/nginx/o/2021/04/08/13719200t1h6993.jpg)
Vērtējot Covid-19 izplatību un epidemioloģisko situāciju, pozitīvo Covid-19 testu īpatsvaru nevajadzētu skatīt nošķirti no citiem epidemioloģiskajiem rādītājiem, kā, piemēram, zināmo inficēšanās avotu īpatsvaru, aģentūrai LETA skaidroja Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).
Rudenī SPKC pavēstīja, ka pozitīvo testu īpatsvars Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
SPKC skaidroja, ka tobrīd bijis daudz lielāks to gadījumu īpatsvars, kur epidemiologiem izdevās atrast konkrētu inficēšanās avotu. Šobrīd, kad šis rādītājs ir 46%, tas ir teju divreiz zemāks nekā pirms otrā Covid-19 izplatības viļņa.
Līdz ar to, lai gan patlaban pozitīvo testu īpatsvars ir 3,1%, Covid-19 izplatība šobrīd nevarētu tikt uzskatīta par kontrolētu vai lēzenu, norādīja SPKC. Turklāt pēdējā laikā Latvijā ir attīstīta testēšanas kapacitāte, kā arī piekopta rutīnas testēšana personām bez epidemioloģiskajām indikācijām.
Kopumā SPKC norāda, ka būtiskākie epidemioloģiskie rādītāji ir atklāto gadījumu skaits dienā un stacionēto pacientu skaits, dinamika un stāvoklis.
Jau ziņots, ka vakar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sēdē SPKC epidemiologs Jurijs Perevoščikovs sacīja, ka aizvadītajā nedēļā saslimstības ar Covid-19 ir samazinājusies par 9,9%, bet stacionēto pacientu skaits jau vairākas nedēļas paliek nemainīgs, kas epidemiologam rada bažas.
