komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens (KPV LV). Viņš bija vērsies pie Saeimas prezidija ar ideju par funkciju auditu. Atsaucība netika gūta.