Kariņš: Jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem (15)

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzē novirzīt vēl papildu 126,5 miljonus eiro. Līdz šim tam bija novirzīti 320 miljoni eiro.

Kariņš precizēja, ka minētais finansējums ir "aizņemta nauda", kas piesaistīta no starptautiskajiem tirgiem.

Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) piebilda, ka Latvija "milzu soļiem" tuvojas nospraustajam kritērijam, proti, ka valsts aizņēmums veido 50% no iekšzemes kopprodukta.

Reirs pauda bažas, ka gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija rudenī saasināsies, nav iespējams prognozēt valsts iespējas turpināt sniegt atbalstu Covid-19 krīzē cietušajiem.

Premjers gan norādīja, ka patlaban tiek atcelta virkne ierobežojumu, tāpēc ir pienācis laiks izvērtēt, cik daudz un kam turpināt sniegt valsts atbalstu.

Kariņš norādīja uz "anekdotiskiem gadījumiem", kad uzņēmumi ar valsts atbalstu drīzāk palielina savus ieņēmumus.

"Viena lieta ir ieiet sistēmā, uzņēmumi sāk pierast pie šīs sistēmas un plāno savu darbību ap to. Tomēr ir jāsāk domāt, kā iziet no atbalsta - pakāpeniski vai pēkšņi. Valsts nespēs neierobežoti subsidēt mūsu uzņēmējdarbību," uzsvēra Ministru prezidents.

Kariņš aicināja finanšu ministru darba grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam kopā ar uzņēmēju organizācijām diskutēt par ko, kā iziet no valsts atbalsta sistēmas.

FM: Covid-19 trešā viļņa gadījumā valstij būs resursi atbalstam krīzē skartajiem

Gadījumā, ja Latvijā sāksies Covid-19 izplatības trešais vilnis, valstij būs nepieciešamie finanšu resursi atbalsta pasākumiem, izriet no Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta vadītāja Nila Saksa teiktā otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.

"Resursu, par laimi, Latvijai ir tik, cik tie būtu nepieciešami, ja šāda krīze būs. (..) Šajā gadījumā [starptautiskajos finanšu tirgos] likmes ir zemas, Latvijai uzticas, un pastāv viedoklis, ka Latvija aizņemas tajos gadījumos, kur tiešām tas ir nepieciešami. Ja tāds trešais vilnis būs, tad, manuprāt, tas neradīs mūsu kredītreitinga samazinājumu," teica Sakss.

FM parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Atis Zakatistovs (PCL, KPV LV) atzīmēja, ka ar Latvijas Banku ir bijušas sarunas, kurās aicināts valsts aizņēmuma līmeni nepārsniegt 50% apmērā no iekšzemes kopprodukta. "Tas ir tur, kur mēs apmēram pašreiz arī atrodamies. Tas aizņēmums, protams, ir saistībā ar budžeta deficītu, un šogad tas būs ievērojams," sacīja Zakatistovs.

Pašreiz plānots, ka šā gada beigās šis rādītājs būs 48,9%. Tādējādi, pēc Valsts kases pārstāvja Jāņa Rozenberga teiktā, vispārējais valdības parāds absolūtos skaitļos šā gada beigās sasniegs 15 miljardus eiro.

2022.gada beigās parāda līmenis paredzēts 50,3% apmērā no IKP, bet turpmākajos trijos gados - atkal zem 50%.

Atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzē novirza vēl 126,5 miljonus eiro

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzē novirzīt vēl papildu 126,5 miljonus eiro.

Līdz šim Valsts ieņēmumu dienestam (VID) piešķirti 320 miljoni eiro, lai iestāde dažādās atbalsta programmās varētu piešķirt finansējumu Covid-19 krīzē cietušiem uzņēmumiem un darba ņēmējiem.

No šī gada sākuma līdz 6.aprīlim nodokļu maksātājiem izmaksāts atbalsts 235,79 miljonu eiro apmērā, un atbalsta turpmākai izmaksai VID pieejami 84,2 miljoni eiro.

Ņemot vērā, ka vidēji darba dienas laikā tiek izmaksāts atbalsts 5,5 miljonu eiro apmērā, FM atzina, ka atbalsta izmaksai piešķirtais finansējums būs pietiekams aptuveni līdz 27.aprīlim.

Līdz ar to, lai nodrošinātu nepārtrauktu atbalsta izmaksu nodokļu maksātājiem līdz šā gada vidum, FM rosināja valdību otrdien pieņemt lēmumu par papildu finansējuma 126,5 miljonu eiro apmērā piešķiršanu VID no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Minētā summa tiks piešķirta VID, lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem dīkstāvē esošu darbinieku, pašnodarbināto personu, individuālo komersantu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanai, nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai un Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.